Šodien, 9. aprīlī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē tika skatīts jautājums par diasporas kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmi un saglabāšanu. Sēdes laikā deputāti un uzaicinātie eksperti pārrunāja ar diasporas kultūras un vēstures mantojuma apzināšanu, uzskaiti, saglabāšanu un izpēti saistītus jautājumus.

Kultūras ministrijas pārstāves J. Šaicāne un G. Robežniece skaidroja, ka ministrija atbalsta pasākumus, kas vērsti uz diasporas materiālās kultūras un vēstures mantojuma izpēti un saglabāšanu. Galvenie ministrijas sadarbības partneri ir biedrība “Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs”, nodibinājums “Pasaules latviešu mākslas centrs”, Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA), Latvijas Nacionālais arhīvs un Latvijas Nacionālā bibliotēka. Kopējais pieejamais finansējums diasporas kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanai un saglabāšanai šogad un turpmākajos divos gados būs nemainīgs - 97 576 eiro. Visvairāk no šīs summas saņems biedrība “Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs” un tas būs vērsts trimdas materiālā un vēstures mantojuma apzināšanai, komplektēšanai un komunicēšanas nodrošināšanai ar sabiedrību.

 Šodien, 2. aprīlī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē tika skatīts jautājums par jaunatnes politikas ietekmi uz dažādu etnisko grupu jauniešu integrāciju un saliedētību Latvijā. Lai apzinātu aktuālo situāciju un apspriestu iespējamās atbalsta stratēģijas, uz sēdi tika aicināti pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Kultūras ministrijas (KM), Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA), Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA), kā arī pašvaldību izglītības pārvalžu un jaunatnes organizāciju pārstāvji.

Ievadā sēdes vadītāja, komisijas priekšsēdētāja biedre Anna Rancāne pauda: Šobrīd, kad Latvijā tiek īstenota pāreja uz vienotu skolu, kur mācības notiek tikai valsts valodā, ir sevišķi svarīgi valstiski virzīt šo darbu ar jauniešiem arī ārpus skolas, lai ikviens justos uzklausīts, iesaistīts, jo tieši jaunieši būs tie, kas veidos saliedētu sabiedrību un drošu Latviju nākotnē.

Trešdien, 5. martā, Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta vadība un Kultūras ministrijas pārstāvji informēja komisiju par SIF darbības stratēģijas 2025.-2029. gadam projektu un SIF 2025. gada budžetu un plānoto atbalstu mērķagrupām.

SIF darbības stratēģijas 2025.-2029. gadam projekts paredz, ka Sabiedrības integrācijas fonda misija ir nodrošināt efektīvu sabiedrības saliedēšanas politikas īstenošanu, veicinot iekļaujošu sabiedrību, kurā ciena dažādību.

SIF sekretariāta  direktore Inese Kalvāne skaidroja, ka SIF Stratēģijas prioritārie virzieni 2025. – 2029. gadam ir noteikti vairāki. Tie ir: sabiedrības identitātes un piederības Latvijai stiprināšana, atbalsts daudzpusīgām sabiedrības sociālajām attiecībām, ekonomiskā solidaritāte - vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana. Stratēģijā arī deklarēts, ka fonds ir moderna un labas pārvaldības principiem atbilstoša organizācija.

Saeimas Prezidijs sadarbībā ar nevalstiskā sektora partneriem 2024. gadā uzsāka jaunu tradīciju - Saeimas komisiju atvērto durvju dienu, kas reizi gadā tiek organizēta ar mērķi stiprināt parlamenta saikni ar pilsonisko sabiedrību un uzsvērt NVO iesaisti likumdošanā.

Šodien šīs atvērto durvju dienas ietvaros komisija uz sēdi bija uzaicinājusi to mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvjus, kuras darbojas kultūras jomā un ir pārstāvētas Kultūras ministrijas Mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvju konsultatīvajā padomē.

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv