Notikumi
- Detaļas
Šodien, 7. decembrī, komisija uzklausīja Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts izglītības satura centra sagatavoto informāciju par aktuālo situāciju ar izglītības nodrošināšanu bērniem no Ukrainas. Izglītības un zinātnes ministres padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Ozols sēdes ievadā skaidroja valsts politiku attiecībā uz izglītības iegūšanu bērniem no Ukrainas, norādot, ka vasarā bija pieņemts lēmums, ka no šā gada 1. septembra ukraiņu bēgļu bērniem izglītība tiek nodrošināta valsts valodā. Vasarā tika organizētas latviešu valodas apguves nometnes, uz kurām bija pieteikušies ap 2500 bērniem no Ukrainas, tomēr, neskatoties uz to, šiem bērniem ir nepieciešami papildu individuālie plāni un atbalsta mehānismi.
- Detaļas
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 30. novembrī, pārrunāja komisijas darba organizatoriskos jautājumus. Komisijas konsultants J. Cauņa iepazīstināja deputātus ar komisijas darbības ietvaru, skaidroja komisijas kompetenci pilsonības, migrācijas, sabiedrības saliedētības un diasporas jomās.
Komisija nodrošina parlamentāro kontroli pār saliedētas sabiedrības veidošanās procesiem, var rosināt dialogu par pilsonības, migrācijas un diasporas aktuālajiem jautājumiem un šo jomu politikas pamatvirzienu noteikšanu. Tāpat, apkopojot un analizējot sabiedrības integrācijas politikas izvērtēšanā gūtos rezultātus, pētījumu ietvaros iegūto informāciju, kā arī ekspertu un sabiedrības dialogā akceptētās atziņas, komisija var rosināt likumdošanas iniciatīvas saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības politikas pilnveidei.
Sēdes laikā arī tika pārrunāti komisijas locekļu ieskatā aktuālākie izskatāmie jautājumi, starp kuriem tika izceltas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kapacitātes problēmas un grūtības ar pakalpojumu nodrošināšanu. Tika pārrunāti arī komisijas darba organizatoriskie jautājumi. Tāpat šodien tika nolemts, ka Diasporas konsultatīvajā padomē komisiju turpmāk pārstāvēs tās priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka.
- Detaļas
Pirmajā komisijas sēdē par Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāju komisijas locekļi gandrīz vienbalsīgi ievēlēja Ingmāru Līdaku.Viņš bija ievēlēts 9., 10., 11. un 12. Saeimā un 12. Saeimā ir darbojies arī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā.
Par komisijas priekšsēdētāja biedri tika ievēlēta Anna Rancāne, bet par komisijas sekretāru - Jānis Dombrava.
Komisijas sastāvā ir deputāti Raimonds Bergmanis (AS), Oļegs Burovs (LPV), Artūrs Butāns (NA), Mārtiņš Daģis (JV), Glorija Grevcova (ST!), Juris Jakovins (JV), Andrejs Judins (JV), Armands Krauze (ZZS), Ainārs Šlesers (LPV), Andrejs Vilks (ZZS), Agita Zariņa-Stūre (JV) un Edgars Zelderis (PRO).
Foto: Ieva Ābele, Saeima
- Detaļas
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, veicot parlamentāro kontroli par komisijas kompetencē esošajām jomām, 13. Saeimas darbības laikā ir sanākusi uz 128 sēdēm.
Pilsonība
Veicot pārraudzību pār Pilsonības likuma izpildi, komisija regulāri tikās ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonām, uzraudzīja pilsonības iegūšanas un zaudēšanas procesa norisi, sniedza atbildes uz personu iesniegumiem par pilsonības jautājumiem.
Migrācijas un patvēruma jautājumi
Komisija aktīvi iesaistījās migrācijas un patvēruma politikas pilnveidē, uzklausot atbildīgo institūciju pārstāvjus un sniedzot priekšlikumus šo jomu regulējuma uzlabošanai. Komisija rosināja Ministru kabinetu izlemt jautājumu par atbildīgās institūcijas noteikšanu par patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju sociālekonomiskās iekļaušanas koordināciju un panāca tā nodošanu Sabiedrības integrācijas fonda kompetencē. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā notika regulāras tikšanās ar to institūciju pārstāvjiem, kuru pienākumos ir Ukrainas bēgļu uzņemšana un atbalsta pasākumu nodrošināšana.
Sabiedrības saliedētības jautājumi
Komisija veica parlamentāro kontroli pār vienotas un koordinētas valsts politikas īstenošanu sabiedrības integrācijas (sabiedrības saliedētības) un diasporas jomās.
Uzņemšana Latvijas pilsonībā par nopelniem Latvijas labā
Komisija, izskatot personu lūgumus par uzņemšanu Latvijas pilsonībā, ir atbalstījusi divu personu uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, bet 6 personas tika atzītas par Latvijas pilsoņiem ar likumu.
Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršana
Pēc 2021. gadā veiktajiem grozījumiem likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” šo statusu var piešķirt arī ar Saeimas lēmumu gadījumos, kad likums to neparedz, bet persona ir veikusi darbības, kas vērstas uz 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas atjaunošanu. Kā par šo jautājumu izskatīšanu Saeimā atbildīgā komisija esam vērtējuši vairākus šādus iesniegumus un atbalstījuši nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa atzīšanu 5 personām, sagatavojot un virzot lēmuma projektus izlemšanai Saeimas sēdē.
Vairāk rakstu...
