Notikumi
Šodien, 2. februārī, komisija iepazinās ar Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna izstrādi, ko veic Kultūras ministrija (KM) sadarbībā ar citām iestādēm, pašvaldībām un attiecīgo novadu pārstāvjiem. Sēdē par to informēja KM valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš un ministra padomnieks Valts Ernštreits.
Plāns, kas būs vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, ir jāizstrādā atbilstoši Valsts prezidenta Egila Levita iniciētā Latviešu vēsturisko zemju likuma prasībām. Tāpat notiek darbs pie Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes izveides.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šodien, 26. janvārī, uzklausīja Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) Rīcībpolitikas ieviešanas departamenta direktora Reiņa Lasmaņa informāciju par fonda darbību un aktualitātēm. Sēdes sākumā viņš iepazīstināja ar fonda misiju, kuras mērķis ir stiprināt valstisko piederību un demokrātiju, atbalstīt pilsoniski izglītotu, aktīvu, atbildīgu, iekļaujošu un saliedētu sabiedrību, kā arī informēja par fonda darbības jomām. Šogad SIF budžets ir 18,7 milj. eiro, no kuriem 9,8 milj. ir valsts budžeta finansējums un 8,9 milj. ES fondu finansējums. Salīdzinot ar 2019. gadu, SIF budžets ir pieaudzis gandrīz uz pusi, pie kam fonds ir spējis savas administratīvās izmaksas pat samazināt.
Šodien, 12. janvārī, atsākot 2022. gada Saeimas ziemas sesiju, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija iepazinās ar Saeimas Analītiskā dienesta sagatavoto pārskatu “Valodas prasmes pārbaude personām ar disleksiju, iegūstot pilsonību: Eiropas Savienības dalībvalstu prakse”. Eiropas Savienības dalībvalstis ir tiesīgas patstāvīgi noteikt pilsonības piešķiršanas regulējumu, ņemot vērā katrai valstij raksturīgos vēsturiskos, politiskos un citus apstākļus, tāpēc dalībvalstīs atšķiras nosacījumi pilsonības iegūšanai. Praktiski visās ES dalībvalstīs personām, kuras vēlas iegūt pilsonību naturalizācijas kārtībā, jākārto attiecīgās valsts valodas prasme. Tikai trīs valstīs – Īrijā, Kiprā un Zviedrijā valsts valodas prasmes pārbaude netiek veikta.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti šodien, 15. decembrī, uzklausīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informāciju par aktuālo situāciju patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki” un Valsts robežsardzes informāciju par situāciju uz Latvijas - Baltkrievijas robežas.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze norādīja, ka šis gads ir bijis diezgan smags, jo šogad patvēruma pieprasījumus iesnieguši jau 573 patvēruma meklētāji un vēl saņemti 27 atkārtoti pieteikumi no patvēruma meklētājiem. Pagājušajā gadā kopā bija 147 patvēruma pieteikumi, 2019. gadā - 178. Šobrīd izskatīšanā PMLP ir 298 lietas. Viņa informēja, ka papildu esošajiem 9 tulkus nodrošina arī Eiropas Patvēruma birojs un tas ļoti atvieglojot darbu. Pieteikumu izskatīšanu ļoti sarežģī apstāklis, ka daudzi patvēruma meklētāji patvaļīgi atstāj centra telpas un dodas prom no valsts. Tas ļoti iekavē viņu lietu izskatīšanu, jo šie patvēruma meklētāji bieži tiek noķerti kaimiņvalstīs un atgriezti atpakaļ. Pašreiz PMIC “Mucenieki” uzturas 176 patvēruma meklētāji un Jūrmalā vēl 10 patvēruma meklētāji.
Vairāk rakstu...
