Notikumi
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 30. novembrī, pārrunāja komisijas darba organizatoriskos jautājumus. Komisijas konsultants J. Cauņa iepazīstināja deputātus ar komisijas darbības ietvaru, skaidroja komisijas kompetenci pilsonības, migrācijas, sabiedrības saliedētības un diasporas jomās.
Komisija nodrošina parlamentāro kontroli pār saliedētas sabiedrības veidošanās procesiem, var rosināt dialogu par pilsonības, migrācijas un diasporas aktuālajiem jautājumiem un šo jomu politikas pamatvirzienu noteikšanu. Tāpat, apkopojot un analizējot sabiedrības integrācijas politikas izvērtēšanā gūtos rezultātus, pētījumu ietvaros iegūto informāciju, kā arī ekspertu un sabiedrības dialogā akceptētās atziņas, komisija var rosināt likumdošanas iniciatīvas saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības politikas pilnveidei.
Sēdes laikā arī tika pārrunāti komisijas locekļu ieskatā aktuālākie izskatāmie jautājumi, starp kuriem tika izceltas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kapacitātes problēmas un grūtības ar pakalpojumu nodrošināšanu. Tika pārrunāti arī komisijas darba organizatoriskie jautājumi. Tāpat šodien tika nolemts, ka Diasporas konsultatīvajā padomē komisiju turpmāk pārstāvēs tās priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka.
Pirmajā komisijas sēdē par Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāju komisijas locekļi gandrīz vienbalsīgi ievēlēja Ingmāru Līdaku.Viņš bija ievēlēts 9., 10., 11. un 12. Saeimā un 12. Saeimā ir darbojies arī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā.
Par komisijas priekšsēdētāja biedri tika ievēlēta Anna Rancāne, bet par komisijas sekretāru - Jānis Dombrava.
Komisijas sastāvā ir deputāti Raimonds Bergmanis (AS), Oļegs Burovs (LPV), Artūrs Butāns (NA), Mārtiņš Daģis (JV), Glorija Grevcova (ST!), Juris Jakovins (JV), Andrejs Judins (JV), Armands Krauze (ZZS), Ainārs Šlesers (LPV), Andrejs Vilks (ZZS), Agita Zariņa-Stūre (JV) un Edgars Zelderis (PRO).
Foto: Ieva Ābele, Saeima
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, veicot parlamentāro kontroli par komisijas kompetencē esošajām jomām, 13. Saeimas darbības laikā ir sanākusi uz 128 sēdēm.
Pilsonība
Veicot pārraudzību pār Pilsonības likuma izpildi, komisija regulāri tikās ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonām, uzraudzīja pilsonības iegūšanas un zaudēšanas procesa norisi, sniedza atbildes uz personu iesniegumiem par pilsonības jautājumiem.
Migrācijas un patvēruma jautājumi
Komisija aktīvi iesaistījās migrācijas un patvēruma politikas pilnveidē, uzklausot atbildīgo institūciju pārstāvjus un sniedzot priekšlikumus šo jomu regulējuma uzlabošanai. Komisija rosināja Ministru kabinetu izlemt jautājumu par atbildīgās institūcijas noteikšanu par patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju sociālekonomiskās iekļaušanas koordināciju un panāca tā nodošanu Sabiedrības integrācijas fonda kompetencē. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā notika regulāras tikšanās ar to institūciju pārstāvjiem, kuru pienākumos ir Ukrainas bēgļu uzņemšana un atbalsta pasākumu nodrošināšana.
Sabiedrības saliedētības jautājumi
Komisija veica parlamentāro kontroli pār vienotas un koordinētas valsts politikas īstenošanu sabiedrības integrācijas (sabiedrības saliedētības) un diasporas jomās.
Uzņemšana Latvijas pilsonībā par nopelniem Latvijas labā
Komisija, izskatot personu lūgumus par uzņemšanu Latvijas pilsonībā, ir atbalstījusi divu personu uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, bet 6 personas tika atzītas par Latvijas pilsoņiem ar likumu.
Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršana
Pēc 2021. gadā veiktajiem grozījumiem likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” šo statusu var piešķirt arī ar Saeimas lēmumu gadījumos, kad likums to neparedz, bet persona ir veikusi darbības, kas vērstas uz 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas atjaunošanu. Kā par šo jautājumu izskatīšanu Saeimā atbildīgā komisija esam vērtējuši vairākus šādus iesniegumus un atbalstījuši nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa atzīšanu 5 personām, sagatavojot un virzot lēmuma projektus izlemšanai Saeimas sēdē.
Šodien Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija uz sēdi bija uzaicinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un vairāku valstspilsētu izglītības pārvalžu pārstāvjus, lai iegūtu plašāku informāciju par situāciju ar valsts valodas lietošanu tajās izglītības iestādēs, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Komisijas interese bija skaidrot jautājumu par esošo situāciju skolās ar pedagogu sagatavotību un pietiekamību, lai kvalitatīvi nodrošinātu mācību saturu valsts valodā visās izglītības pakāpēs, kā arī, kas tiek plānots, lai nodrošinātu sekmīgu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. Latviešu valodas prasme ir būtisks saliedētas sabiedrības elements un ļauj ikvienam pilntiesīgi un pilnvērtīgi iekļauties valstiskos un sabiedriskos procesos.
Vairāk rakstu...
