Notikumi
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 14. oktobra sēdē tikās ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) un šajā apvienībā ietilpstošās Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāvjiem un uzklausīja diasporas organizāciju aktualitātes un darbību šā brīža sarežģītajos apstākļos.
PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte iepazīstināja ar apvienības gadskārtējās valdes sēdes norisi un tajā pieņemtajām rezolūcijām, kā arī sniedza ieskatu par PBLA sastāvā ietilpstošo organizāciju - Amerikas Latviešu apvienības, Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā, Eiropas Latviešu apvienības, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē, Dienvidamerikas un Karību Latviešu apvienības un Krievijas Latviešu kongresa aktualitātēm. Viņa arī skaidroja Covid-19 krīzes radīto iespaidu uz diasporas organizāciju darbību un jaunajiem izaicinājumiem, norādot ka ir atcelti vai pārcelti daudzi ieplānotie pasākumi, organizāciju darbība tiek pārcelta uz virtuālo vidi.
Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētāja Elīna Pinto aicināja pilnībā īstenot Diasporas likumu, pieņemot un ieviešot tajā norādītās izmaiņas likumdošanā, tostarp attiecībā uz papildu dzīvesvietas reģistrēšanas iespēju diasporai, iespēju balsot pa pastu pašvaldību vēlēšanās, ārvalstu kvalifikācijas atzīšanu un remigrējušo pensionāru ārvalstu pensiju neapliekamā minimuma aizsardzību. Viņa arī norādīja, ka pandēmijas un tai sekojošo ierobežojumu rezultātā kritiska situācija ir izveidojusies ar Eiropas latviešu vēsturisko centru māju uzturēšanu, jo tos ļoti ietekmējuši Covid-19 iespaidā noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi.
Komisija arī iepazinās ar jauno speciālo uzdevumu vēstnieci diasporas jautājumos Elitu Gaveli.
Trešdien, 7. oktobrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija turpināja jau pirms divām nedēļām uzsākto jautājumu par Latvijas Republikas vīzu izsniegšanu un robežšķērsošanas nosacījumiem, šoreiz pievēršoties jautājumam par investīciju un darbaspēka piesaisti no ārvalstīm.
Trešdien, 30. septembrī, komisija uzklausīja Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētniekus Agnesi Lāci un Andri Šuvajevu, kuri iepazīstināja ar centra veikto izvērtējuma ziņojumu par starptautiskās aizsardzības saņēmēju uzņemšanu un integrāciju Latvijā no laika posmā no 2017. līdz 2019. gadam. Tas ir sešus gadus ilgs starptautisks projekts, kurā iesaistītas 14 ES dalībvalstis un tā mērķis ir izvērtēt dalībvalstu gatavību uzņemt starptautiskās palīdzības saņēmējus, risināt viņu aktuālās problēmas un uzlabot šo personu integrēšanos vietējā sabiedrībā.
Saskaņā ar PMLP datiem, laika posmā no 1998. gada līdz 2019. gada beigām Latvijā starptautisko aizsardzību lūguši 2867 patvēruma meklētāji. Šajā laikā bēgļa statuss tika piešķirts 217 personām, bet alternatīvās aizsardzības statuss - 552 personām. Lielākā daļa alternatīvās aizsardzības statusu saņēmušie bija ES Pārvietošanas programmas ietvaros Latvijā ieradušies patvēruma meklētāji no Grieķijas un Itālijas. Kopumā šīs programmas ietvaros uz Latviju tika pārvietotas 374 personas jeb 70% no patvēruma meklētāju skaita, ko Latvijas valdība 2015. gadā apņēmās uzņemt.
Trešdien, 23. septembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija uzklausīja informāciju par Latvijas Republikas vīzu izsniegšanu un robežšķērsošanas nosacījumiem. Uz sēdi bija uzaicināti Ārlietu ministrijas (ĀM), Valsts robežsardzes (VRS), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji (LIAA).
PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze skaidroja, ka, Latvijai kā Eiropas Savienības un Šengenas līguma dalībvalstij, ir saistoši Šengenas zonas nosacījumi vīzu jautājumos un iepazīstināja ar vīzu iedalījumu. Vīzas iedalās C un D kategorijas vīzās, no kurām C ir īstermiņa vīzas un D - ilgtermiņa. C vīzas ir Šengenas zonas vīzas, to izsniegšanu nosaka Kopienas vīzu kodekss. Ar C vīzu Šengenas zonā esošo valstu teritorijā var uzturēties ne ilgāk kā 90 dienas 180 dienu periodā. D vīzas ir Latvijas nacionālās vīzas, bet arī uz tām tiek attiecinātas ES kopējās prasības. Šīs vīzas izsniedz, ja ārzemniekam nepieciešams uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par 90 dienām pusgada laikā. Šengenas teritorijā ar Latvijas D vīzu var uzturēties līdzīgi kā ar C vīzu. M. Roze skaidroja, ka, lai gan parasti vīzas izsniedz Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās, ārkārtas gadījumos (bēres, radinieka slimība) vīzas var saņemt arī uz Latvijas robežas un to nodrošina Valsts robežsardzes pārstāvji. Arī PMLP noteiktos gadījumos var izsniegt vīzas. Lai saņemtu vīzu personām, kas Latvijā ierodas sakarā ar darbu, ielūgums ir obligāts.
PMLP pārstāve arī informēja, ka Eiropas Savienībai ar vairākām valstīm ir noslēgti savstarpējie nolīgumi vīzu jautājumos, kas personām atvieglo vīzu saņemšanas nosacījumus. Pēdējais šāds nolīgums 2019. gadā ir noslēgts ar Baltkrieviju un tas stājās spēkā šā gada 1. jūlijā. M. Roze, informējot par PMLP darbību COVID-19 apstākļos, skaidroja, ka pārvalde ir pārgājusi uz vīzu ielūgumu noformēšanu elektroniski. Tāpat, ņemot vērā to, ka COVID-19 dēļ uz laiku robežas bija slēgtas un apturēta starptautiskā satiksme, PMLP izsniedza vīzas tiem ārzemniekiem, kuri nevarēja savlaicīgi izbraukt un bija spiesti uzturēties Latvijā.
Vairāk rakstu...
