Šodien, 24.novembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija iepazinās ar aptauju rezultātiem par Latvijas mazākumtautību sociālo identitāti un attieksmi pret valsti. Par veiktajiem pētījumiem un gūtajām atziņām sēdē Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņs Kaprāns.  

Latvijā pēc Centrālās statistikas pārvaldes šī gada datiem dzīvo 62,7% latviešu, 24,5% krievu, 3,1% baltkrievu. Citas tautības ir pārstāvētas vēl mazāk.

Tomēr, analizējot datus par respondentu vecumā no 14 līdz 29 gadiem dzimto valodu, atklājas, ka latviešu valodu par dzimto šajā vecuma grupā uzskata 71% respondentu, krievu valodu – 17%, bet, interesanti ir tas, ka 10 % respondentu norādīja, ka dzimtās ir abas šīs valodas.

Šodien, 10. novembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija uzklausīja informāciju par nevalstisko organizāciju darbības jomu klasifikācijas pilnveidi. Jautājums par NVO klasifikācijas uzlabošanas nepieciešamību aktualizējās pēc sabiedriskās politikas centra “PROVIDUS” veiktā pētījuma. Komisija pētījumu par pilsoniskās sabiedrības organizāciju sektoru Latvijā 2020-2024: Latvijas biedrību un nodibinājumu klasifikācijas problēmām un risinājumiem izskatīja jau šā gada 5. maijā un uzklausīja Tieslietu ministrijas ieceres NVO sektora sakārtošanā.

“Valsts uzdevums ir darīt visu iespējamo, lai sabiedrībai nodrošinātu objektīvu informāciju par Covid-19 un mazinātu dezinformācijas ietekmi,” trešdien, 27.oktobrī, uzsvēra Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Komisija sēdē sprieda par svarīgas informācijas saistībā ar Covid-19 nodošanu Latvijas iedzīvotājiem, īpaši pievēršoties jautājumam par citās valodās runājošo Latvijas iedzīvotāju sasniegšanu.

Valsts institūcijas iepazīstināja ar izmantotajiem komunikācijas kanāliem, kuri tiek lietoti, lai nodrošinātu informāciju latviešu, krievu un angļu valodā, tostarp informatīvo tālruni, tiešsaistes sarunām, kā arī individuālu klientu apkalpošanu interneta saziņas vietnēs un informācijas izvietošanu dzīvojamo māju kāpņu telpās un liftos.

Deputāti pārsprieda arī domnīcas “Providus” prezentētā pētījuma rezultātus, no kuriem secināms, ka starp tām personām, kurām ģimenes sarunvaloda ir krievu, ir vairāk tādu, kuras vēl tikai apsver vakcinēšanos, nekā starp tiem, kuriem ģimenes sarunvaloda ir latviešu.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šodien, 20. oktobrī, uzklausīja Kultūras, Izglītības un zinātnes un Ārlietu ministriju, kā arī Sabiedrības integrācijas fonda sagatavoto informāciju par finansējumu sabiedrības integrācijas pasākumiem nākamā gada valsts budžeta projektā.

Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Jeļena Šaicāne informēja, ka šogad apstiprinātajās Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam ir ieskicēti trīs galvenie darbības virzieni - nacionālā identitāte un piederība, demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums, integrācija.

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv