Notikumi
Šodien, 4. oktobrī, komisija uzklausīja informāciju par Ukrainas civiliedzīvotāju ierašanos Latvijā un pasākumiem, ko valsts nodrošina, lai sekmētu viņu iekļaušanos sabiedrībā.
Komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris: “Es pieļauju domu, ja Ukrainā karš būtu beidzies, mums šīs problēmas īpašas galvassāpes nesagādātu. Tā kā mēs nezinām, cik ilgi tas turpināsies, cilvēki pie mums Latvijā ir un mums šīs rūpes par šiem cilvēkiem kara apstākļos ir jānodrošina.”
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede informēja, ka šobrīd aptuveni nedaudz vairāk kā 42 000 Ukrainas civiliedzīvotāju ir piešķirts un ir aktīvs Ukrainas civiliedzīvotāja statuss, kas ir pagaidu aizsardzības statuss Latvijā. Viņa skaidroja, ka katru dienu no Valsts robežsardzes saņem ziņojumus par to, cik Ukrainas civiliedzīvotāju škērso valsts robežu. Šobrīd joprojām ik dienu ap 300 šādu personu šķērso valsts robežu. Šī kustība saglabājas stabila un cilvēki ne tikai brauc pie mums, bet brauc arī projām. PMLP ir anulējusi pagaidu aizsardzības statusu aptuveni 5000 cilvēkiem, kuri devās vai nu atpakaļ uz Ukrainu vai uz citu valsti.
Šodien, 27. septembrī, komisija uzklausīja informāciju par situāciju ar Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuriem saskaņā ar Imigrācijas likuma nosacījumiem, no 2023. gada 2. septembra nav derīgas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece (PMLP) Maira Roze informēja, ka pēc PMLP esošās informācijas jau pirms gada tika konstatēts, ka šī gada 2. septembrī 25 316 Krievijas Federācijas pilsoņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas kļūs nederīgas. Pa šo laiku dokumentus Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam iesniegušas 14 346 personas un apmēram par 5000 personām jau ir pieņemti pozitīvi lēmumi. 969 personas ir pieprasījušas termiņuzturēšanās atļaujas. Informē, ka apkopojot un izvērtējot visu no Valsts izglītības satura centra (VISC) saņemto informāciju, pārvalde ir izsūtījusi 3255 vēstules KF pilsoņiem ar lūgumu 3 mēnešu laikā atstāt Latvijas Republiku, jo šīs personas nav iesniegušas dokumentus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai, kā arī nav veikušas kādas citas darbības, lai šo statusu iegūtu. Pieļauj, ka liela daļa šo personu šobrīd vairs neuzturas Latvijā.
Šodien par Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Gunārs Kūtris, bet komisijas sekretārs turpmāk būs Ingmārs Līdaka, kurš līdz šim vadīja komisiju. Par komisijas priekšsēdētāja biedri turpinās strādāt Anna Rancāne. Tam par pamatu bija koalīcijas maiņa un vairāku Saeimas deputātu nomaiņa. Komisiju ir atstājuši Ģirts Lapiņš un Armands Krauze, bet tās sastāvā iekļauti Dmitrijs Kovaļenko, Gunārs Kūtris un Ināra Mūrniece.
Foto: Reinis Inkēns, Saeima
Šodien, 14. septembrī Saeima vienbalsīgi atbalstīja komisijas sagatavoto likumprojektu, ar kuru Indijas pilsonis Kanans Višvanats (Kannan Vishwanatth) tiek atzīts par Latvijas pilsoni.
Kopš 1998. gada K. Višvanats darbojas farmācijas nozarē, vadot un attīstot vairākus starptautiskus farmācijas uzņēmumus, kuri ražo farmācijas starpproduktus visai pasaulei. Kopš 2019. gada viņš ar ģimeni uzturas Latvijā un šeit izveidojis vairākus farmācijas nozares uzņēmumus. K. Višvanata darbība Latvijā ir cieši saistīta ar Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA). Viņš ir LZA goda mecenāts, atbalsta akadēmijā notiekošo Starptautisko Ekonomikas forumu un citus pasākumus. K. Višvanats atbalsta Izcilības un atvērto inovāciju centra izveidi uz LZA bāzes labāko zinātnieku piesaistīšanai un noturēšanai Latvijā, zinātnes inovāciju attīstībai un komercializācijai, lai veicinātu Latvijas jauno zinātnieku attīstību un konkurētspēju pasaulē. K. Višvanats ar Latvijas zinātniekiem iesaistās kopīgos inovatīvos pētniecības projektos, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu Latvijas zinātnei un tautsaimniecībai, piemēram, saules un citu atjaunojamās enerģijas avotu attīstībā. Viņš intelektuāli un finansiāli atbalsta sociālo uzņēmējdarbību Latvijā, investē senioru veselības aprūpes centru attīstībā Latvijā. Par K. Višvanata ieguldījumu Latvijas zinātnes un izcilības attīstībā un Latvijas zinātnes popularizāciju LZA Senāts 2022. gadā viņam piešķīra LZA goda doktora grādu.
Vairāk rakstu...
