Notikumi
- Detaļas
Šodien, 15. janvārī, komisija iepazinās ar plānotajiem pasākumiem sabiedrības saliedētības jomā 2025. gadā, kurus paredz pagājušā gada decembrī apstiprinātais Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.-2027. gadam. Kultūras ministrijas pārstāves sēdē skaidroja, ka šogad plānotie pasākumi plānā iekļauti, pamatojoties uz iepriekšējā plāna 2022.-2023.gadam veikto izvērtējumu un ņemot vērā valsts budžeta prioritātes 2025. gadam.
Šogad finansējums saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības atbalstam, kā arī diasporas atbalstam saglabājas nemainīgs, bet finansējums NVO fondam pieaugs par 200 000 eiro, sasniedzot 2,5 miljonus eiro. Sabiedrības integrācijas pasākumi tiek plānoti 882 392 eiro apmērā, bet atbalsta pasākumi diasporai 640 919 eiro. Finansējums diasporas nometnēm šogad no Kultūras ministrijas budžeta kā tiešā dotācija ir nodots SIF budžetā.
- Detaļas
Šodien, 11. decembrī, komisija kopā ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju rīkoja kopsēdi, lai uzklausītu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informāciju par sasniegto vienotas skolas ieviešanā un esošajiem izaicinājumiem.
2022. gada rudenī tika veikti grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredzēja Latvijā pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā trīs gadu laikā. Saskaņā ar šiem grozījumiem no 2023. gada 1. septembra izglītības process tikai valsts valodā tika īstenots pirmsskolas izglītībā un pamatizglītības pakāpē 1., 4. un 7. klasē. No šī gada 1. septembra mācības tikai valsts valodā uzsāka 2., 5. un 8. klašu skolēni, bet no nākamā gada 1. septembra tas notiks arī 3., 6. un 9. klasē.
- Detaļas
Šodien, 27. novembrī, uz komisijas sēdi bija uzaicināti Latvijas lielāko reliģisko konfesiju pārstāvji, lai pārrunātu jautājumu par reliģisko organizāciju lomu un ietekmi sabiedrības saliedētības un vienotības veicināšanā, kas jo īpaši aktuāli esošajos ģeopolitiskajos apstākļos.
Sēdes vadītāja, komisijas priekšsēdētāja biedre Anna Rancāne, atklājot sēdi, norādīja: “Latvijā tik daudzu reliģisko konfesiju pārstāvji spēj un prot savstarpēji izturēties ar cieņu, mierīgi sadzīvot un sadarboties. Man šķiet, ka Latvija tiešām ar to var lepoties. Bet sabiedrībā arvien pastāv dažādi konflikti, dažāds skatījums uz pasaulē un mūsu valstī notiekošo un to pierādīja gan pandēmija, Krievijas agresija Ukrainā un arī bruņotie konflikti dažādās pasaules vietās, bēgļu krīze, sociāli ekonomiskā noslāņošanās. Mēs vēlētos šodien parunāt par to, kā reliģisko konfesiju vadītāji redz un vērtē Latvijas sabiedrības saliedētību un kā šīs reliģiskās organizācijas, mēs visi kopā varētu stiprināt savstarpējo toleranci Latvijas sabiedrībā.”
Vairāk rakstu...
