Notikumi
Komisija šodien, 30. martā, tikās ar Ukrainas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Oleksandru Miščenko. Tikšanās tika organizēta, lai nepastarpināti iegūtu informāciju par Ukrainā notiekošo, kā arī pārrunātu jautājumu par iespēju palīdzēt tiem Ukrainas iedzīvotājiem, kas Krievijas izraisītā militārā konflikta dēļ ir ieradušies vai plāno ierasties Latvijā.
Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, atklājot sēdi, teica: “Mūsu mērķis ir uzzināt vairāk tieši par procesiem, kas notiek Ukrainā, mūsu mērķis arī uzzināt vairāk, kas notiek ar tiem cilvēkiem, kuri ir atbraukuši uz Latviju pēdējā laikā no Ukrainas, jo, cik mēs zinām, vairāk nekā 16 000 cilvēki ir reģistrēti Latvijā.”
Saeima ceturtdien, 17. martā, pieņēma Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par Lilijas Limanes atzīšanu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieci”.
Lilija Limane, 1971. gadā, mācoties Maltas vidusskolas 11. klasē, neatbalstot padomju okupācijas varas veikto pārkrievošanu, latviešu valodas izskaušanu, sacerēja pret PSRS nacionālo politiku vērstas proklamācijas, kuras kopā ar klasesbiedriem izplatīja Rīgā, Rēzeknē, Preiļos, Maltā, Feimaņos un izsūtīja vairākām skolām un augstskolām Latvijā. L. Limane tika notiesāta 1972. gada 14. janvārī pēc Latvijas PSR kriminālkodeksa 69. panta par aģitāciju un propagandu nolūkā musināt uz nacionālu naidu un nesaticību.
Šodien, 16. martā, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija tikās ar jauno Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētāju Justīni Krēsliņu un prezidija locekli Leldi Vikmani. ELA biedrorganizāciju sapulcē janvārī izraudzījās sev jaunu vadības komandu nākamajiem diviem gadiem. Par prezidija priekšsēdi kļuva Zviedrijas Latviešu apvienības pārstāve Justīne Krēsliņa, kas šajā amatā nomainīja Elīnu Pinto.
Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, atklājot sēdi, pauda: “… ir jauna valde, bet mēs neesam pazīstami. Iepriekš mums bija ļoti laba sadarbība, bijām uz sakariem un mēģinājām risināt jautājumus. Es ceru, ka arī ar jauno vadību būs līdzīgi, ka mēs varēsim sadarboties un būsim efektīvi.”
Komisija šodien, 2. martā, uzklausīja informāciju par Latvijas valstspiederīgo iespējām pamest kara skarto Ukrainu, kā arī Ukrainas iedzīvotāju iespējām ierodoties Latvijā bēgļu gaitās. Kā informēja Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Šteins, pēc Valsts robežsardzes informācijas kopš karadarbības sākuma Latvijā ir ieceļojuši 760 Ukrainas valstspiederīgie. Pārsvarā tās ir sievietes un bērni, jo mobilizācijai pakļautajiem vīriešiem no 18 līdz 60 gadu vecumam izceļot no Ukrainas netiek ļauts. Viņš arī informēja, ka pašvaldības šobrīd var izmitināt 6593 personas, no tām nodrošinot ēdināšanu 5020 personām.
Vairāk rakstu...