Notikumi
- Detaļas
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 11. oktobrī uzklausīja atbildīgo institūciju informāciju par progresu, veidojot vienotu un koordinētu latviešu valodas apguves sistēmu pieaugušajiem. Latviešu valodas apmācībā pieaugušajiem iesaistītas Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Nodarbinātības valsts aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds, tāpat valodas kursus piedāvā arī vairākas pašvaldības.
Komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris sēdes ievadā norādīja, ka jautājums jau vairākkārt komisijā ir skatīts un nav jāatkārtojas, cik daudz naudas latviešu valodas mācīšanai ir apgūts un cik daudz cilvēku un cik labi ir apmācīts. Sēdes mērķis ir saprast, kur Latvijā iebraukušam ārzemniekam griezties, ja viņš grib apgūt valodu. Vai ir kāda valsts iestāde, kur viņš griežas un viņam sniedz informāciju par ātrāk pieejamiem un tuvāk dzīvesvietai esošajiem kursiem.
- Detaļas
Šodien, 4. oktobrī, komisija uzklausīja informāciju par Ukrainas civiliedzīvotāju ierašanos Latvijā un pasākumiem, ko valsts nodrošina, lai sekmētu viņu iekļaušanos sabiedrībā.
Komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris: “Es pieļauju domu, ja Ukrainā karš būtu beidzies, mums šīs problēmas īpašas galvassāpes nesagādātu. Tā kā mēs nezinām, cik ilgi tas turpināsies, cilvēki pie mums Latvijā ir un mums šīs rūpes par šiem cilvēkiem kara apstākļos ir jānodrošina.”
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede informēja, ka šobrīd aptuveni nedaudz vairāk kā 42 000 Ukrainas civiliedzīvotāju ir piešķirts un ir aktīvs Ukrainas civiliedzīvotāja statuss, kas ir pagaidu aizsardzības statuss Latvijā. Viņa skaidroja, ka katru dienu no Valsts robežsardzes saņem ziņojumus par to, cik Ukrainas civiliedzīvotāju škērso valsts robežu. Šobrīd joprojām ik dienu ap 300 šādu personu šķērso valsts robežu. Šī kustība saglabājas stabila un cilvēki ne tikai brauc pie mums, bet brauc arī projām. PMLP ir anulējusi pagaidu aizsardzības statusu aptuveni 5000 cilvēkiem, kuri devās vai nu atpakaļ uz Ukrainu vai uz citu valsti.
- Detaļas
Šodien, 27. septembrī, komisija uzklausīja informāciju par situāciju ar Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuriem saskaņā ar Imigrācijas likuma nosacījumiem, no 2023. gada 2. septembra nav derīgas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece (PMLP) Maira Roze informēja, ka pēc PMLP esošās informācijas jau pirms gada tika konstatēts, ka šī gada 2. septembrī 25 316 Krievijas Federācijas pilsoņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas kļūs nederīgas. Pa šo laiku dokumentus Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam iesniegušas 14 346 personas un apmēram par 5000 personām jau ir pieņemti pozitīvi lēmumi. 969 personas ir pieprasījušas termiņuzturēšanās atļaujas. Informē, ka apkopojot un izvērtējot visu no Valsts izglītības satura centra (VISC) saņemto informāciju, pārvalde ir izsūtījusi 3255 vēstules KF pilsoņiem ar lūgumu 3 mēnešu laikā atstāt Latvijas Republiku, jo šīs personas nav iesniegušas dokumentus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai, kā arī nav veikušas kādas citas darbības, lai šo statusu iegūtu. Pieļauj, ka liela daļa šo personu šobrīd vairs neuzturas Latvijā.
- Detaļas
Šodien par Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Gunārs Kūtris, bet komisijas sekretārs turpmāk būs Ingmārs Līdaka, kurš līdz šim vadīja komisiju. Par komisijas priekšsēdētāja biedri turpinās strādāt Anna Rancāne. Tam par pamatu bija koalīcijas maiņa un vairāku Saeimas deputātu nomaiņa. Komisiju ir atstājuši Ģirts Lapiņš un Armands Krauze, bet tās sastāvā iekļauti Dmitrijs Kovaļenko, Gunārs Kūtris un Ināra Mūrniece.
Foto: Reinis Inkēns, Saeima
Vairāk rakstu...
