Šodien, 13. septembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija rīkoja diskusiju par nacionālās pretošanās kustības jēdzienu un izpratni Latvijā, tās izpēti, kritērijiem pretošanās kustības dalībnieka statusa atzīšanai Saeimā. Uz diskusiju bija uzaicināti Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieki Daina Bleiere un Uldis Neiburgs, Latvijas Nacionālā arhīva vadošais pētnieks Gints Zelmenis un eksperts Ainārs Bambals.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šā gada 13. septembrī plkst. 12:00 rīko diskusiju par nacionālās pretošanās kustību Latvijā un tās izpēti, pretošanās kustības dalībnieku statusa piešķiršanu. Uz diskusiju uzaicināti Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta un Latvijas Nacionālā arhīva vadošie pētnieki pretošanās kustības izpētes jautājumos, kuri skaidros šādus pretošanās kustības aspektus:

  • “Pretošanās kustība Latvijā Otrā pasaules kara un pēckara gados: jēdzieniskā izpratne un problēmas” - Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta un pēcdoktorantūras projekta “Pārvērtējot bezvalstiskuma pieredzi. Pretestība un kolaborācija Latvijā padomju un nacistu okupācijas laikā (1940-1953)” (Nr.1.1.1.2/VIAA/4/20/738) pētnieks Dr.hist. Uldis Neiburgs;
  • “Pretošanās 20. gadsimta 50.-80. gados - definīcijas, kritēriji un pētnieciskās problēmas” - Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētniece Dr.hist. Daina Bleiere;
  • “Latvijas Valsts arhīva dokumenti par nacionālo pretošanās kustību” - Latvijas Nacionālā arhīva eksperts Dr.hist. Ainārs Bambals;
  • “Cilvēku stāstītais par pretošanos un dokumentos atrodamais: būtiskākās problēmas” - Latvijas Nacionālā arhīva Dokumentu publikāciju un popularizēšanas nodaļas vadošais pētnieks Dr.hist. Gints Zelmenis.

Diskusijas noslēgumā pētnieki atbildēs uz jautājumiem. Diskusija tiek organizēta videokonferences formātā ZOOM platformā un tai būs iespējams sekot attālināti, pieejas linka pieprasījumu nosūtot uz e-pastu This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it..

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, atsākot darbu pēc starpsesiju pārtraukuma, pirmajā rudens sesijas sēdē 8. septembrī pārrunāja jautājumu par komisijas tālāko rīcību ar nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu tām personām, kuras pēc vispārējā regulējuma nevar iegūt šo statusu.

Šī jautājuma izskatīšana komisijas kompetencē nonāca šā gada jūnijā, kad tika veikti atbilstoši grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”.

Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins skaidroja, ka grozījumu mērķis ir atjaunot taisnīgumu individuālā kārtā, Saeimai ar lēmumu piešķirot šādu statusu cilvēkiem, kuriem tas pienākas, bet kuri neatbilst tiem likumā noteiktajiem kritērijiem, pēc kuriem statusu piešķir pašvaldības.

Komisijā jau ir saņemti vairāku personu iesniegumi par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa atzīšanu, bet, lai tos uzsāktu izskatīt, esot jāvienojas par izskatīšanas procedūru komisijā. Ir sagatavots noteikumu projekts “Par kārtību, kādā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izskata personu, nacionālās pretošanās kustības dalībnieku intereses pārstāvošo biedrību, pašvaldību vai Saeimas deputātu iesniegumus par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa atzīšanu” un tos varētu pieņemt kādā no tuvākajām sēdē.

Pirms tam, šā gada 13. septembrī, notiks komisijas organizēta diskusija par nacionālās pretošanās kustību Latvijā un tās izpēti, pretošanās kustības dalībnieku statusa piešķiršanu, uz kuru uzaicināti Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta un Latvijas Nacionālā arhīva vadošie pētnieki pretošanās kustības izpētes jautājumos.

Saeima trešdien, 16.jūnijā, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”. Tie paredz, ka nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu varēs piešķirt arī ar Saeimas lēmumu.

Likumā noteikts, ka Saeima par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem varēs atzīt arī Latvijas pilsoņus un iedzīvotājus, kuri laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam veikuši darbības, kas vērstas uz 1918.gada 18.novembrī proklamētās Latvijas Republikas atjaunošanu, bet kuriem šādu statusu iepriekš nevarēja piešķirt likumā jau noteiktajā kārtībā.

Iesniegumu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa atzīšanu varēs iesniegt pati persona, kā arī – ar personas rakstveida piekrišanu – nacionālās pretošanās kustības dalībnieku intereses pārstāvošā biedrība, pašvaldība vai Saeimas deputāts. Iesniegumus izvērtēs Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, kas varēs sagatavot izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa atzīšanu.

Izmaiņas likumdevējam dos iespēju lemt par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu tādiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru darbība atbilst likuma mērķim, taču formāli neatbilst likumā noteiktajiem striktajiem kritērijiem nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa iegūšanai, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Saeimas Preses dienests

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv