Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija (turpmāk - Komisija) ir viena no Saeimas kārtības ruļļa 149. pantā noteiktajām pastāvīgajām komisijām. Komisiju izveidoja 1994. gadā ar mērķi nodrošināt parlamentāro kontroli pār Pilsonības likuma izpildi un uzņemt Latvijas pilsonībā personas par nopelniem Latvijas labā.
Komisijas nosaukums laika gaitā ir mainījies, pieaugot kompetences jautājumu lokam.
- No 1994. gada decembra līdz 2012. gada martam - Pilsonības likuma izpildes komisija.
- No 2012. gada aprīļa līdz 2014. gada oktobrim - Sabiedrības saliedētības komisija.
- Kopš 2014. gada novembra - Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija.
Komisija, saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Saeimas kārtības rulli un spēkā esošajiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem īsteno parlamentāro uzraudzību pār valsts pārvaldes iestādēm Komisijas kompetences jautājumos, sadarbojas ar Latvijas un diasporas nevalstiskajām organizācijām un izskata fizisko un juridisko personu iesniegumus. Komisija var sagatavot un virzīt likumprojektus un Saeimas lēmuma projektus par komisijas kompetences jautājumiem.
Komisijas mērķi:
- Veicināt starpetniski saliedētas sabiedrības veidošanos, kas būtu stabils pamats Latvijas kā nacionālas valsts attīstībai un globālai konkurētspējai, stiprināt valstiskuma apziņu un piederības sajūtu Latvijai.
- Veicināt vienojošas sociālās atmiņas izpratnes veidošanos sabiedrībā.
- Atbalstīt un veicināt diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību, uzturot saikni ar ārpus Latvijas dzīvojošajiem tautiešiem, viņu izveidotajām organizācijām, veicināt remigrāciju.
KOMISIJAS FUNKCIJAS
UZRAUDZĪBA UN KONTROLE
- Uzraudzīt pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības rīcībpolitiku izstrādi un to kvalitatīvu ieviešanu.
- Nodrošināt parlamentāro kontroli pār saliedētas sabiedrības veidošanās procesiem, kā arī pilsonības un migrācijas jautājumu risināšanu un šo jomu politikas pamatvirzienu noteikšanu.
- Veicināt dažādu interešu pārstāvju dialogu par viņu interešu sabalansētību ar saliedētas sabiedrības un nacionālas valsts attīstību.
- Veikt parlamentāro kontroli pār Pilsonības likuma izpildi.
LIKUMDOŠANA
- Apkopojot un analizējot sabiedrības saliedētības rezultātus, Komisija var rosināt likumdošanas iniciatīvas, kas balstītas pētījumos, ekspertu un sabiedrības dialogā akceptētās atziņās.
- Komisija izskata tai Saeimas Prezidija nodotos likumprojektus vai patstāvīgos priekšlikumus, tai skaitā arī patstāvīgos priekšlikumus par uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.
- Komisija saskaņā ar Pilsonības likuma 13. panta prasībām un Saeimas kārtības ruļļa nosacījumiem ir atbildīgā komisija par tādu personu uzņemšanu Latvijas pilsonībā, kurām ir īpaši nopelni Latvijas labā.
- Izņēmuma gadījumos, kad persona neatbilst Pilsonības likuma 13. panta nosacījumiem, bet pilsonības iegūšana šai personai atbilst ne tikai Pilsonības likuma mērķiem, bet arī būtiskām valsts un sabiedrības interesēm, Komisija, izvērtējot šīs personas konkrēto individuālo situāciju, darbības un pienesuma valstij un sabiedrībai nozīmīgumu, var sagatavot īpašu likumu par Latvijas pilsonības atzīšanu.
- Komisija arī saskaņā ar likuma par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu 5.1. pantu var atzīt nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu personām, kurām to nevar piešķirt likumā noteiktā vispārējā kārtībā, sagatavojot atbilstošu Saeimas lēmuma projektu.
KOMPETENCE
Komisijas kompetences virzieni ir norādīti tās nosaukumā.
PILSONĪBA
Komisijas kompetence šajā jomā ir:
- Parlamentārā kontrole pār Pilsonības likuma izpildi.
- Uzņemšana pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.
- Uzraudzība pār naturalizācijas gaitu, pilsonības iegūšanu un zaudēšanu, dubultpilsonības jautājumiem.
- Personu statusa valstī noteikšanu un personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu.
MIGRĀCIJA
Komisijas kompetence šajā jomā ir:
- Ieceļošanas un izceļošanas jautājumi, uzturēšanās atļauju un vīzu jautājumi.
- Patvēruma meklētāju, bēgļu un personu ar alternatīvo statusu sociālekonomiskās iekļaušanās jautājumi.
- Trešo valstu pilsoņu integrācijas jautājumi, valsts spēja nodrošināt kvalitatīvu integrācijas procesu attiecībā pret imigrācijas plūsmas kvantitāti.
- Diasporas atbalsta un remigrācijas jautājumi. Diasporas saiknes ar Latviju uzturēšana un stiprināšana. Sadarbība ar diasporas organizācijām.
SABIEDRĪBAS SALIEDĒTĪBA
Komisijas kompetence šajā jomā ir:
- Piederība vienotai kultūrvēsturiskajai tradīcijai. Kultūras un nacionālās identitātes jautājumi.
- Piederība Latvijai kā suverēnai valstij. Vienotas valstiskās identitātes veidošana.
- Valsts valodas ietekmes palielināšana Latvijas kultūrvidē, veicinot plašāku sabiedrības saliedētību uz vienotas valodas bāzes.
- Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu integrācijas jautājumi. Mazākumtautību pārstāvju iekļaušanās veicināšana Latvijas sabiedrībā.
- Izpratnes veicināšana par sabiedrības daudzveidību, negatīvo stereotipu pret dažādām sabiedrības grupām mazināšana.
- Vienojošas sociālās atmiņas izpratnes veidošana sabiedrībā.
- Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem.
Fizisko un juridisko personu iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšana Komisijā tiek nodrošināta atbilstoši tiesību normās noteiktajai kārtībai.