Iegūt informāciju par mazākumtautību multimediju platformas izveidi un Latvijas Televīzijas lomu sabiedrības saliedētības procesā bija galvenie jautājumi, ko šodien, 24. februārī, izskatīja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija.  Sniegt informāciju bija uzaicināti Latvijas Televīzijas un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvji.

Komisija uzklausīja LTV pārstāvjus Ivaru Priedi un Ritu Rudušu, kuri iepazīstināja ar paveikto jaunās multimediālas platformas izveidē. Pirmā multimediju platformas koncepcijas versija parādījās jau 2016. gadā, bet atjaunotā, pārstrādātā versija apstiprināta NEPLP 2020. gada jūlijā un no šā gada septembra tai jāsāk darboties. Veikt šādas izmaiņas spieda esošā tendence TV skatītāju skaita izmaiņās, jo no 2015. gada tradicionālajā lineārajā režīma auditorija patērē saturu arvien mazāk. Turpretī interneta izmantošana un lietotāju skaits pieaug un tas redzams arī LSM lietotāju dinamikas izmaiņās. R. Ruduša skaidroja, kādi ir topošās multimediju platformas virzieni un formāti.

Šodien, 17. februārī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija turpināja izskatīt jau pagājušā gada nogalē uzsākto jautājumu par atbildīgās institūcijas noteikšanu par patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju sociālekonomiskās iekļaušanas koordināciju.

Komisija uzklausīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto informāciju par Rīcības plāna personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā izstrādi un tajā iekļautajiem galvenajiem rīcības virzieniem.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 10. februāra sēdē izskatīja jautājumu par iespējamiem atvieglojumiem personām, kurām specifisku mācīšanās traucējumu dēļ rodas apgrūtinājums nokārtot Pilsonības likumā noteikto latviešu valodas prasmes pārbaudi. Komisijā jautājums tika aktualizēts jau pagājušā gada jūnijā un toreiz komisija lēma aicināt atbildīgās institūcijas sagatavot izvērtējumu tam, kā pielāgot valodas prasmju eksaminēšanas procedūru šīm personām, lai, līdzīgi kā vispārējās izglītības posmā, rastu piemērotu risinājumu un atvieglotu pilsonības pretendentiem izpildīt Latvijas pilsonības iegūšanai noteiktos kritērijus.

Komisijā tika saņemti Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes skaidrojumi šajā jautājumā.

Šodien, 27. janvārī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izskatīja jautājumu par Latvijas Radio lomu un darbību sabiedrības saliedētības procesā.

Atklājot sēdi, komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins uzsvēra, ka saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 3.panta sesto daļu “plašsaziņas līdzekļi veicina sabiedrības saliedētību uz valsts valodas pamata, popularizē nacionālo kultūru, mākslu un tradīcijas, sekmē to uzturēšanu un izkopšanu, atbalsta demokrātisku patriotismu, padziļina izpratni par tiesiskumu, nacionālajām vērtībām, Latvijas valsts un tās reģionu, latviešu un lībiešu tautu un Latvijas mazākumtautību vēsturi un ikdienu”.

Viņš norādīja, ka, runājot par LR4, veidojas zināma dilemma, no vienas puses, valsts pienākums ir stiprināt valsts valodas lietošanu, bet no otras, Latvijā ir daudz cilvēku, kuri iegūst informāciju, tai skaitā arī par notikumiem Latvijā, no kaimiņvalsts medijiem, pie kam, ne to patiesāko informāciju. Ir iespējas, vai nu vairāk sniegt informāciju Latvijas medijos mazākumtautību valodās, vai arī to sniegt valsts valodā, bet, vai tas veicinās savstarpēju sapratni?  

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv