Šodien, 16. decembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija uzklausīja informāciju par aktuālo situāciju patvēruma jomā un patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju sociālekonomiskās iekļaušanās koordinācijas nodrošināšanu. Šo jautājumu izskatīšana komisijas sēdē tika iniciēta no to nevalstisko organizāciju puses, kuras sniedz atbalsta pasākumus patvēruma meklētājiem un Latvijā statusu saņēmušajām personām.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze informēja, ka kopš gada sākuma ir saņemti 140 jauni un 33 atkārtoti patvēruma meklētāju iesniegumi no 28 dažādām valstīm. Salīdzinoši, iepriekšējā gadā pieteikumu bija mazliet vairāk - 178 pieteikumi. Tomēr starptautiskās aizsardzības saņēmēja statuss pagaidām ir piešķirts tikai 14 personām, no tā 5 personām bēgļa statuss, bet pārējiem alternatīvais statuss.

Pēdējos mēnešos, sakarā ar politiskās situācijas destabilizāciju Baltkrievijā, ir pieaudzis patvēruma meklētāju skaits no šīs valsts. Komisijas sēdē tika pārrunāta par patvēruma piešķiršanu atbildīgās iestādes - PMLP lēmumu pieņemšanas ātrums un efektivitāte, izskatot iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, kā arī runāts par nepieciešamību saīsināt to laika posmu, kurā patvēruma meklētājs var uzsākt darba attiecības. Šobrīd tieši liegums sākt strādāt no NVO puses tiek uzskatīts kā viens no galvenajiem ierobežojumiem, kas patvēruma meklētājiem apgrūtina dzīves apstākļus un sociālekonomisko iekļaušanos sabiedrībā.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija (turpmāk – Komisija), veicot parlamentāro kontroli par Pilsonības likuma izpildi, šā gada 4. un 11. novembra un 9. decembra sēdēs izskatīja jautājumu par Pilsonības likuma 9. panta pirmās daļas 5. punkta piemērošanu. Minētā Pilsonības likuma norma paredz Latvijas Republikas pilsonības saglabāšanu personām, kuras ieguvušas tādas valsts pilsonību, kas nav minēta Pilsonības likuma 9. panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā. Atbilstoši Pilsonības likumā noteiktajam dubultā pilsonība šādos gadījumos veidojas, ja persona ir saņēmusi Ministru kabineta atļauju saglabāt Latvijas pilsonību.

Kopš Pilsonības likums paredz deleģējumu Ministru kabinetam individuālā kārtā lemt par Latvijas pilsonības saglabāšanu, saņemti iesniegumi no 14 personām un divām personām šāda atļauja ir dota. Uzklausot Latvijas diasporas pārstāvju un ekspertu viedokļus, ir pamats uzskatīt, ka Pilsonības likuma 9. panta pirmās daļas 5. punkta norma nav pietiekami skaidri formulēta, tas pieļauj šīs normas atšķirīgu interpretāciju un sarežģī tās piemērošanu.

Lai atvieglotu Pilsonības likuma normas par dubultās pilsonības saglabāšanu ar Ministru kabineta (MK) atļauju piemērošanu, normai ir jābūt vienoti un skaidri interpretētai, trešdien, 9.decembrī, uzsvēra Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti. Komisijas sagatavoto dokumentu, kurā iztirzāts šis jautājums, plānots izsūtīt atbildīgajām institūcijām (skat. Pielikumu).

Likums paredz, ka Latvijas pilsoņi, kuri ieguvuši tādas valsts pilsonību, ar kuru dubultā pilsonība netiek pieļauta, var saglabāt Latvijas pilsonību ar MK atļauju. MK atļauju var dod, pamatojoties uz svarīgām valsts interesēm.

Komisija divās sēdēs uzklausīja Latvijas diasporas pārstāvjus un atbildīgo institūciju pārstāvjus un secināja, ka likumā iekļautā norma nav pietiekami skaidri formulēta, kas pieļauj tās atšķirīgu interpretāciju un sarežģī piemērošanu. Kā vienā no sēdēm informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvji, MK par Latvijas pilsonības saglabāšanu šīs likuma normas kārtībā ir lēmis 14 reizes, divos gadījumos atbalstot tiesības saglabāt dubultpilsonību.

Trešdien, 11. novembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izskatīja jautājumu par Pilsonības likuma 9. panta pirmās daļas 5. punkta piemērošanu. Šī likuma norma nosaka, ka Latvijas pilsoņi, kuri ieguvuši tādas valsts pilsonību, ar kuru dubultā pilsonība netiek pieļauta, var saglabāt Latvijas pilsonību ar Ministru kabineta atļauju. Ministru kabinets šādu atļauju var dot, vadoties no svarīgām valsts interesēm.

Komisija šajā jautājumā uzklausīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Juridiskās nodaļas vadītāja vietnieci Inu Vorpu, Valsts prezidenta padomnieku tiesību politikas jautājumos Jāni Plepu, Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētāju Elīnu Pinto.

Kā komisiju informēja I. Vorpa, kopš šī norma ir iekļauta Pilsonības likumā 2013. gadā, Ministru kabinets tikai 14 reizes ir lēmis šo jautājumu, 2 gadījumos atbalstot personu tiesības saglabāt dubultpilsonību, bet pārējos gadījumos noraidot. Viņa skaidroja šī likuma punkta piemērošanu, norādot, ka to pieņemot, nav bijis tiešs deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt procedūru, kā notiks normas piemērošana. Tāpēc tika secināts, ka tas tiks realizēts Ministru kabineta rīkojuma veidā. Ministru kabinets ir izstrādājis instrukciju, kurā rīkojuma sagatavošana ir deleģēta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Viņa norādīja, ka tie ir izņēmuma gadījumi, par kuriem tiesības lemt ir dotas Ministru kabinetam. I. Vorpa skaidroja, kā PMLP interpretē likumdevēja gribu, likumā iekļaujot šādu normu, un kā iestādes ieskatā veidojas svarīgu valsts interešu jēdziens.

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv