Notikumi
- Detaļas
Šodien Saeima atbalstīja divus komisijas izstrādātos un virzītos likumprojektus par Latvijas pilsonības atzīšanu un par Latvijas pilsoņiem atzina ukraini Daņiilu Karginu un sīrieti Muhammadu Alismailu.
Daņiils Kargins dzīvo Latvijā kopš 2011. gada. 2023. gadā viņš ar izcilību absolvējis Rīgas 10. vidusskolu. Skolas laikā Daņiils guvis izcilus panākumus, pārstāvot Latviju ķīmijas un fizikas olimpiādēs gan Latvijā, gan pasaulē, starptautiskajās ķīmijas olimpiādēs izcīnot vairākas sudraba un bronzas medaļas. Par šiem sasniegumiem viņš ir saņēmis atzinības no Latvijas augstākajām valsts amatpersonām, kā arī Finanšu ministrijas stipendiju “Simtgades izcilnieks”.
Pirms gada viņš iesniedza dokumentus Latvijas pilsonības iegūšanai naturalizācijas kārtībā, taču saņēma atteikumu, jo, uzsākot klātienes studijas Singapūrā, vairs neatbilst Pilsonības likumā nosacījumiem. Ņemot vērā viņa sasniegumus, pārstāvot Latviju starptautiskajās olimpiādēs, kā arī viņa devumu Latvijas atpazīstamības veicināšanā pasaulē, komisija atbalstīja Latvijas pilsonības piešķiršanu Daņiilam Karginam ar īpašu likumu.
- Detaļas
Šodien, 26. novembrī, komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1136/Lp14), kas paredz noteikt stingrākas prasības ārzemniekiem, kuri pārkāpuši likumu un Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās atļaujām.
Likumprojekts nosaka, ka termiņuzturēšanās atļauju ārzemniekam varēs anulēt, ja viņš gada laikā būs izdarījis trīs administratīvos pārkāpumus.
Komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris sēdes ievadā vērsa uzmanību uz trim jautājumiem. Pirmkārt — vai likumprojekts attiecas uz jebkuru trešās valsts pilsoni, tostarp Ukrainas civiliedzīvotājiem. Otrkārt — vai tas nepalielinās administratīvo slogu un vai, reģistrējot pārkāpumus, sistēma paredz automātisku signalizēšanu par pārkāpumu uzkrāšanos un to secību. Treškārt — vai administratīvo pārkāpumu uzskaitījums nav pārāk plašs. Būtisks ir arī jautājums par normas samērīgumu.
- Detaļas
Šodien, 12. novembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija uz sēdi bija aicinājusi par patvēruma politikas īstenošanu atbildīgās institūcijas, lai pārrunātu aktuālo situāciju patvēruma politikas jomā, kā arī nepilngadīgo patvēruma meklētāju tiesisko un sociālo aizsardzību.
Komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris sēdes ievadā aicināja Iekšlietu ministrijas pārstāvjus sniegt pārskatu par aktuālajām tendencēm Eiropas Savienībā, Eiropas Migrācijas pakta ieviešanu un Latvijas nostāju attiecībā uz solidaritātes mehānismu. Viņš norādīja, ka izskanējušas ziņas par to, ka Latvija varētu lūgt Eiropas Komisiju atbrīvot mūsu valsti no pienākuma uzņemt pārvietotos patvēruma meklētājus.
- Detaļas
Šodien, 22. oktobrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija iepazinās ar paveikto Valsts kontroles lietderības revīzijas ziņojuma “Vai politika sabiedrības saliedētības jomā tiek mērķtiecīgi plānota un īstenota?” ietverto ieteikumu izpildē. Uz komisijas sēdi bija uzaicināti Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvji.
Valsts kontrole, veicot minēto revīziju, konstatēja būtiskus trūkumus sabiedrības saliedētības politikas plānošanā un īstenošanā – trūkst koordinācijas starp institūcijām, neskaidra ir Sabiedrības integrācijas fonda loma, nav izstrādāti skaidri rādītāji, lai novērtētu politikas ietekmi un sabiedrības saliedētības dinamiku. Tāpat tika norādīts, ka latviešu valodas mācības pieaugušajiem ir nekoordinētas – dažādas iestādes tās organizē bez kopīgas stratēģijas, un trūkst datu par mācību rezultātiem.
Vairāk rakstu...
