Saeima ceturtdien, 17. martā, pieņēma Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par Lilijas Limanes atzīšanu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieci”.
Lilija Limane, 1971. gadā, mācoties Maltas vidusskolas 11. klasē, neatbalstot padomju okupācijas varas veikto pārkrievošanu, latviešu valodas izskaušanu, sacerēja pret PSRS nacionālo politiku vērstas proklamācijas, kuras kopā ar klasesbiedriem izplatīja Rīgā, Rēzeknē, Preiļos, Maltā, Feimaņos un izsūtīja vairākām skolām un augstskolām Latvijā. L. Limane tika notiesāta 1972. gada 14. janvārī pēc Latvijas PSR kriminālkodeksa 69. panta par aģitāciju un propagandu nolūkā musināt uz nacionālu naidu un nesaticību.
Savā iesniegumā komisijai viņa norādīja, ka “patiesie uzskati un darbības motivācija bija pretreakcija pret latviešu valodas un nacionālās pašnoteikšanās idejas represēšanu, nevis vēršanās pret kādu tautību”.
Komisija, atbilstoši likuma mērķim un jēgai, izvērtēja L. Limanes iesniegtos dokumentus, krimināllietas materiālus, un, lai nodrošinātu individuālo taisnīgumu konkrētajā situācijā, pieņēma lēmumu atzīt viņu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieci.
“Es gribu atgādināt, ka viņa bija sodīta 1972. gadā par noziegumu pēc panta, kas paredz atbildību par nacionāla naida kurināšanu, bet mēs visi redzējām, ka tas tomēr bija cits gadījums un būtība. Viņa, būdama skolniece, savu iespēju robežās cīnījās pret okupācijas varu, aicināja tieši saglabāt latviešu kultūru, valodu un, manuprāt, te ir gadījums, kad mums ir pamats pieņemt lēmumu un atjaunot individuālo taisnīgumu.” pauda komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins pirms balsojuma komisijas sēdē par šo jautājumu.
Saeima 2021. gada jūnijā pieņēma grozījumus likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”, kas paredz, ka nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu var piešķirt arī ar Saeimas lēmumu.
