Notikumi
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šodien, 20. oktobrī, uzklausīja Kultūras, Izglītības un zinātnes un Ārlietu ministriju, kā arī Sabiedrības integrācijas fonda sagatavoto informāciju par finansējumu sabiedrības integrācijas pasākumiem nākamā gada valsts budžeta projektā.
Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Jeļena Šaicāne informēja, ka šogad apstiprinātajās Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam ir ieskicēti trīs galvenie darbības virzieni - nacionālā identitāte un piederība, demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums, integrācija.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti šodien, 29. septembrī, uzklausīja par patvēruma politikas nodrošināšanu atbildīgo institūciju informāciju par aktuālo situāciju.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze informēja, ka šogad patvēruma pieprasījumus iesnieguši jau 518 patvēruma meklētāji. Salīdzinoši tas ir ļoti daudz, jo iepriekšējos gados 300 iesniegumi jau bija daudz. No augusta sākuma saņemti ap 450 patvēruma pieprasījumi. Visvairāk iesniedzēju nāk no Irākas, Afganistānas, bet ir arī Krievijas, Azerbaidžānas, Pakistānas, Uzbekistānas, Kirgizstānas un citām valstīm. PMIC “Mucenieki” šobrīd uzturas 250 patvēruma meklētāji, bet vēl 50 patvēruma meklētāji izvietoti Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra telpās Dzintaros, dažas no šīm personām tur uzturas arī kādu laiku pēc statusa saņemšanas. Viņa skaidroja, ka Muceniekos bija ieviesta karantīna, jo bija aizdomas, ka ir saslimušie. Katrs patvēruma meklētājs, nonākot centrā, no sākuma tiek ievietots karantīnas zonā, kur uzturas 14 dienas, lai būtu pārliecība, ka viņš ir drošs pārējiem centra iemītniekiem. Pašreiz centrā karantīnā uzturas 43 cilvēki. Viņa arī skaidroja, ka patvēruma meklētāji mēdz patvaļīgi atstāt centra teritoriju un patstāvīgi mēģina nokļūt citās Eiropas valstīs, nesagaidot lēmuma pieņemšanu. Tas ļoti apgrūtinot pārvaldes darbu, jo, ja viņi tiek pieķerti un atgriezti atpakaļ, nonāk Valsts robežsardzes aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centros.
Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce un viņas vietnieks Reinis Lasmanis informēja par fonda nodrošinātajiem sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumiem. Kopš 2016. gada šos pakalpojumus nodrošina Latvijas Sarkanais krusts. Šobrīd šos pakalpojumus nodrošina 13 cilvēki, divi sociālie darbinieki un 11 sociālie mentori, apkalpojot ap 150 aktīvo klientu.
Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Jeļena Šaicāne informēja, ka Kultūras ministrija starptautiskās aizsardzības saņēmējiem un personām, kas ir iesniegušas patvēruma pieprasījumu vai jau saņēmušas statusu, nodrošina reto valodu tulku pakalpojumu, ko veic biedrība “Patvērums “Drošā māja”” ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstītā projekta “Informācijas centrs iebraucējiem” ietvaros. Uz doto brīdi darbojas 22 aktīvi tulki, kas pārvalda dažādas valodas. Pēdējā laikā pieprasītākās valodas ir arābu valoda un specifiski kurdu valodas dialekti. Viņa skaidroja arī, kā tiek nodrošināti integrācijas kursi starptautiskās aizsardzības saņēmējiem.
Šodien, 22. septembrī, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izskatīja komisijas izstrādātos noteikumus “Par kārtību, kādā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izskata personu, nacionālās pretošanās kustības dalībnieku intereses pārstāvošo biedrību, pašvaldību vai Saeimas deputātu iesniegumus par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa atzīšanu”.
Kā iepriekš jau tika ziņots, esam saņēmuši iesniegumus par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa atzīšanu, bet, lai tos uzsāktu izskatīt, bija jāizstrādā šādu iesniegumu izskatīšanas procedūra komisijā. Ar pieņemtajiem noteikumiem var iepazīties pielikumā.
Šodien, 13. septembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija rīkoja diskusiju par nacionālās pretošanās kustības jēdzienu un izpratni Latvijā, tās izpēti, kritērijiem pretošanās kustības dalībnieka statusa atzīšanai Saeimā. Uz diskusiju bija uzaicināti Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieki Daina Bleiere un Uldis Neiburgs, Latvijas Nacionālā arhīva vadošais pētnieks Gints Zelmenis un eksperts Ainārs Bambals.
Vairāk rakstu...
