Šodien, 14. februārī, komisija uzklausīja un pieņēma zināšanai Kultūras ministrijas pārstāvju informāciju par Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāna 2024.-2027. gadam sagatavošanu un tajā ietvertajiem pasākumiem Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam ieviešanai.
Plāna mērķis ir nodrošināt pamatnostādnēs izvirzīto uzdevumu izpildi, tādējādi sekmējot nacionālas, solidāras, atvērtas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību.
Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Agnese Lāce un KM Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Jeļena Šaicāne, prezentējot plāna tapšanu, akcentēja galvenos izaicinājumus, kas ir šobrīd un ko ar plāna pasākumiem nākotnē jāmēģina mazināt, kā galveno polarizācijas līniju Latvijas sabiedrībā norādot sociālo atmiņu un ģeopolitiku. Būtisks šķērslis pilsoniskajai līdzdalībai ir arī iedzīvotāju līdzdalības iespēju nevienlīdzība. J. Šaicāne atzīmēja, ka 2022. gadā Latvijā uzticēšanās līmenis valsts pārvaldes institūcijām bija ļoti zems - tikai 34 %. Eiropas Savienībā vidēji šis rādītājs ir 50 %, pašvaldību institūcijām – 42 %, bet OECD valstīs pašvaldībām uzticas vidēji 46,9 %. Ministrijas pārstāve arī norādīja, ka Krievija ir aktīvi iesaistījusies “maigās varas” stiprināšanā Latvijā un tas arī ietekmējot šos rādītājus.
Kultūras ministrija, pirms uzsākt plāna 2024.-2027. gadam sagatavošanu, veica Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāna 2022.-2023. gadam ietekmes izvērtējumu. Ar to var iepazīties - https://www.km.gov.lv/lv/media/37467/download?attachment .
Balstoties uz šo izvērtējumu ir veidoti pamatnostādņu plāna pasākumi nākamajiem 4 gadiem, atbilstoši pamatnostādnēs noteiktajiem rīcības virzieniem. Rīcības virzieni ir noteikti trīs: Nacionālā identitāte un piederība, Demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums, Integrācija.
J. Šaicāne informēja par katru no plānā iekļautajiem pasākumiem un tam piešķirto finansējumu. Tā, piemēram, valstiskuma apziņas un piederības sajūtas Latvijai stiprināšanas pasākumiem plānots atvēlēt kopā 60 000 eiro, vienojošas sociālās atmiņas izpratnes veidošanai sabiedrībā - 236 000 eiro. Pilsoniskās sabiedrības attīstība un ilgtspēja, veidojot pilsonisku kultūru un attīstot iekļaujošu pilsoniskumu, plānota, veidojot pasākumus kopā par 2 155 000 eiro. Lielākos līdzekļus šeit plānots piešķirt programmai “NVO fonds”.
