Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, atsākot darbu pēc starpsesiju pārtraukuma, pirmajā rudens sesijas sēdē 8. septembrī pārrunāja jautājumu par komisijas tālāko rīcību ar nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu tām personām, kuras pēc vispārējā regulējuma nevar iegūt šo statusu.

Šī jautājuma izskatīšana komisijas kompetencē nonāca šā gada jūnijā, kad tika veikti atbilstoši grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”.

Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins skaidroja, ka grozījumu mērķis ir atjaunot taisnīgumu individuālā kārtā, Saeimai ar lēmumu piešķirot šādu statusu cilvēkiem, kuriem tas pienākas, bet kuri neatbilst tiem likumā noteiktajiem kritērijiem, pēc kuriem statusu piešķir pašvaldības.

Komisijā jau ir saņemti vairāku personu iesniegumi par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa atzīšanu, bet, lai tos uzsāktu izskatīt, esot jāvienojas par izskatīšanas procedūru komisijā. Ir sagatavots noteikumu projekts “Par kārtību, kādā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izskata personu, nacionālās pretošanās kustības dalībnieku intereses pārstāvošo biedrību, pašvaldību vai Saeimas deputātu iesniegumus par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa atzīšanu” un tos varētu pieņemt kādā no tuvākajām sēdē.

Pirms tam, šā gada 13. septembrī, notiks komisijas organizēta diskusija par nacionālās pretošanās kustību Latvijā un tās izpēti, pretošanās kustības dalībnieku statusa piešķiršanu, uz kuru uzaicināti Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta un Latvijas Nacionālā arhīva vadošie pētnieki pretošanās kustības izpētes jautājumos.

Saeima trešdien, 16.jūnijā, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”. Tie paredz, ka nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu varēs piešķirt arī ar Saeimas lēmumu.

Likumā noteikts, ka Saeima par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem varēs atzīt arī Latvijas pilsoņus un iedzīvotājus, kuri laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam veikuši darbības, kas vērstas uz 1918.gada 18.novembrī proklamētās Latvijas Republikas atjaunošanu, bet kuriem šādu statusu iepriekš nevarēja piešķirt likumā jau noteiktajā kārtībā.

Iesniegumu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa atzīšanu varēs iesniegt pati persona, kā arī – ar personas rakstveida piekrišanu – nacionālās pretošanās kustības dalībnieku intereses pārstāvošā biedrība, pašvaldība vai Saeimas deputāts. Iesniegumus izvērtēs Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, kas varēs sagatavot izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa atzīšanu.

Izmaiņas likumdevējam dos iespēju lemt par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu tādiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru darbība atbilst likuma mērķim, taču formāli neatbilst likumā noteiktajiem striktajiem kritērijiem nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa iegūšanai, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Saeimas Preses dienests

Šodien, 2. jūnijā, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija iepazinās ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sagatavoto ziņojumu par migrācijas un patvēruma situāciju Latvijā 2020. gadā. Ar ziņojumu iepazīstināja Eiropas migrācijas tīkla Latvijas kontaktpunkta eksperte Ilze Siliņa-Osmane. Eiropas migrācijas tīklu veido ES dalībvalstu iecelti kontaktpunkti un Eiropas Komisija. Norvēģijai, Gruzijai un Moldovai ir novērotāju statuss. Latvijā Eiropas migrācijas tīkla kontaktpunkta funkcijas veic Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Trešdien, 19. maijā, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija tikās ar latviešu diasporas organizāciju Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē pārstāvjiem. Sēdē piedalījās arī Pasaules Brīvo latviešu apvienības, Eiropas Latviešu apvienības, Ārlietu ministrijas pārstāvji. Tika pārrunāti Lielbritānijā dzīvojošo tautiešu aktuālie jautājumi, Brexit un Covid - 19 ietekme diasporas organizāciju darbībā. Lielbritānijā ir lielākā latviešu diasporas kopiena pasaulē.

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv