Notikumi
- Detaļas
Šodien, 25. septembrī, komisija uz sēdi bija aicinājusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) un Ārlietu ministrijas amatpersonas, lai iegūtu plašāku informāciju par Latvijas dubultpilsoņiem. Kā informēja PMLP Personu statusa kontroles nodaļas vadītāja Sanda Cielēna, pašreiz vairāk nekā 51 tūkstotim Latvijas pilsoņu ir izveidojusies dubultā pilsonība ar vismaz kādu no 129 valstīm. Kā skaidroja PMLP pārstāve, ar 40 valstīm atbilstoši Pilsonības likuma nosacījumiem dubultā pilsonība ir pieļaujama, savukārt ar pārējām 89 valstīm tā var veidoties tikai pie likumā atrunātiem gadījumiem, piemēram, tiem ir bērni, trimdinieki vai latviskas izcelsmes personas.
Pēc Fizisko personu reģistra datiem vairākums šo personu dzīvo ārvalstīs un tikai 10 714 personas kā pastāvīgo dzīvesvietu ir uzrādījušas Latviju. Lielbritānija, ASV, Izraēla un Krievija ir valstis, ar kurām visvairāk ir personu ar dubulto pilsonību.
PMLP pārstāve arī vērsa uzmanību, ka gandrīz puse no šīm personām ir bērni vecumā līdz 18 gadiem. Tas skaidrojams ar to, ka dubultā pilsonība bērniem līdz 18 gadu vecumam var izveidoties ar jebkuru valsti, taču pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam personām būs jāizdara izvēle saglabāt Latvijas vai otras - neatļautās valsts pilsonību.
Sēdes gaitā komisijas locekļi pārrunāja arī dažus dubultās pilsonības izraisītos problēmjautājumus, kā, piemēram, obligātās karaklausības jautājumu.
- Detaļas
Šā gada 11. septembrī komisija uz sēdi bija uzaicinājusi Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS direktori Ivetu Kažoku un pētnieci migrācijas un integrācijas jautājumos Dārtu Pelsi, lai iepazītos ar centra veikto pētījumu “Ukrainas bēgļi Latvijā: pieejamie dati, pieredze un sabiedrības attieksme”. Pētījums veikts laika posmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. septembrim, izmantojot valsts pārvaldes iestāžu rīcībā esošos datus un to analīzi, Ukrainas civiliedzīvotāju aptaujas un fokusgrupu diskusijas par aktuālajām problēmām, Latvijas iedzīvotāju aptauju par attieksmi pret Ukrainas civiliedzīvotājiem.
I. Kažoka iepazīstināja ar datiem par Latvijas sabiedrības attieksmi pret to, ka Ukrainas kara bēgļi paliktu dzīvot Latvijā. Viņa skaidroja, ka šobrīd 58 procenti aptaujāto Latvijas iedzīvotāju to atbalsta. Viņa arī atzina, ka šobrīd nav skaidrības par Latvijas valsts nostāju šajā jautājumā. Vai mēs vēlamies ukraiņus Latvijā uz palikšanu vai tikai uz laiku, kamēr Ukrainā notiek karadarbība. Šīs nostājas neesamība traucē veidot ilgtermiņa politiku, jo ministrijas pārsvarā orientējas tikai uz neatliekamajiem darbiem Ukraiņu civiliedzīvotāju uzņemšanā un izmitināšanā. Nepieciešams arī noteikt vienu atbildīgo par šīs starpresoru politikas uzraudzību. Tā varētu būt Kultūras ministrija, Valsts kanceleja vai Iekšlietu ministrija.
Tika minēti arī galvenie izaicinājumi, ar kuriem saskaras Ukrainas kara bēgļi. Tie ir - izglītības nodrošināšana skolas vecuma bērniem, pakalpojumu saņemšana un mazie iztikas līdzekļi reģionos izmitinātajiem (sevišķi pensionāriem un personām ar invaliditāti), veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. Pētījums arī liecina, ka aptuveni puse ukraiņu integrējās bez īpašām problēmām un daudzi ir ļoti pateicīgi Latvijai. Plašāk ar pētījumu var iepazīties PROVIDUS mājaslapā.
Foto: Ieva Ābele, Saeima
- Detaļas
Šodien, 12. jūnijā, komisija tikās ar biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētāja vietnieku Miku Muižarāju un pārrunāja remigrācijas aktualitātes, šoreiz uz šo procesu mēģinot paskatīties no nevaldības organizāciju skatupunkta.
Biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” ir remigrantu dibināta organizācija, kas izveidota 2017. gadā kā platforma, kurā tiekas cilvēki ar dažādu pasaules pieredzi un strādā pie kopīgiem projektiem, atbalsta un sniedz informāciju cilvēkiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas, bet domā par atgriešanos dzimtenē. Biedrības mērķis ir, lai remigrantu milzīgais intelektuālais kapitāls nestu maksimālu pienesumu Latvijas attīstībai.
M. Muižarājs kā vienu būtisku remigrācijas procesa sasniegumu minēja to, ka Latvija tuvojas pozitīvam migrācijas rādītājam. Ja 2015. gadā Latviju atstāja par 12 100 cilvēkiem vairāk nekā ieceļoja, tad 2023. gadā šis skaits ir samazinājies līdz 1128 cilvēkiem. Latvija šajā rādītājā jau tuvojas pārējām Baltijas valstīm, kur izbraukušo personu skaits jau ir mazāks nekā valstī atgriezušos iedzīvotāju.
- Detaļas
Šodien, 5. jūnijā, komisija uzklausīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto ziņojumu “Par aktuālo situāciju atbalsta sniegšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem”, kura tapšanā iesaistījās visas atbalsta nodrošināšanā iesaistītās institūcijas.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis skaidroja, ka šobrīd Fizisko personu reģistrā iekļautas ziņas par 44 946 Ukrainas civiliedzīvotājiem un šīm personām Latvijā noteikts pagaidu aizsardzības statuss. Šogad Ukrainas civiliedzīvotāju plūsma Latvijā saglabājas mērena un stabila. Kopš gada sākuma ik mēnesi tika reģistrēti vidēji 476 jauni Ukrainas civiliedzīvotāji. Visvairāk Ukrainas civiliedzīvotāju ir apmetušies Rīgā – 18 939, tai seko Liepāja (1273) un Ludzas novads (972). J. Bekmanis iepazīstināja par pārējo iesaistīto ministriju sagatavoto informāciju un informēja par iestāžu virzītajām un rosinātajām izmaiņām atbalsta pasākumos Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Vairāk rakstu...
