Notikumi
- Detaļas
Šodien, 12. novembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija uz sēdi bija aicinājusi par patvēruma politikas īstenošanu atbildīgās institūcijas, lai pārrunātu aktuālo situāciju patvēruma politikas jomā, kā arī nepilngadīgo patvēruma meklētāju tiesisko un sociālo aizsardzību.
Komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris sēdes ievadā aicināja Iekšlietu ministrijas pārstāvjus sniegt pārskatu par aktuālajām tendencēm Eiropas Savienībā, Eiropas Migrācijas pakta ieviešanu un Latvijas nostāju attiecībā uz solidaritātes mehānismu. Viņš norādīja, ka izskanējušas ziņas par to, ka Latvija varētu lūgt Eiropas Komisiju atbrīvot mūsu valsti no pienākuma uzņemt pārvietotos patvēruma meklētājus.
- Detaļas
Šodien, 22. oktobrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija iepazinās ar paveikto Valsts kontroles lietderības revīzijas ziņojuma “Vai politika sabiedrības saliedētības jomā tiek mērķtiecīgi plānota un īstenota?” ietverto ieteikumu izpildē. Uz komisijas sēdi bija uzaicināti Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvji.
Valsts kontrole, veicot minēto revīziju, konstatēja būtiskus trūkumus sabiedrības saliedētības politikas plānošanā un īstenošanā – trūkst koordinācijas starp institūcijām, neskaidra ir Sabiedrības integrācijas fonda loma, nav izstrādāti skaidri rādītāji, lai novērtētu politikas ietekmi un sabiedrības saliedētības dinamiku. Tāpat tika norādīts, ka latviešu valodas mācības pieaugušajiem ir nekoordinētas – dažādas iestādes tās organizē bez kopīgas stratēģijas, un trūkst datu par mācību rezultātiem.
- Detaļas
Šodien, 15. oktobrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija bija uzaicinājusi atbildīgo institūciju pārstāvjus, lai iepazītos ar paveikto Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta nodrošināšanā, esošā atbalsta pasākumu plāna īstenošanas gaitu un Plāna atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem 2026. gadam izstrādi.
Komisija jau 2025. gada 14. septembrī iepazinās ar Sabiedriskās politikas centra “Providus” veikto pētījumu par Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā un konstatēja, ka joprojām trūkst precīzas informācijas par Ukrainas civiliedzīvotāju patieso skaitu valstī.
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem Latvijā šobrīd uzturas vairāk nekā 30 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, savukārt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aplēses liecina, ka valstī ir aptuveni 17 000.
Uz šo datu nesakritību sēdes ievadā norādīja komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, aicinot skaidrot, kādus datus atbildīgās institūcijas izmanto, aprēķinot nepieciešamo finansējumu un sagatavojot Plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā nākamajam gadam.
- Detaļas
Šodien, 8. oktobrī, Saeimas komisija rīkoja izbraukuma sēdi Rīgas 75. pamatskolā. Sēdes mērķis bija praksē iepazīties ar situāciju un uzklausīt informāciju par to, kā norit pāreja uz vienotu skolu, kā arī kādi ir aktuālie izaicinājumi un risinājumi šajā procesā.
Rīgas 75. vidusskola dibināta 1974. gadā. Sākotnēji tā bija divplūsmu skola, taču kopš 1990. gada mācības tajā notika krievu valodā. No 2024. gada 1. septembra izglītības iestāde tika reorganizēta par Rīgas 75. pamatskolu, un jau gadu to vada direktore Ramina Skuja.
Iepazīstinot komisiju ar skolas pieredzi pārejā uz mācībām tikai valsts valodā, direktore Ramina Skuja atzina, ka arī viņai pašai tas bija nozīmīgs izaicinājums – uzņemties skolas vadību tik atbildīgā un sarežģītā laikā. Viņas ieskatā tieši pedagoģiskais personāls ir galvenais pamats sekmīgai pārmaiņu īstenošanai. Pašlaik lielākā daļa skolotāju ir tie, kuru dzimtā valoda ir latviešu valoda, un viņi aktīvi palīdz veidot latvisku vidi skolā.
Vairāk rakstu...
