Notikumi
Šodien, 13. janvārī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija turpināja izskatīt pagājušā gada izskaņā iesākto jautājumu par patvēruma meklētāju sociālekonomiskās iekļaušanās uzlabošanu. Toreiz komisijas locekļu vairākums un klātesošie NVO un atbildīgo institūciju pārstāvji kopumā uzskatīja par atbalstāmu PMLP jau sagatavoto iniciatīvu ļaut patvēruma meklētājiem sākt strādāt 3 mēnešus pēc patvēruma pieprasīšanas. Tika arī nolemts, ka komisija varētu paātrināt šī jautājuma nonākšanu Saeimas dienaskārtībā, šādu priekšlikumu virzot kā komisijas izstrādātu likumprojektu.
Tika sagatavots likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā”, kurā piedāvāts piešķirt tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem ārzemniekam, kurš Latvijā iesniedzis iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, ja lēmums par statusa piešķiršanu vai noraidīšanu nav pieņemts trīs mēnešu laikā un tas nav noticis viņa vainas dēļ. Tas sekmētu patvēruma meklētāju nodarbinātību un viņu profesionālo prasmju un kvalifikācijas saglabāšanu, uzlabotu labklājību un veicinātu integrāciju un sociālekonomisko iekļaušanos.
Šodien, 16. decembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija uzklausīja informāciju par aktuālo situāciju patvēruma jomā un patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju sociālekonomiskās iekļaušanās koordinācijas nodrošināšanu. Šo jautājumu izskatīšana komisijas sēdē tika iniciēta no to nevalstisko organizāciju puses, kuras sniedz atbalsta pasākumus patvēruma meklētājiem un Latvijā statusu saņēmušajām personām.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze informēja, ka kopš gada sākuma ir saņemti 140 jauni un 33 atkārtoti patvēruma meklētāju iesniegumi no 28 dažādām valstīm. Salīdzinoši, iepriekšējā gadā pieteikumu bija mazliet vairāk - 178 pieteikumi. Tomēr starptautiskās aizsardzības saņēmēja statuss pagaidām ir piešķirts tikai 14 personām, no tā 5 personām bēgļa statuss, bet pārējiem alternatīvais statuss.
Pēdējos mēnešos, sakarā ar politiskās situācijas destabilizāciju Baltkrievijā, ir pieaudzis patvēruma meklētāju skaits no šīs valsts. Komisijas sēdē tika pārrunāta par patvēruma piešķiršanu atbildīgās iestādes - PMLP lēmumu pieņemšanas ātrums un efektivitāte, izskatot iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, kā arī runāts par nepieciešamību saīsināt to laika posmu, kurā patvēruma meklētājs var uzsākt darba attiecības. Šobrīd tieši liegums sākt strādāt no NVO puses tiek uzskatīts kā viens no galvenajiem ierobežojumiem, kas patvēruma meklētājiem apgrūtina dzīves apstākļus un sociālekonomisko iekļaušanos sabiedrībā.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija (turpmāk – Komisija), veicot parlamentāro kontroli par Pilsonības likuma izpildi, šā gada 4. un 11. novembra un 9. decembra sēdēs izskatīja jautājumu par Pilsonības likuma 9. panta pirmās daļas 5. punkta piemērošanu. Minētā Pilsonības likuma norma paredz Latvijas Republikas pilsonības saglabāšanu personām, kuras ieguvušas tādas valsts pilsonību, kas nav minēta Pilsonības likuma 9. panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā. Atbilstoši Pilsonības likumā noteiktajam dubultā pilsonība šādos gadījumos veidojas, ja persona ir saņēmusi Ministru kabineta atļauju saglabāt Latvijas pilsonību.
Kopš Pilsonības likums paredz deleģējumu Ministru kabinetam individuālā kārtā lemt par Latvijas pilsonības saglabāšanu, saņemti iesniegumi no 14 personām un divām personām šāda atļauja ir dota. Uzklausot Latvijas diasporas pārstāvju un ekspertu viedokļus, ir pamats uzskatīt, ka Pilsonības likuma 9. panta pirmās daļas 5. punkta norma nav pietiekami skaidri formulēta, tas pieļauj šīs normas atšķirīgu interpretāciju un sarežģī tās piemērošanu.
Vairāk rakstu...
