Notikumi
Trešdien, 19. jūnijā, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem pārrunāja jautājumu par NVO lomu pilsoniskās sabiedrības veidošanā. Sēdē piedalījās Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga, domnīcas Providus vadītāja Iveta Kažoka un Latvijas Studentu apvienības prezidente Justīne Širina. Biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” ir lielākā jumta organizācija nevalstiskā sektora interešu aizstāvībā, kuras mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā, atbalstīt NVO kopējās intereses un veidot labvēlīgu vidi to darbībai. Latvijas Pilsoniskā alianse apvieno 132 biedrus, kopumā sastādot aptuveni 70 000 privātpersonas jeb 70% no visām NVO iesaistītajām personām Latvijā un 27 500 privātpersonas ārvalstīs jeb 11% no Latvijas diasporas.
K.Zonberga skaidroja, kāds ir Latvijas nevalstiskais sektors, cik ir organizāciju un cik aktīvi Latvijas iedzīvotāji tajās iesaistās, kāda ir NVO finansiālā situācija un kā to ietekmēja iepriekšējās valdības veiktā nodokļu reforma. NVO pārstāves norādīja, ka tās rezultātā ir sarucis ziedojumu apjoms nevalstiskajam sektoram, it īpaši sāpīgi to izjūt sabiedriskā labuma organizācijas. NVO attīstību ietekmē ne tikai finanses, bet arī esošais tiesiskais regulējums. NVO sektora pārstāves vērsa deputātu uzmanību, ka topošie grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” un “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” ierobežos iespējas rīkot protesta akcijas un publiskos pasākumus un tajos ietvertie priekšlikumi esošajā redakcijā nebūtu atbalstāmi. Vērtējot publiskās pārvaldes dialogu ar pilsonisko sabiedrību Latvijā un esošos sabiedrības līdzdalības formātus Latvijā, NVO pārstāves secina, ka šobrīd tie nespēj pilnvērtīgi nodrošināt to sabiedrības grupu interešu pārstāvniecību lēmumu pieņemšanas procesā, kam tā ir nepieciešama visvairāk.
Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins atzinīgi novērtēja uzsākto dialogu ar NVO un rosināja diskusiju turpināt Saeimas rudens sesijā, komisijas darba kārtībā iekļaujot jautājumus par nevalstiskā sektora darbības uzlabošanu un meklējot aktuālo problēmu risinājumus.
Latvijā šobrīd reģistrētas 23 193 nevalstiskās organizācijas, no kurām pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem darbojas un gada pārskatus iesniedz tikai 16 418.
Trešdien, 12. jūnijā, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija tikās ar Eiropas Latviešu apvienības pārstāvjiem. ELA priekšsēde Elīna Pinto iepazīstināja deputātus ar apvienības darbības prioritātēm trīs pamatjomās: latviskās identitātes uzturēšana diasporā, kas galvenokārt notiek caur izglītību un kultūru; diasporas pārstāvju ieguldījuma Latvijā veicināšana (uzņēmēju, profesionāļu un zinātnieku sadarbība, atbalsts remigrācijai); diasporas iesaiste pasākumos, pilsoniskās un politiskās līdzdalības stiprināšana.
ELA pārstāvji uzsvēra nepieciešamību pilnībā ieviest Diasporas likumu, lai tajā ietvertie veicamie pasākumi praktiski sasniegtu cilvēkus diasporā. Diasporas ieskatā svarīgi ir jautājumi par papildu dzīvesvietas reģistrēšanas iespēju administratīvām vajadzībām Latvijā, ārvalstu pensiju neapliekamā minimuma aizsardzība, ārvalstīs gūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšana u.c.
Eiropas latviešu apvienībā ir apvienojušās 20 latviešu un latviešu sadraudzības nevalstiskās organizācijas no 16 Eiropas valstīm ārpus Latvijas. ELA mērķis ir pārstāvēt Eiropas latviešu diasporas intereses, saskaņot tās biedru organizāciju darbību informācijas, latviskās izglītības, kultūras un pilsoniskās līdzdalības jomās, kā arī veicināt sadarbību starp biedru un radniecīgām organizācijām.
Foto: Edgars Engīzers, Ieva Ābele, Saeima
Diasporas kultūrvēsturiskais mantojums ir būtisks latvietības saglabāšanai. Nākamajām paaudzēm ir jāzina savas valsts vēsture, un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana ir viens no priekšnoteikumiem, lai šīs zināšanas uzturētu. To pēc Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdes trešdien, 5.jūnijā, uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Uzklausot atbildīgo ministriju, diasporas organizāciju, arhīvu un muzeju pārstāvjus, deputāti sēdē diskutēja par uzsāktajām un plānotajām aktivitātēm diasporas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, tostarp arhīvu apzināšanai, saglabāšanai un digitalizēšanai, kā arī piešķirtā budžeta finansējuma apjomu un paredzēto izlietojumu.
Pērnā gada rudenī Saeima atbalstīja jaunu Diasporas likumu, kura mērķis ir stiprināt diasporas kā neatņemamas Latvijas sabiedrības daļas latvisko identitāti un piederību Latvijai, kā arī sekmēt latviešu valodas un kultūras saglabāšanu diasporā. Kā atzīmēja Kultūras ministrijas pārstāvji, likumā noteiktajā Kultūras ministrijas kompetencē cita starpā ir atbalsts pasākumiem, kas vērsti uz diasporas materiālās kultūras un vēstures mantojuma izpēti un saglabāšanu, un šis ir pirmais gads, kad ministrija šajā jomā izstrādājusi izvērstākus projektus.
Klātesošie uzsvēra, ka diasporas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai būtiska ir cieša institūciju savstarpējā sadarbība, uzsverot, ka pagātnes mantojumam ir liela nozīme šodienas diasporas identitātes veidošanā.
Jautājums par diasporas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu ir Pilsonības komisijas redzeslokā, un komisija plāno to atkārtoti iekļaut savā darba kārtībā pēc gada, lai spriestu par plānoto aktivitāšu īstenošanas gaitu, sacīja A.Judins.
Saeimas Preses dienests
Foto: Ieva Ābele, Saeima
Diasporas pienesums Latvijai, kā arī tas, pie kādiem apstākļiem un nosacījumiem mūsu tautieši būtu gatavi atgriezties dzimtenē, - bija galvenie jautājumi, kurus trešdien, 22. maija sēdē noskaidroja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti, iepazīstoties ar jaunākajiem diasporas pētījumiem. Tos prezentēja Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore, asoc.prof. Inta Mieriņa un šī paša centra vadošā pētniece, asoc.prof. Baiba Bela.
“Ap piecpadsmit procenti no visiem latviešiem un Latvijas valstspiederīgajiem šobrīd dzīvo ārpus Latvijas. Tas ir ne tikai zaudējums, bet arī iespēja.”- sēdes ievadā teica I. Mieriņa, norādot, ka to pierāda arī centra veiktais pētījums “Diasporas ieguldījums Latvijā un tā apzināšanas iespējas”.
Runājot par diasporas pienesumu Latvijai, kā populārāko parasti min ārvalstīs dzīvojošo tautiešu naudas pārvedumus uz Latviju, sniedzot gan atbalstu Latvijā palikušajiem radiniekiem, atmaksājot kredītus vai uzturot šeit esošos īpašumus. Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, šādu pārvedumu apjoms 2017. gadā bija 818 miljoni eiro. Tāpat ievērojamu pienesumu Latvijas ekonomikai dot diasporas tūrisms, ārzemēs dzīvojošo tautiešu investīcijas Latvijā un citi ar uzņēmējdarbību saistīti projekti. Vairāk nekā miljonu eiro gadā diaspora velta labdarībai Latvijā – gan kā mecenāti, gan ziedotāji.
Pētnieki norāda, ka diasporas kapitāla potenciālu veido trīs resursu plūsmas – finanses, cilvēki un zināšanas. Sevišķi nozīmīgs ir diasporas pienesums pieredzes, zināšanu, kontaktu, ideju un prakšu pārnesē. Tomēr bieži šis potenciāls netiek pietiekoši izmantots. Tā, piemēram, zinātnē 82% diasporas zinātnieku saskata sadarbības iespējas ar zinātniekiem Latvijā, bet tikai 51% šādu sadarbību pēdējo divu gadu laikā ir īstenojuši, turklāt tikai 14% bijusi cieša sadarbība.
Veiktais pētījums apliecina, ka daudzi ārvalstīs dzīvojošie būtu gatavi palīdzēt un iesaistīties vairāk nekā viņi to dara šobrīd. Lai šo potenciālu izmantotu, ir jāturpina iesāktais darbs labvēlīgas vides radīšanā sadarbībai ar diasporu – gan attiecībā uz tiesisko regulējumu, gan resursu pieejamību, attieksmi, u.c. jautājumiem.
Baiba Bela iepazīstināja ar savu kolēģu Evijas Začas un Mihaila Hazana kopīgi veikto pētījumu “Atgriešanās apstākļi un nosacījumi”, kurā mēģināts rast atbildes uz jautājumiem par remigrācijas aktuālo situāciju, pētītas problēmas, ar kurām saskaras remigranti, atgriežoties Latvijā. Aptaujas liecina, ka apmēram 60% remigrantu adaptēties bija viegli vai ļoti viegli, savukārt ap 40% remigrantu piedzīvoja lielas vai ļoti lielas adaptācijas grūtības, pie kam, nav nozīmīgu atšķirību adaptācijas grūtību ziņā starp latviešiem un cittautiešiem. Visbiežāk minētās grūtības: Atrast darbu sev (40%); Grūtības pierast pie atšķirīgas darba kultūras (31%); Neskaidrība par nodokļiem (30%).
Pētnieki un komisijas deputāti bija vienisprātis, ka ir jāstiprina izpratne, ka katrs Latvijas iedzīvotājs ir vērtība un globalizācijas apstākļos var līdzdarboties Latvijas veidošanā, lai kurā pasaules malā dzīvotu.
Ar pētījumiem var iepazīties šeit.
Vairāk rakstu...
