Notikumi
Saeima trešdien, 16.jūnijā, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”. Tie paredz, ka nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu varēs piešķirt arī ar Saeimas lēmumu.
Likumā noteikts, ka Saeima par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem varēs atzīt arī Latvijas pilsoņus un iedzīvotājus, kuri laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam veikuši darbības, kas vērstas uz 1918.gada 18.novembrī proklamētās Latvijas Republikas atjaunošanu, bet kuriem šādu statusu iepriekš nevarēja piešķirt likumā jau noteiktajā kārtībā.
Iesniegumu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa atzīšanu varēs iesniegt pati persona, kā arī – ar personas rakstveida piekrišanu – nacionālās pretošanās kustības dalībnieku intereses pārstāvošā biedrība, pašvaldība vai Saeimas deputāts. Iesniegumus izvērtēs Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, kas varēs sagatavot izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa atzīšanu.
Izmaiņas likumdevējam dos iespēju lemt par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu tādiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru darbība atbilst likuma mērķim, taču formāli neatbilst likumā noteiktajiem striktajiem kritērijiem nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa iegūšanai, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Saeimas Preses dienests
Šodien, 2. jūnijā, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija iepazinās ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sagatavoto ziņojumu par migrācijas un patvēruma situāciju Latvijā 2020. gadā. Ar ziņojumu iepazīstināja Eiropas migrācijas tīkla Latvijas kontaktpunkta eksperte Ilze Siliņa-Osmane. Eiropas migrācijas tīklu veido ES dalībvalstu iecelti kontaktpunkti un Eiropas Komisija. Norvēģijai, Gruzijai un Moldovai ir novērotāju statuss. Latvijā Eiropas migrācijas tīkla kontaktpunkta funkcijas veic Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
Trešdien, 19. maijā, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija tikās ar latviešu diasporas organizāciju Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē pārstāvjiem. Sēdē piedalījās arī Pasaules Brīvo latviešu apvienības, Eiropas Latviešu apvienības, Ārlietu ministrijas pārstāvji. Tika pārrunāti Lielbritānijā dzīvojošo tautiešu aktuālie jautājumi, Brexit un Covid - 19 ietekme diasporas organizāciju darbībā. Lielbritānijā ir lielākā latviešu diasporas kopiena pasaulē.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 12. maija sēdi veltīja jautājumam par neiecietības izpausmēm sabiedrībā un to cēloņiem.
Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, atklājot diskusiju, norādīja: “Es aicinu šodien runāt par zināmiem faktiem, par to, kā cilvēki uztver situāciju, cik mūsu sabiedrība ir toleranta, cik mūsu sabiedrība ir spējīga uztvert un pieņemt atšķirības, kas ir cilvēkos, kā mēs uz to reaģējam. Visi šie jautājumi ir ļoti svarīgi, jo mēs esam dažādi un ja mēs gribam būt laimīgi, dzīvot kopā, svarīgi, lai ikviens cilvēks varētu pieņemt un sadzīvot ar tām atšķirībām, kas ir citiem cilvēkiem.”
Vairāk rakstu...
