Notikumi
Šodien, 18. jūnijā, īsā komisijas sēdē ar klātesošo deputātu vienbalsīgu atbalstu par Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sekretāri tika ievēlēta Saeimas frakcijas “Attīstībai/Par!” pārstāve Inese Voika. Izmaiņas komisijas vadības sastāvā notika, jo no amata atkāpās esošais sekretārs Armands Krauze (ZZS).
Trešdien, 17. jūnijā, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija uzklausīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvju informāciju par Latvijas pilsonības iegūšanas procesa aktualitātēm. Pārvaldes Personu statusa kontroles nodaļas vadītāja vietniece Zane Zeimule informēja, kā norit naturalizācijas process COVID-19 pandēmijas laikā, kā tika organizēts iestādes darbs ārkārtējās situācijas apstākļos un kādas izmaiņas plānojas pēc tās atcelšanas.
PMPL pārstāve informēja deputātus par izmaiņām naturalizācijas eksāmenu pieņemšanas un svinīgā solījuma došanas procedūrās, kas šobrīd tiek organizētas samazinātās grupās, ievērojot distanci un ņemot vērā epidemiologu rekomendācijas. Sākoties pandēmijai, pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas, uz laiku tika apturēta naturalizācijas pieteikumu pieņemšana klātienē. Šobrīd dokumenti pēc iepriekšēja pieraksta atkal tiek pieņemti klātienē, notiek valodas prasmes pārbaudes un iestāde neredz nepieciešamību pēc plašākām procedūras pārmaiņām, piemēram, ieviešot drošu attālinātu eksaminēšanu.
Latvijas pilsonībā līdz š. g. 31. maijam uzņemtas 383 personas, kopumā saglabājoties pēdējos gados esošajai naturalizācijas kārtībā pilsonībā uzņemto personu skaita dinamikai.
Trešdien, 27. maijā, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izskatīja jautājumu par Eiropas latviešu diasporas organizāciju darbību, ko šobrīd ļoti ietekmē Covid-19 pandēmija. Sēdē piedalījās pārstāvji no Eiropas Latviešu apvienības, Latviešu Nacionālās Padomes Lielbritānijā, Latviešu Apvienības Francijā, Zviedrijas Latviešu apvienība, Vācijas latviešu foruma, Īrijas Latviešu nacionālās padomes, Asociācijas “Luksemburga–Latvija”, Kustības “#EsiLV – ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai”, Eiropas Latviešu jaunatnes apvienības un PBLA, kā arī Ārlietu, Kultūras un Izglītības un zinātnes ministrijām.
Sēdes ievadā Eiropas Latviešu apvienības vicepriekšsēdētājs A. Sauka norādīja, ka organizāciju lielākā problēma šā brīža situācijā ir tas, ka tiek atlikti projekti, kuru īstenošanai bija paredzēta sanākšana kopā, kā arī ienākumu krasa samazināšanās no saimnieciskās darbības tūrisma nozarē vai plašāku kultūras pasākumu rīkošanā. Kad šādi pasākumi varēs notikt, pagaidām skaidrības nav. Vienlaikus A. Sauka izteica atzinību, ka pēdējos gados veidojas laba sadarbība ar valsts institūcijām, kas ir radījis pozitīvāku diasporas tautiešu attieksmi pret valsti.
Trešdien, 20. maijā, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izskatīja jautājumu par viltus ziņām sociālajos medijos un sabiedrības saliedētību. Lai spriestu par šo jautājumu, komisija uz sēdi bija aicinājusi jomas lietpratējus un mediju pārstāvjus.
Sēdē Vidzemes Augstskolas lektore Liene Ločmele iepazīstināja ar prezentāciju ““Viltus ziņas” sociālajos medijos un sabiedrības saliedētība” un skaidroja, kas ir viltus ziņas un kā tās atpazīt, kā pārbaudīt medijos, tai skaitā arī sociālajos medijos pausto ziņu patiesumu un ko darīt, lai neatražotu nepatiesu ziņu tālākizplatīšanu.
Izdevniecības “Dienas Mediji” pārstāvis Raivis Vilūns deputātus iepazīstināja ar projektu “Melu tvertne”. Viņš norādīja, ka pēdējā laikā ir samazinājies viltus ziņu portālu skaits, kas visdrīzāk varētu būt saistīts ar to, kad tiesībsargājošās iestādes ir aizturējušas viltus ziņu veidotāju, kuram draud kriminālatbildība.
Kultūras ministrijas un Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvji sēdē informēja par atbalstu medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā. Šogad projektu ietvaros ir atbalstīti deviņi projekti kategorijā “Melu dekonstrukcija un medijpratība”.
Sēdes dalībnieki uzsvēra izglītošanās un kritiskās domāšanas apgūšanas nozīmi viltus ziņu apkarošanā, kā arī pārsprieda mediju lomu sabiedriskās domas veidošanā.
“Mēs bieži runājam par viltus ziņām, saprotot, ka tas ir ļaunums un ir jāapkaro. Tiek spriests arī par likumdošanas pilnveidi saistībā ar kriminālatbildības piemērošanu. Taču jāapzinās, ka ar juridiskiem instrumentiem vien netiksim galā, būtiski veicināt sabiedrības medijpratību. Ar vainīgo sodīšanu vien viltus ziņas neapkarosim,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs A.Judins, norādot, ka jautājums aktualitāti nezaudēs un komisija pie šī jautājuma savā dienaskārtībā plāno atgriezties.
Sēde notika videokonferences formātā un uz to bija uzaicināti Kultūras ministrijas, Sabiedrības integrācijas fonda, izdevniecības “Dienas Mediji” un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica pārstāvji.
Foto: Jānis Cauņa, Saeima
Vairāk rakstu...
