Notikumi
- Detaļas
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti šodien, 9. februārī, uzklausīja Valsts valodas centra, valodnieku, antropologu un sabiedrības pārstāvju viedokļus par dažu etnonīmu un tiem līdzīgu terminu lietošanu un to ietekmi uz sabiedrības saliedētību. Pēdējās dienās publiskajā telpā ir raisījušās diskusijas par vārda “nēģeris” lietošanu, ko izsauca Valsts valodas centra (VVC) šā gada 31. janvāra ziņa “Par etnonīmu lietošanas pamatprincipiem latviešu valodā”.
VVC paziņojumā bija pausts - “Latviešu valodā vārdi nēģeris, mongolis, krievs, aziāts, eiropietis, amerikānis u. tml. ir tikpat neitrāli kā latvietis, lietuvietis, vidzemnieks, rīdzinieks, daugavpilietis. Kā jebkuru vārdu, arī šos nosaukumus iespējams lietot ar nievājošu nokrāsu, lai paustu negatīvu attieksmi pret vienu vai vairākām personām, kuras apzīmē attiecīgais vārds. Izšķirošā nozīme šādos gadījumos ir kontekstam, kādā vārds tiek lietots.”.
- Detaļas
Šodien, 2. februārī, komisija iepazinās ar Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna izstrādi, ko veic Kultūras ministrija (KM) sadarbībā ar citām iestādēm, pašvaldībām un attiecīgo novadu pārstāvjiem. Sēdē par to informēja KM valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš un ministra padomnieks Valts Ernštreits.
Plāns, kas būs vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, ir jāizstrādā atbilstoši Valsts prezidenta Egila Levita iniciētā Latviešu vēsturisko zemju likuma prasībām. Tāpat notiek darbs pie Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes izveides.
- Detaļas
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šodien, 26. janvārī, uzklausīja Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) Rīcībpolitikas ieviešanas departamenta direktora Reiņa Lasmaņa informāciju par fonda darbību un aktualitātēm. Sēdes sākumā viņš iepazīstināja ar fonda misiju, kuras mērķis ir stiprināt valstisko piederību un demokrātiju, atbalstīt pilsoniski izglītotu, aktīvu, atbildīgu, iekļaujošu un saliedētu sabiedrību, kā arī informēja par fonda darbības jomām. Šogad SIF budžets ir 18,7 milj. eiro, no kuriem 9,8 milj. ir valsts budžeta finansējums un 8,9 milj. ES fondu finansējums. Salīdzinot ar 2019. gadu, SIF budžets ir pieaudzis gandrīz uz pusi, pie kam fonds ir spējis savas administratīvās izmaksas pat samazināt.
- Detaļas
Šodien, 12. janvārī, atsākot 2022. gada Saeimas ziemas sesiju, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija iepazinās ar Saeimas Analītiskā dienesta sagatavoto pārskatu “Valodas prasmes pārbaude personām ar disleksiju, iegūstot pilsonību: Eiropas Savienības dalībvalstu prakse”. Eiropas Savienības dalībvalstis ir tiesīgas patstāvīgi noteikt pilsonības piešķiršanas regulējumu, ņemot vērā katrai valstij raksturīgos vēsturiskos, politiskos un citus apstākļus, tāpēc dalībvalstīs atšķiras nosacījumi pilsonības iegūšanai. Praktiski visās ES dalībvalstīs personām, kuras vēlas iegūt pilsonību naturalizācijas kārtībā, jākārto attiecīgās valsts valodas prasme. Tikai trīs valstīs – Īrijā, Kiprā un Zviedrijā valsts valodas prasmes pārbaude netiek veikta.
Vairāk rakstu...
