Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 23.oktobrī, iepazīsies ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Tiesībsarga biroja un Ārlietu ministrijas sagatavoto informāciju par nepilsoņiem, kas ir vērā ņemama Latvijas sabiedrības daļa. 

Komisija vēlas gūt plašāku ieskatu par aktuālo situāciju, nepilsoņiem iegūstot Latvijas vai citu valstu pilsonību, kā arī iemesliem, kāpēc nepilsoņi nenaturalizējas.

Esam aicinājuši Tiesībsargu informēt, cik aktīvi nepilsoņi vēršas birojā par tiesību aizskārumiem, bet Ārlietu ministriju iepazīstināt ar starptautisko organizāciju viedokļiem un nostāju nepilsoņu jautājumā.

Latvijas nepilsoņi ir Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošas personas, kuras bija PSRS pilsoņi un viņu pēcteči, bet kuri pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas nav ieguvušas Latvijas vai kādas citas valsts pilsonību. Latvijā pēc Iedzīvotāju reģistra datiem šā gada 1. jūlijā dzīvoja 220 491 nepilsonis, kas ir apmēram 10 procenti no kopējā valsts iedzīvotāju skaita.

 

 

Risinot integrācijas jautājumus, varam daudz mācīties no Igaunijas, kā arī dalīties ar savu pieredzi un labo praksi, pauda Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti trešdien, 9.oktobrī, sēdē tiekoties ar Igaunijas Kultūras ministrijas un Integrācijas fonda pārstāvēm. 
 
“Latvijai un Igaunijai kā valstīm ar kopīgu vēsturi ir arī līdzīgas problēmas, kas skar integrāciju, tomēr valstis izmanto atšķirīgus risinājumus, tāpēc pieredzes apmaiņa ir jo īpaši noderīga abām pusēm,” pēc sēdes sacīja komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. 
 
Igaunijas Kultūras ministrijas Kultūras daudzveidības departamenta starptautisko sakaru integrācijas jautājumos vadītāja Anne Lī Reimā (Anne-Ly Reimaa) klātesošos iepazīstināja ar integrācijas politikas koordinēšanu, programmām un aktuālajiem problēmjautājumiem, akcentējot, ka Igaunijas integrācijas politika ir balstīta ne tik daudz uz valodas mācīšanu, kā uz piederības izjūtas veicināšanu valstij. Viņa iepazīstināja arī ar valsts iedzīvotāju statistiku, atzīmējot, ka 85 procentiem iedzīvotāju ir Igaunijas pilsonība, kā arī skaidroja, kādi ir galvenie cēloņi, kāpēc pārējie tai nepiesakās.  
 
“Igaunijas integrācijas prakse pašos pamatos ir vērtējama kā veiksmīga, jo akcentē valsts piederības izjūtas radīšanas nozīmi. Ir būtiski, lai cilvēki vēlētos būt sabiedrības daļa un pēcāk, iespējams, arī kļūtu par valsts pilsoņiem,” atzīmēja A.Judins. 
 
Komisijas deputāti ar Igaunijas Integrācijas fonda direktori Ireni Keosāru (Irene Käosaar) pārrunāja fonda īstenoto Igauņu valodas mājas projektu. Valodas mājas atrodas divās pilsētās – Tallinā un Narvā –, un tajās dažādu tautību pārstāvji var apgūt un pilnveidot savas igauņu valodas zināšanas, kā arī saņemt praktiskas konsultācijas par mācībām un darbu Igaunijā. Tāpat I.Keosāra informēja, ka Igaunijas Integrācijas fonda galvenā mītne atrodas Narvā – pilsētā pie Krievijas robežas –, lai valsts institūcijas padarītu pieejamākas cilvēkiem reģionos. 
 
Deputāti ar Igaunijas pārstāvēm pārsprieda arī jautājumus, kas saistīti ar Igaunijas Integrācijas fonda budžetu, 9.maija kā Uzvaras dienas atzīmēšanas ietekmi uz integrācijas procesiem, kā arī valodas lietojuma nosacījumiem medijos.
 
Saeimas Preses dienests
 
 
 
 
Foto: Ernests Dinka, Saeima

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 9.oktobrī, sēdē tiksies ar Igaunijas Kultūras ministrijas un Integrācijas fonda pārstāvjiem, lai iepazītos ar Igaunijas pieredzi sabiedrības integrācijas jautājumos.

“Ņemot vērā Latvijas un Igaunijas līdzīgo vēsturi un kopīgās problēmas, ar kurām valstis saskārās pēc valstiskuma atjaunošanas, pieredzes un labo prakšu apmaiņa ir noderīga abām pusēm,” pirms sēdes pauž komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

A.Judins uzsver, ka augstu vērtējam Igaunijas praksi sabiedrības integrācijas politikas veidošanā. Vēlamies pārrunāt šīs jomas normatīvo regulējumu Igaunijā, kā arī tuvāk izzināt atbildīgo institūciju darbu, pievēršot uzmanību tam, cik līdzekļu no valsts budžeta šiem mērķiem tiek novirzīts un kāda ir Integrācijas fonda loma un vieta šo jautājumu risināšanā, akcentē komisijas priekšsēdētājs.

Paredzēts, ka komisija tiksies ar Igaunijas Kultūras ministrijas Kultūras daudzveidības departamenta starptautisko sakaru vadītāju integrācijas jautājumos Anni Lī Reimā (Anne-Ly Reimaa) un Igaunijas Integrācijas fonda direktori Ireni Keosāru (Irene Käosaar).

Pilsonības komisijas sēde trešdien, 9.oktobrī, notiks Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 6/8, 207.telpā, un tā sāksies pulksten 12.00.  

 Saeimas Preses dienests

Lai uzlabotu demogrāfijas situāciju Latvijā, ir jāveido pārdomāta politika, tostarp efektivizējot pasākumus nabadzības mazināšanai, risinot bērnudārzu pieejamības jautājumus, kā arī pareizi organizējot un kontrolējot migrāciju, lai tā būtu nevis risks, bet sniegtu gan ekonomisku, gan sociālu labumu. To trešdien, 25.septembrī, pēc Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdes sacīja tās priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Uz sēdi, kurā deputāti pārsprieda demogrāfijas un globālās migrācijas izaicinājumus Latvijai, komisija bija aicinājusi Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītāju Ilmāru Mežu, kurš vērsa komisijas locekļu uzmanību uz vairākiem problēmjautājumiem, kā arī iepazīstināja ar citu valstu pieredzi to risināšanā.

Klātesošie pārrunāja valsts budžeta ietekmi uz demogrāfijas procesiem. Kā atzīmēja I.Mežs, pieņemto lēmumu ietekmi uz demogrāfiju iespējams novērot aptuveni 20 gadus vēlāk. Tāpat tika pārrunāta nākamā gada budžetā plānotā diferencētā neapliekamā minimuma palielināšana un tā ietekme uz nabadzības mazināšanu.

I.Mežs akcentēja, ka Latvijā migrācijas saldo jeb starpība starp uz pastāvīgu dzīvi ieradušos un izbraukušo iedzīvotāju skaitu izmaiņas galvenokārt notiek uz iebraukušo ārzemnieku rēķina, nevis tāpēc, ka atgrieztos emigrējušie tautieši. Klātesošie pārsprieda sezonālās darbaplūsmas legalizācijas iespējamo sociālo un ekonomisko ietekmi.

Kā atzīmēja A.Judins, risinot demogrāfijas jautājumus, eksperta apkopotie dati un citu valstu pieredze var būt būtisks palīgs.

Saeimas Preses dienests

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv