Uzņemšana pilsonībā par nopelniem Latvijas labā
Par kārtību, kādā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izskata personu iesniegumus un patstāvīgos priekšlikumus par uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā
1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija (turpmāk — komisija) izskata Saeimā saņemtos un komisijai nodotos personu iesniegumus par uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā (turpmāk — iesniegumi).
2. Šie noteikumi arī reglamentē kārtību, kādā komisija izskata un sagatavo atzinumu par komisijai nodotu patstāvīgo priekšlikumu (turpmāk — patstāvīgais priekšlikums) par personas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, kuru atbilstoši Saeimas kārtības rullim var iesniegt ne mazāk kā 10 Saeimas deputāti vai Saeimas komisija.
3. Komisija iesnieguma vai patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu pēc būtības var uzsākt, ja ir iesniegti visi Pilsonības likuma 13. pantā norādītie dokumenti:
1) personas iesniegums ar lūgumu uzņemt to Latvijas pilsonībā;
2) autobiogrāfija;
3) paziņojums, ka nav faktu, kas varētu liecināt, ka uz šo personu būtu attiecināms kāds no Pilsonības likuma 11. pantā noteiktajiem ierobežojumiem.
4. Papildus šiem dokumentiem persona iesniedz (patstāvīgajam priekšlikumam pievieno):
1) personu apliecinoša dokumenta kopiju;
2) uzturēšanās atļaujas, ja tāda Latvijā ir izsniegta, kopiju;
3) izziņu par sodāmību, kuru izsniegusi kompetentā iestāde pilsonības valstī un kura izsniegta ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesnieguma par uzņemšanu Latvijas pilsonībā iesniegšanas, vai dokumentāru apliecinājumu, ka šādu izziņu nav iespējams iegūt.
5. Personas iesniegumam vai patstāvīgajam priekšlikumam var pievienot citu personu ieteikuma vēstules vai rekomendācijas.
6. Persona vai patstāvīgā priekšlikuma iesniedzēji var pievienot citus dokumentus, kurus uzskata par būtiskiem jautājuma izlemšanā.
7. Šo noteikumu 3. punktā norādītajiem dokumentiem jābūt noformētiem un iesniegtiem Saeimai atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.
8. Ja iesniegumam vai patstāvīgajam priekšlikumam nav pievienoti visi šo noteikumu 3. punktā un 4. punkta 1. un 3. apakšpunktā minētie dokumenti, komisijas priekšsēdētājs informē personu vai patstāvīgā priekšlikuma iesniedzējus, ka jautājuma izskatīšana pēc būtības komisijas sēdē tiks uzsākta tikai pēc šo dokumentu saņemšanas.
Likumprojektā “Pilsonības likums” sākotnēji tika paredzēts, ka personu uzņemšanu pilsonībā par nopelniem Latvijas labā veiks Ministru kabinets. Tomēr, izskatot likumprojektu trešajā lasījumā, Saeimas vairākums atbalstīja šī jautājuma nodošanu Saeimas kompetencē.
Pilsonības likumu 5. Saeima pieņēma 1994. gada 22. jūlijā. Likuma 13. panta piektā daļa noteica, ka:
“(5) Personu, kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, var uzņemt Latvijas pilsonībā ar Saeimas lēmumu, kas tiek publicēts oficiālā laikrakstā”.
Likumā arī paredzēja, ka parlamentāro kontroli pār Pilsonības likuma izpildi veiks īpaša Saeimas komisija. Īstenojot Pilsonības likuma prasības, 1994. gada 10. novembrī tika veikti grozījumi Saeimas kārtības rullī, kas papildināja VI sadaļas 149. panta pirmo daļu ar 16. punktu – Pilsonības likuma izpildes komisija.
Pēc Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas (turpmāk - komisija) izveides 1994. gada 8. decembrī tās kompetencē tika nodots arī jautājums par uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Komisija izstrādāja noteikumus, kas noregulēja pilsonības pretendentu iesniegumu izskatīšanas procedūru, bet nespēja vienoties par kritērijiem, kas ir “īpaši nopelni Latvija labā”, pieņemot, ka katrā individuālā situācijā tie var būt atšķirīgi.