Risinot integrācijas jautājumus, varam daudz mācīties no Igaunijas, kā arī dalīties ar savu pieredzi un labo praksi, pauda Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti trešdien, 9.oktobrī, sēdē tiekoties ar Igaunijas Kultūras ministrijas un Integrācijas fonda pārstāvēm.
 
“Latvijai un Igaunijai kā valstīm ar kopīgu vēsturi ir arī līdzīgas problēmas, kas skar integrāciju, tomēr valstis izmanto atšķirīgus risinājumus, tāpēc pieredzes apmaiņa ir jo īpaši noderīga abām pusēm,” pēc sēdes sacīja komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
 
Igaunijas Kultūras ministrijas Kultūras daudzveidības departamenta starptautisko sakaru integrācijas jautājumos vadītāja Anne Lī Reimā (Anne-Ly Reimaa) klātesošos iepazīstināja ar integrācijas politikas koordinēšanu, programmām un aktuālajiem problēmjautājumiem, akcentējot, ka Igaunijas integrācijas politika ir balstīta ne tik daudz uz valodas mācīšanu, kā uz piederības izjūtas veicināšanu valstij. Viņa iepazīstināja arī ar valsts iedzīvotāju statistiku, atzīmējot, ka 85 procentiem iedzīvotāju ir Igaunijas pilsonība, kā arī skaidroja, kādi ir galvenie cēloņi, kāpēc pārējie tai nepiesakās. 
 
“Igaunijas integrācijas prakse pašos pamatos ir vērtējama kā veiksmīga, jo akcentē valsts piederības izjūtas radīšanas nozīmi. Ir būtiski, lai cilvēki vēlētos būt sabiedrības daļa un pēcāk, iespējams, arī kļūtu par valsts pilsoņiem,” atzīmēja A.Judins.
 
Komisijas deputāti ar Igaunijas Integrācijas fonda direktori Ireni Keosāru (Irene Käosaar) pārrunāja fonda īstenoto Igauņu valodas mājas projektu. Valodas mājas atrodas divās pilsētās – Tallinā un Narvā –, un tajās dažādu tautību pārstāvji var apgūt un pilnveidot savas igauņu valodas zināšanas, kā arī saņemt praktiskas konsultācijas par mācībām un darbu Igaunijā. Tāpat I.Keosāra informēja, ka Igaunijas Integrācijas fonda galvenā mītne atrodas Narvā – pilsētā pie Krievijas robežas –, lai valsts institūcijas padarītu pieejamākas cilvēkiem reģionos.
 
Deputāti ar Igaunijas pārstāvēm pārsprieda arī jautājumus, kas saistīti ar Igaunijas Integrācijas fonda budžetu, 9.maija kā Uzvaras dienas atzīmēšanas ietekmi uz integrācijas procesiem, kā arī valodas lietojuma nosacījumiem medijos.

Foto: Ernests Dinka, Saeima

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 9.oktobrī, sēdē tiksies ar Igaunijas Kultūras ministrijas un Integrācijas fonda pārstāvjiem, lai iepazītos ar Igaunijas pieredzi sabiedrības integrācijas jautājumos.

“Ņemot vērā Latvijas un Igaunijas līdzīgo vēsturi un kopīgās problēmas, ar kurām valstis saskārās pēc valstiskuma atjaunošanas, pieredzes un labo prakšu apmaiņa ir noderīga abām pusēm,” pirms sēdes pauž komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

A.Judins uzsver, ka augstu vērtējam Igaunijas praksi sabiedrības integrācijas politikas veidošanā. Vēlamies pārrunāt šīs jomas normatīvo regulējumu Igaunijā, kā arī tuvāk izzināt atbildīgo institūciju darbu, pievēršot uzmanību tam, cik līdzekļu no valsts budžeta šiem mērķiem tiek novirzīts un kāda ir Integrācijas fonda loma un vieta šo jautājumu risināšanā, akcentē komisijas priekšsēdētājs.

Paredzēts, ka komisija tiksies ar Igaunijas Kultūras ministrijas Kultūras daudzveidības departamenta starptautisko sakaru vadītāju integrācijas jautājumos Anni Lī Reimā (Anne-Ly Reimaa) un Igaunijas Integrācijas fonda direktori Ireni Keosāru (Irene Käosaar).

Pilsonības komisijas sēde trešdien, 9.oktobrī, notiks Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 6/8, 207.telpā, un tā sāksies pulksten 12.00.  

 Saeimas Preses dienests

Lai uzlabotu demogrāfijas situāciju Latvijā, ir jāveido pārdomāta politika, tostarp efektivizējot pasākumus nabadzības mazināšanai, risinot bērnudārzu pieejamības jautājumus, kā arī pareizi organizējot un kontrolējot migrāciju, lai tā būtu nevis risks, bet sniegtu gan ekonomisku, gan sociālu labumu. To trešdien, 25.septembrī, pēc Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdes sacīja tās priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Uz sēdi, kurā deputāti pārsprieda demogrāfijas un globālās migrācijas izaicinājumus Latvijai, komisija bija aicinājusi Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītāju Ilmāru Mežu, kurš vērsa komisijas locekļu uzmanību uz vairākiem problēmjautājumiem, kā arī iepazīstināja ar citu valstu pieredzi to risināšanā.

Klātesošie pārrunāja valsts budžeta ietekmi uz demogrāfijas procesiem. Kā atzīmēja I.Mežs, pieņemto lēmumu ietekmi uz demogrāfiju iespējams novērot aptuveni 20 gadus vēlāk. Tāpat tika pārrunāta nākamā gada budžetā plānotā diferencētā neapliekamā minimuma palielināšana un tā ietekme uz nabadzības mazināšanu.

I.Mežs akcentēja, ka Latvijā migrācijas saldo jeb starpība starp uz pastāvīgu dzīvi ieradušos un izbraukušo iedzīvotāju skaitu izmaiņas galvenokārt notiek uz iebraukušo ārzemnieku rēķina, nevis tāpēc, ka atgrieztos emigrējušie tautieši. Klātesošie pārsprieda sezonālās darbaplūsmas legalizācijas iespējamo sociālo un ekonomisko ietekmi.

Kā atzīmēja A.Judins, risinot demogrāfijas jautājumus, eksperta apkopotie dati un citu valstu pieredze var būt būtisks palīgs.

Saeimas Preses dienests

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 11.septembrī, uzklausīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka Viļņa Jēkabsona informāciju par pārvaldes aktualitātēm un plānojamo 2020. gada budžetu.  Pārvalde veic personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu izsniegšanu, īsteno valsts migrācijas un patvēruma politiku, veic iedzīvotāju uzskaiti un nosaka personu tiesisko statusu valstī. PMLP ir plašs nodaļu tīkls valstī – kopā 30 teritoriālās nodaļas, kurās nodarbināti ap 600 darbinieki. 

PMLP priekšnieks informēja komisiju par iestādes aktualitātēm un prioritātēm tuvākajiem gadiem. Pārvalde šā gada 2. septembrī uzsāka jaunā parauga personas apliecību izsniegšanu. Tās ir papildinātas ar inovatīviem drošības elementiem un divpusējas saskarnes mikroshēmu. Apliecībām ir divreiz garāks derīguma termiņš, neierobežots e-parakstu skaits, kā arī krāsains ID kartes turētāja foto.

Vēl PMLP prioritātēs ir līdz šā gada beigām izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā likumprojektu “Imigrācijas likums”, kurš pilnveidos ārzemnieku ieceļošanas sistēmu, kā arī Fizisko personu reģistra informācijas sistēmas ieviešana līdz 2021.gada martam. Plānos arī izstrādāt PMLP darbības stratēģiju 2020.-2022.gadam. 

V.Jēkabsons arī iepazīstināja komisiju ar naturalizācijas procesa norisi.  Pēc PMLP rīcībā esošās informācijas šā gada 1.jūlijā Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas nepilsonis bija reģistrēta 220 491 persona, kas no kopēja iedzīvotāju skaita sastāda 10%. Kopš naturalizācijas procesa sākuma 1995. gadā Latvijas pilsonībā uzņemti 146 tūkstoši personu. Šī gada deviņos mēnešos pārvalde saņēmusi 714 iesniegumus no naturalizēties gribētājiem, bet pilsonībā uzņemtas 530 personas.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija atbilstoši Pilsonības likuma 29.pantam veic parlamentāro kontroli pār Pilsonības likuma izpildi.

 

 

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv