Notikumi
Šodien, 13. janvārī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija atbalstīja komisijas sagatavotā likumprojekta “Par Džona Martina Tallija atzīšanu par Latvijas pilsoni” tālāku virzību un lūdza to iekļaut tuvākās ārkārtas Saeimas sēdes darba kārtībā. Komisija sēdē tikās ar pilsonības pretendentu Džonu Martinu Talliju un uzklausīja viņa motivāciju kļūt par Latvijas pilsoni.
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija politiski izšķīrās un sagatavoja likumprojektu par Dž. M. Tallija atzīšanu par Latvijas pilsoni, izvērtējot viņa individuālās situācijas apstākļus, darbības un pienesuma valstij un sabiedrībai nozīmīgumu, ieguldījumu Latvijas informācijas tehnoloģiju un tautsaimniecības attīstībā, Latvijas tēla atpazīstamības popularizēšanu pasaulē. Iesaistoties dažādos projektos, Dž. M. Tallijs sniedzis būtisku atbalstu Latvijas augstskolām un zinātnei, kultūras un labdarības projektiem. Komisija arī ņēma vērā to apstākli, ka esošā normatīvā regulējumā neparedzētu gadījumu dēļ viņam rodas nepārvaramas grūtības iegūt pilsonību atbilstoši Pilsonības likuma nosacījumiem, bet pilsonības iegūšana atbilst ne tikai šā likuma mērķiem, bet arī būtiskām valsts interesēm. Komisija vienbalsīgi atbalstīja viņa atzīšanu par Latvijas pilsoni uz speciāla likuma pamata.
Šodien, 13. janvārī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija turpināja izskatīt pagājušā gada izskaņā iesākto jautājumu par patvēruma meklētāju sociālekonomiskās iekļaušanās uzlabošanu. Toreiz komisijas locekļu vairākums un klātesošie NVO un atbildīgo institūciju pārstāvji kopumā uzskatīja par atbalstāmu PMLP jau sagatavoto iniciatīvu ļaut patvēruma meklētājiem sākt strādāt 3 mēnešus pēc patvēruma pieprasīšanas. Tika arī nolemts, ka komisija varētu paātrināt šī jautājuma nonākšanu Saeimas dienaskārtībā, šādu priekšlikumu virzot kā komisijas izstrādātu likumprojektu.
Tika sagatavots likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā”, kurā piedāvāts piešķirt tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem ārzemniekam, kurš Latvijā iesniedzis iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, ja lēmums par statusa piešķiršanu vai noraidīšanu nav pieņemts trīs mēnešu laikā un tas nav noticis viņa vainas dēļ. Tas sekmētu patvēruma meklētāju nodarbinātību un viņu profesionālo prasmju un kvalifikācijas saglabāšanu, uzlabotu labklājību un veicinātu integrāciju un sociālekonomisko iekļaušanos.
Šodien, 16. decembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija uzklausīja informāciju par aktuālo situāciju patvēruma jomā un patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju sociālekonomiskās iekļaušanās koordinācijas nodrošināšanu. Šo jautājumu izskatīšana komisijas sēdē tika iniciēta no to nevalstisko organizāciju puses, kuras sniedz atbalsta pasākumus patvēruma meklētājiem un Latvijā statusu saņēmušajām personām.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze informēja, ka kopš gada sākuma ir saņemti 140 jauni un 33 atkārtoti patvēruma meklētāju iesniegumi no 28 dažādām valstīm. Salīdzinoši, iepriekšējā gadā pieteikumu bija mazliet vairāk - 178 pieteikumi. Tomēr starptautiskās aizsardzības saņēmēja statuss pagaidām ir piešķirts tikai 14 personām, no tā 5 personām bēgļa statuss, bet pārējiem alternatīvais statuss.
Pēdējos mēnešos, sakarā ar politiskās situācijas destabilizāciju Baltkrievijā, ir pieaudzis patvēruma meklētāju skaits no šīs valsts. Komisijas sēdē tika pārrunāta par patvēruma piešķiršanu atbildīgās iestādes - PMLP lēmumu pieņemšanas ātrums un efektivitāte, izskatot iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, kā arī runāts par nepieciešamību saīsināt to laika posmu, kurā patvēruma meklētājs var uzsākt darba attiecības. Šobrīd tieši liegums sākt strādāt no NVO puses tiek uzskatīts kā viens no galvenajiem ierobežojumiem, kas patvēruma meklētājiem apgrūtina dzīves apstākļus un sociālekonomisko iekļaušanos sabiedrībā.
Vairāk rakstu...
