Notikumi
- Detaļas
Šodien, 27. novembrī, uz komisijas sēdi bija uzaicināti Latvijas lielāko reliģisko konfesiju pārstāvji, lai pārrunātu jautājumu par reliģisko organizāciju lomu un ietekmi sabiedrības saliedētības un vienotības veicināšanā, kas jo īpaši aktuāli esošajos ģeopolitiskajos apstākļos.
Sēdes vadītāja, komisijas priekšsēdētāja biedre Anna Rancāne, atklājot sēdi, norādīja: “Latvijā tik daudzu reliģisko konfesiju pārstāvji spēj un prot savstarpēji izturēties ar cieņu, mierīgi sadzīvot un sadarboties. Man šķiet, ka Latvija tiešām ar to var lepoties. Bet sabiedrībā arvien pastāv dažādi konflikti, dažāds skatījums uz pasaulē un mūsu valstī notiekošo un to pierādīja gan pandēmija, Krievijas agresija Ukrainā un arī bruņotie konflikti dažādās pasaules vietās, bēgļu krīze, sociāli ekonomiskā noslāņošanās. Mēs vēlētos šodien parunāt par to, kā reliģisko konfesiju vadītāji redz un vērtē Latvijas sabiedrības saliedētību un kā šīs reliģiskās organizācijas, mēs visi kopā varētu stiprināt savstarpējo toleranci Latvijas sabiedrībā.”
- Detaļas
Šodien, 20. novembrī, komisija iepazinās ar Saeimas Analītiskā dienesta sagatavoto apskatu par pilsonības piešķiršanu par nopelniem valsts labā un nosacījumiem pilsonības atņemšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē.
Komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris sēdes ievadā norādīja, ka izpētes mērķis bija saprast, vai pilsonības piešķiršana par nopelniem Latvijas labā ir kaut kas specifiski atšķirīgs no tā, kā tas notiek citās Eiropas valstīs. Svarīgi arī apzināt, kādos gadījumos personai var atņemt pilsonību un vai tas vispār tiek pieļauts vai netiek pieļauts. Tāpēc šis pētījums bija svarīgs, lai saprastu, vai “mūsu sistēma” nav iesīkstējusi, tajā nav kas novecojis un būtu jāmaina, lai process būtu atklātāks vai skaidrāk risināms.
Saeimas Analītiskā dienesta pētniece Iveta Zakare skaidroja, ka vairākumā Eiropas Savienības dalībvalstu pilsonību var piešķirt par izciliem nopelniem valsts labā vai, ja tas atbilst svarīgām valsts interesēm. Galvenokārt pilsonība tiek piešķirta par izciliem sasniegumiem zinātnē, sportā, sociālajā un kultūras jomā, ekonomikā vai starptautisko attiecību veicināšanā. Ir arī valstis, kurās pilsonību piešķir par izciliem panākumiem valstiskuma stiprināšanā, uzņēmējdarbībā, garīguma veicināšanā, izglītībā, tehnoloģiju jomā. Maltā pilsonību arī var iegūt, veicot investīcijas.
- Detaļas
Šodien, 6. novembrī, uz komisijas sēdi bija uzaicināti vairāku to valsts iestāžu pārstāvji, kuru kompetencē ietilpst kontrole pār trešo valstu pilsoņu legālu uzturēšanos Latvijā. Liela daļa trešo valstu pilsoņu Latvijā ieceļo kā studenti, tāpēc sēdes sākumā komisijas priekšsēdētāja biedre un šodienas sēdes vadītāja Anna Rancāne aicināja Izglītības un zinātnes ministriju sniegt informāciju par trešo valstu studentu skaitu.
Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra vietnieks cilvēkkapitāla, zinātnes un inovāciju attīstības jautājumos Jānis Paiders skaidroja, ka 2024. gada rudeni Latvijā ir reģistrēti 10 880 ārvalstu studenti, to skaitā 2499 ir tādi, kas uzņemti šogad. Viņš īsumā iepazīstināja ar ārvalstu studentu profilu Latvijā, norādot, ka lielāka interese ir par studijām profesionālā vai akadēmiskā bakalaura programmās, kā arī garajās, piecgadīgajās programmās, kas ir medicīnas studijas. Visvairāk ārvalstu studentu, kopā ap 4000, apgūst sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības. Liela interese ir arī par programmu Veselības aprūpe un sociālā labklājība, kurā studē 3138 studenti.
- Detaļas
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti 1. novembrī izbraukuma sēdē apmeklēja Latgales reģionu. Komisijas locekļi tikās ar Zilupes vidusskolas direktori Allu Čeksteri un skolas vadību un pārrunāja jautājumus, kas skar skolas pāreju uz mācībām valsts valodā un vienotas skolas izveidi, izglītības kvalitāti un sabiedrības saliedētību. Deputātus interesēja, kādi ir izaicinājumi šajā procesā un vai ir pietiekams atbalss no valsts puses skolēniem un skolotājiem. Tika pārrunāta arī skolēnu iesaistīšanās jaunsardzes kustībā un tās nozīme jauniešu patriotiskās audzināšanas procesā, kā arī, kā norit valsts aizsardzības mācību priekšmeta ieviešana.
Vairāk rakstu...
