Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti šodien, 22. janvārī, apmeklēja I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo Kultūras biedrību asociāciju (LNKBA) un ar asociācijas vadību un biedrību pārstāvjiem pārrunāja tās darbības aktualitātes un iepazinās ar paveikto LNKBA ēkas Slokas ielā 37 renovācijā. Šī ēka 1997. gadā ar likumu nodota asociācijas īpašumā.

LNKBA valdes priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans iepazīstināja ar paveikto asociācijai deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildi, uzskaitot organizētos koncertus, izstādes un citus pasākumus. Asociācijai ir izveidojusies laba sadarbība ar Kultūras ministriju un tā ar LNKBA ir noslēgusi līgumu par atsevišķa valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu mazākumtautību kultūras savpatnības saglabāšanas, attīstības un starpkultūru dialoga jomā un piešķir katru gadu dotāciju 40 000 euro apmērā šī uzdevuma izpildei un asociācijas darbības nodrošināšanai.

Rafi Haradžanjans, runājot par LNKBA ēkai veiktajiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, norādīja, ka ir ļoti apmierināts un pat uzskata to “kā sava veida dāvanu Latvijas simtgadē”. Ēkas remonts tika īstenots 2019. gadā ar Kultūras ministrijas un Kohēzijas fonda palīdzību un tai tika nomainīti radiatori, logi, veikta ārsienu siltināšana un kosmētiskais remonts.

Asociācijas pārstāvji vērsa uzmanību uz problēmām ar finansējuma piesaisti Sabiedrības integrācijas fonda organizētajos projektu konkursos, jo līdz šim asociācijai nav veicies ar projektu iesniegšanu SIF un izteica vēlmi tikties ar fonda vadību. Komisijas locekļi norādīja, ka SIF šogad ir piešķirts daudz lielāks finansējuma apjoms nevalstisko organizāciju atbalstam  un mudināja asociācijas pārstāvjus apmeklēt fonda organizētās apmācības projektu sagatavošanai un iesniegšanai.

“Valsts atzinīgi novērtē asociācijas darbu. Lai palielinātu tās darbaspēju, aicinu asociāciju aktīvi piedalīties Sabiedrības integrācijas fonda administrētajos konkursos,” pēc izbraukuma pauda komisijas priekšsēdētāja biedrs Ritvars Jansons.

Asociācija dibināta Atmodas laikā 1988.gadā un pašreiz apvieno divdesmit piecas Latvijā dzīvojošu dažādu tautību kultūras biedrības un savienības. LNKBA palīdz mazākumtautību pārstāvjiem pilnīgāk apzināties savas etniskās saiknes, izzināt savu kultūru un valodu, reliģiskās tradīcijas, organizējot mākslas izstādes, koncertus un tikšanās ar kultūras pārstāvjiem, sniedzot atbalstu dažādu pašdarbības pulciņu attīstībai.

No 1990.gada LNKBA valdes priekšsēdētājs ir mākslas doktors, Trīs zvaigžņu ordeņa kavalieris, atzīts pianists un mākslinieks - Dr. art. Rafi Haradžanjans.

Foto: Jānis Cauņa, Saeima

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, atsākot darbu pēc starpsesiju pārtraukuma, pirmajā sēdē uzklausīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto informāciju par remigrācijas atbalsta pasākumu īstenošanu. VARAM Reģionālās politikas departamenta pārstāvis Dāvis Melnalksnis informēja komisiju, ka remigrācijas veicināšanas un atgriešanās atvieglošanas pasākumi ir daļa no kopējiem diasporas atbalsta pasākumiem. Viņš iepazīstināja ar pēdējo gadu tendencēm, kuras liecinot, ka kopš 2016. gada ir samazinājusies remigrācija uz Latviju, bet ir pieaudzis imigrantu skaits. 

VARAM pārstāvis informēja, ka remigrācijas atbalsta pasākumi ietver sevī piecu reģionālo remigrācijas koordinatoru darbību, atgriešanās atbalstu jeb grantu saimnieciskās darbības īstenošanai piešķiršanu, kā arī citus pašvaldību īstenotus remigrācijas pasākumus. Ministrijai šo pasākumu organizēšanai piešķirts finansējums 657 000 euro apmērā. 

VARAM cer ar saviem un reģionālajiem atbalsta pasākumiem līdz 2027. gadam Latvijā atgriezt 8000 remigrantu un veicināt 140 remigrantu uzņēmumu tapšanu. Jau šobrīd, pēc reģionālo koordinatoru darbības uzsākšanas, Latvijā ir atgriezušās 342 ģimenes. 

Šodien, 11.decembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija uzklausīja Pārresoru koordinācijas centra pārstāvju sagatavoto informāciju par Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam projekta prioritāti “Vienota, droša un atvērta sabiedrība”https://www.pkc.gov.lv/NAP2017. Centra vadītāja vietniece Rudīte Osvalde un Attīstības plānošanas nodaļas konsultante Māra Sīmane iepazīstināja ar galvenajiem NAP2027 stratēģiskajiem mērķiem. Tie ir - vienlīdzīgas tiesības visiem,  sociālā uzticēšanās, produktivitāte un ienākumi. Centra pārstāves iepazīstināja ar pieteiktajiem NAP2027 prioritātes “Vienota, droša un atvērta sabiedrība” rīcības virzieniem - Saliedētība, Tiesiskums un pārvaldība, Drošība, kā arī iztirzāja sīkāk katru no šiem virzieniem. Tā, piemēram, rīcības virziena “Saliedētība” mērķis paredz sasniegt to, ka pieaug piederības sajūta Latvijas sabiedrībai, latviskai un eiropeiskai kultūrtelpai. Cilvēki gādā viens par otru, piedalās sabiedriskajās aktivitātēs, spēj savstarpēji saprasties un cienīt viens otru. Uzlabojas sadarbība starp dažādām iedzīvotāju grupām, mazinot spriedzi un nepamatotus aizspriedumus. Iedzīvotāji vairāk lieto latviešu valodu, gūst izpratni par sabiedrību demokrātiskā Latvijas mediju telpā un vērtē informācijas kvalitāti.

Sēdes gaitā raisījās plašāka diskusija par šiem rīcības virzieniem. Tika akcentēta nepieciešamība sabiedrībai plašāk skaidrot plāna mērķus un to sasniegšanas nepieciešamību, mazināt birokrātiskos šķēršļus. Nevalstisko organizāciju pārstāvji uzsvēra sabiedrisko organizāciju, tai skaitā arī jauniešu kustību un organizāciju, lomu un plašāku iesaistīšanu plāna uzdevumu izpildē.

Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam ir galvenais valsts vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tā izstrādi uzsāka jau 2017. gadā, veicot detalizētu analītisko darbu esošās situācijas, globālo tendenču un esošo izaicinājumu izvērtēšanā. NAP2027 izstrādāts ar plašu sabiedrības līdzdalību un diskusijām visos Latvijas reģionos, iesaistoties nozaru pārstāvjiem, ekspertiem, zinātniekiem, sabiedrisko organizāciju, valsts pārvaldes un pašvaldību pārstāvjiem, uzņēmējiem un politiķiem.

Sabiedrības integrācijas fondam (SIF) ir jābūt starpniekam starp nevalstisko sektoru un valsti, tostarp ar valsts naudu un resursiem stiprinot nevalstiskās organizācijas. Uzklausot atbildīgās amatpersonas, redzam apņēmību un vīziju SIF virzībai uz attīstību, trešdien, 4.decembrī, pēc Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdes sacīja komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Zaiga Pūce, kura šī gada novembrī tika apstiprināta par SIF jauno vadītāju, klātesošos iepazīstināja ar redzējumu par SIF darbības prioritātēm un attīstību. Viņa izcēla SIF kā pilsoniskās sabiedrības mentora lomas stiprināšanu, kā arī akcentēja SIF kā platformu dialogam starp valdību un nevalstisko sektoru, lai palīdzētu pārvarēt to starpā pastāvošo uzticēšanās krīzi.

Diskutējot par valsts finansiālo atbalstu nevalstiskajam sektoram, deputāti pauda bažas par to, vai pieteikšanās projektu iesniegumu konkursā Latvijas valsts budžeta finansētās programmas „NVO fonds" ietvaros tiks izsludināta laicīgi un būs pietiekami daudz laika, lai sagatavotu pieteikumus. Iepriekš, paužot satraukumu par šo jautājumu, komisijas deputātus bija uzrunājuši vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Kultūras ministrs un SIF padomes priekšsēdētājs Nauris Puntulis klātesošos informēja, ka padomes sēde ir paredzēta 6.decembrī, un pēc tās ministrs komisiju informēs par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz šo jautājumu.

Deputāti sēdē diskutēja arī par krievu valodu sabiedriskajos medijos un sabiedrības integrācijas veicināšanu. Pilsonības komisija vienojās tuvākajā laikā šim jautājumam veltīt atsevišķu sēdi, informēja A.Judins. 

Saeimas Preses dienests

Foto: Ernests Dinka, Saeima

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv