Notikumi
- Detaļas
18. maija sēdē komisija pārrunāja 9.-10. maija notikumus Uzvaras parkā, kas iezīmēja Latvijas sabiedrības dezintegrāciju un kam pamatā dažādā sociālā atmiņa. Uz sēdi bija uzaicināti Valsts Kancelejas, Iekšlietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Rīgas domes pārstāvji un vēsturnieki.
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte skaidroja policijas rīcību 9. un 10. maijā. Policija bija gatavojusies šiem notikumiem savlaicīgi un ņēmusi vērā Valsts Drošības dienesta un citu institūciju ieteikumus. 9. maijā policija rīkojās pēc iepriekš izstrādāta plāna un notikumi pie pieminekļa tika kontrolēti, tika ievērota sabiedriskā kārtība un drošība. 10. maijā turpretī notika spontāna cilvēku pulcēšanās un par to nekas iepriekš neliecināja. Personām pašorganizējoties, notika atkārtota ziedu nolikšana, vairāki incidenti un likumpārkāpumi.
- Detaļas
Šodien, 11. maijā, komisija uzklausīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) informāciju par nepilsoņa statusa zaudēšanu, iegūstot citas valsts pilsonību. Pēc Fizisko personu reģistra datiem uz 2022. gada 1. janvāri Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības ir sekojošs - 1 748 550 Latvijas pilsoņi jeb 86% no kopējā iedzīvotāju skaita, 195 159 Latvijas nepilsoņi (9%) un 98 735 ārzemnieki (5%). Visvairāk nepilsoņu ir vecuma grupā virs 65 gadu vecuma, ap 40 %.
- Detaļas
Komisija šodien, 20. aprīlī, tikās ar Iekšlietu ministri Mariju Golubevu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieci Mairu Rozi, lai pārrunātu jautājumu par PMLP kapacitāti un spēju nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus. Pēdējos mēnešos strauji ir audzis pieprasījums pēc personu apliecinošiem dokumentiem un veidojas garas rindas gan uz iepriekšējo pierakstu, gan arī saņemot šo pakalpojumu klātienē nodaļās, kurās pastāv šāda iespēja.
- Detaļas
Komisija šodien, 6. aprīlī, uzklausīja Latvijas atbildīgo institūciju informāciju par aktuālo situāciju Ukrainas bēgļu uzņemšanā un atbalsta pasākumu nodrošināšanā. Jau otro mēnesi Ukrainā norit karadarbība, bēgļu gaitās ārpus valsts devušies vairāk kā četri miljoni iedzīvotāju un liela daļa no viņiem ir nonākusi vai nonāks Latvijā. Sākotnēji, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, Latvija bija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu, bet, karadarbībai turpinoties, kļuva skaidrs, ka bēgļu būs ievērojami vairāk.
Šobrīd tiek lēsts, ka Latvijā varētu būt ap 20 000 – 24 000 Ukrainas iedzīvotāju, bet precīzas informācijas nav, jo ne visi bēgļi ir reģistrējušies. Iekšlietu ministrijas pārstāvji sēdē informēja, ka no 12 920 Ukrainas iedzīvotājiem, kas ir noformējuši savu uzturēšanos Latvijā, 10 641 izsniegta humānā vīza, bet 2279 - termiņuzturēšanās atļaujas. Tiem Ukrainas pilsoņiem, kuriem nav biometriskās pases vai kuriem personu apliecinoši dokumenti nav kārtībā, var tikt izsniegtas tikai uzturēšanās atļaujas. Palīdzība izmitināšanā, kas tika nodrošināta ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību, bijusi nepieciešama 8722 personām.
Vairāk rakstu...
