Notikumi
- Detaļas
Šā gada 11. septembrī komisija uz sēdi bija uzaicinājusi Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS direktori Ivetu Kažoku un pētnieci migrācijas un integrācijas jautājumos Dārtu Pelsi, lai iepazītos ar centra veikto pētījumu “Ukrainas bēgļi Latvijā: pieejamie dati, pieredze un sabiedrības attieksme”. Pētījums veikts laika posmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. septembrim, izmantojot valsts pārvaldes iestāžu rīcībā esošos datus un to analīzi, Ukrainas civiliedzīvotāju aptaujas un fokusgrupu diskusijas par aktuālajām problēmām, Latvijas iedzīvotāju aptauju par attieksmi pret Ukrainas civiliedzīvotājiem.
I. Kažoka iepazīstināja ar datiem par Latvijas sabiedrības attieksmi pret to, ka Ukrainas kara bēgļi paliktu dzīvot Latvijā. Viņa skaidroja, ka šobrīd 58 procenti aptaujāto Latvijas iedzīvotāju to atbalsta. Viņa arī atzina, ka šobrīd nav skaidrības par Latvijas valsts nostāju šajā jautājumā. Vai mēs vēlamies ukraiņus Latvijā uz palikšanu vai tikai uz laiku, kamēr Ukrainā notiek karadarbība. Šīs nostājas neesamība traucē veidot ilgtermiņa politiku, jo ministrijas pārsvarā orientējas tikai uz neatliekamajiem darbiem Ukraiņu civiliedzīvotāju uzņemšanā un izmitināšanā. Nepieciešams arī noteikt vienu atbildīgo par šīs starpresoru politikas uzraudzību. Tā varētu būt Kultūras ministrija, Valsts kanceleja vai Iekšlietu ministrija.
Tika minēti arī galvenie izaicinājumi, ar kuriem saskaras Ukrainas kara bēgļi. Tie ir - izglītības nodrošināšana skolas vecuma bērniem, pakalpojumu saņemšana un mazie iztikas līdzekļi reģionos izmitinātajiem (sevišķi pensionāriem un personām ar invaliditāti), veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. Pētījums arī liecina, ka aptuveni puse ukraiņu integrējās bez īpašām problēmām un daudzi ir ļoti pateicīgi Latvijai. Plašāk ar pētījumu var iepazīties PROVIDUS mājaslapā.
Foto: Ieva Ābele, Saeima
- Detaļas
Šodien, 12. jūnijā, komisija tikās ar biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētāja vietnieku Miku Muižarāju un pārrunāja remigrācijas aktualitātes, šoreiz uz šo procesu mēģinot paskatīties no nevaldības organizāciju skatupunkta.
Biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” ir remigrantu dibināta organizācija, kas izveidota 2017. gadā kā platforma, kurā tiekas cilvēki ar dažādu pasaules pieredzi un strādā pie kopīgiem projektiem, atbalsta un sniedz informāciju cilvēkiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas, bet domā par atgriešanos dzimtenē. Biedrības mērķis ir, lai remigrantu milzīgais intelektuālais kapitāls nestu maksimālu pienesumu Latvijas attīstībai.
M. Muižarājs kā vienu būtisku remigrācijas procesa sasniegumu minēja to, ka Latvija tuvojas pozitīvam migrācijas rādītājam. Ja 2015. gadā Latviju atstāja par 12 100 cilvēkiem vairāk nekā ieceļoja, tad 2023. gadā šis skaits ir samazinājies līdz 1128 cilvēkiem. Latvija šajā rādītājā jau tuvojas pārējām Baltijas valstīm, kur izbraukušo personu skaits jau ir mazāks nekā valstī atgriezušos iedzīvotāju.
- Detaļas
Šodien, 5. jūnijā, komisija uzklausīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto ziņojumu “Par aktuālo situāciju atbalsta sniegšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem”, kura tapšanā iesaistījās visas atbalsta nodrošināšanā iesaistītās institūcijas.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis skaidroja, ka šobrīd Fizisko personu reģistrā iekļautas ziņas par 44 946 Ukrainas civiliedzīvotājiem un šīm personām Latvijā noteikts pagaidu aizsardzības statuss. Šogad Ukrainas civiliedzīvotāju plūsma Latvijā saglabājas mērena un stabila. Kopš gada sākuma ik mēnesi tika reģistrēti vidēji 476 jauni Ukrainas civiliedzīvotāji. Visvairāk Ukrainas civiliedzīvotāju ir apmetušies Rīgā – 18 939, tai seko Liepāja (1273) un Ludzas novads (972). J. Bekmanis iepazīstināja par pārējo iesaistīto ministriju sagatavoto informāciju un informēja par iestāžu virzītajām un rosinātajām izmaiņām atbalsta pasākumos Ukrainas civiliedzīvotājiem.
- Detaļas
Komisija šodien, 29. maijā, veicot uzraudzību pār Pilsonības likuma izpildi, tikās ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personu statusa kontroles nodaļas vadītāju Sandu Cielēnu un pārrunāja jautājumus par Latvijas pilsonības iegūšanas un zaudēšanas procesa norisi, naturalizācijas gaitu un nepilsoņu profilu Latvijā.
S. Cielēna skaidroja, ka pilsonības iegūšana notiek atbilstoši likumā noteiktajam un pagājušajā gadā kopā pilsonībā tika reģistrētas 4569 personas. 2023. gadā Latvijas pilsonība tika reģistrēta 3579 ārzemēs dzimušajiem bērniem. Tāpat pilsonībai pieteicas 765 Latvijas trimdinieki vai viņu pēcnācēji. Viņa arī informēja , ka saskaņā ar Fizisko personu reģistra datiem šobrīd ir reģistrēti 49 347 dubultpilsoņi. Visvairāk dubultpilsoņu ir Lielbritānijā – 10268, tad seko ASV ar 8976, Izraēla ar 5232 un Krievija ar 4000 dubultpilsoņiem. 2023. gadā Latvijas pilsonību zaudēja 290 personas, no kurām 211 labprātīgi atteicās no pilsonības, bet 79 personām pilsonība tika atņemta. Pilsonības zaudēšana notika galvenokārt tāpēc, ka šī personas ir ieguvušas citu valstu pilsonību un ir ierobežojumi saglabāt abas pilsonības. Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 2023. gadā tika uzņemtas 595 personas.
Vairāk rakstu...
