Šodien, 16. oktobrī, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti uzklausīja atbildīgo un iesasitīto institūciju informāciju par finansējumu sabiedrības saliedētības un diasporas atbalsta pasākumiem 2025. gada valsts budžeta projektā. Uz sēdi bija uzaicināti Kultūras, Izglītības un zinātnes, Ārlietu un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvji.
Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Signe Grūbe un Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Jeļena Šaicāne skaidroja, ka 2025.gadā budžetā finansējums saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības atbalstam, kā arī diasporas atbalstam saglabājas nemainīgs, bet par 200 000 ir palielināts finansējums programmā “NVO fonds”, kas tiek nodots Sabiedrības integrācijas fondam šīs programmas īstenošanai. Ministrija nākamgad saliedētības pasākumiem tērēs 882 392 eiro, kas tiks sadalīts vairākiem projektiem, lielākās summas novirzot reģionālo un mazākumtautību NVO atbalstam - 355 000 eiro, vienojošas sociālās atmiņas izpratnes veidošanai sabiedrībā - 236 000 eiro, valstiskuma apziņas un piederības sajūtas Latvijai stiprināšanai - 60 000 eiro, latviešu valodas kā sabiedrību vienojoša pamata stiprināšanai ikdienas saziņā - 42 967 eiro un citiem pasākumiem. Kultūras ministrijas budžets diasporas pasākumiem nākamgad kopā būs 640 919 eiro, bet SIF rīcībā būs 156 516 eiro diasporas un Latvijas bērnu kopējām nometnēm.
Tāpat nākamgad plānoti pasākumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam - latviešu valodas mācību nodrošināšana ikvienam, kurš uzturas Latvijas Republikā (vismaz 120 stundas, sākot ar A1 latviešu valodas prasmju līmeni) - 4 685 625 eiro, un kultūrorientācijas kursiem un pasākumiem, lai sekmētu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā - 2 802 000 eiro.
Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Zanda Grauze skaidroja, ka ministrijai pieejamais finansējums diasporas atbalstam nākamgad mazliet samazināsies, tāpēc plānots, ka ministrija arī samazinās diasporas atbalstam organizēto pasākumu skaitu. Viņas ieskatā būtu jāuzlabo starpinstitucionālā sadarbībā, lai skaidrotu diasporas organizācijām, kur un kādiem projektiem, kurās institūcijās tās var pieteikties un iegūt finansējumu savu projektu realizācijai.
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece iepazīstināja ar ministrijas plānojamo atbalstu izglītības nodrošināšanai diasporā. Atbalsta latviešu valodas apguvei diasporā nodrošināšanai paredzēts finansējums sekojošām aktivitātēm - atbalsts diasporas latviešu skolu pamatdarbībai - 166 000 eiro, attālinātai latviešu valodas apguvei diasporas skolēniem - 179 000 eiro, Latvijas pedagogu līdzdalības nodrošināšanai diasporas vasaras vidusskolu mācību procesā un diasporas organizētās nometnēs ārpus Eiropas - 121 845 eiro. Diasporas skolotāju profesionālajai pilnveidei un vecāku izglītošanai kopā tiks izlietoti 109 232 eiro, izglītojošiem pasākumiem latviešu valodas apguves un lietojuma veicināšanai diasporā - 149 224 eiro. Tāpat ministrija nodrošināšanās valsts valodas prasmes pārbaudes diasporas pārstāvjiem un latviešu valodas apguves resursu izstrādi,
pilnveidi un pieejamību. Viņa arī skaidroja, ka vairākiem pasākumiem, kas iekļauti Plānā darbam ar diasporu 2024.-2026. gadam, finansējums nav piešķirts.
VARAM Reģionālo atbalsta instrumentu nodaļas vadītājs Zigmārs Erts skaidroja, ka reģionālo remigrācijas koordinatoru darbībai piešķirtais finansējums ir 221 765 eiro. Savukārt reģionālo remigrācijas atbalsta pasākumu īstenošanai – uzņēmējdarbības atbalstam paredzētais finansējums 2025. gadā samazināts par 150 000 eiro un būs pieejams 250 000 eiro apmērā, bet plānotais finansējums reģionālajiem atbalsta pasākumiem pašvaldībām remigrācijai 430 000 eiro vispār nav piešķirts.
