Notikumi
Komisija šodien, 6. aprīlī, uzklausīja Latvijas atbildīgo institūciju informāciju par aktuālo situāciju Ukrainas bēgļu uzņemšanā un atbalsta pasākumu nodrošināšanā. Jau otro mēnesi Ukrainā norit karadarbība, bēgļu gaitās ārpus valsts devušies vairāk kā četri miljoni iedzīvotāju un liela daļa no viņiem ir nonākusi vai nonāks Latvijā. Sākotnēji, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, Latvija bija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu, bet, karadarbībai turpinoties, kļuva skaidrs, ka bēgļu būs ievērojami vairāk.
Šobrīd tiek lēsts, ka Latvijā varētu būt ap 20 000 – 24 000 Ukrainas iedzīvotāju, bet precīzas informācijas nav, jo ne visi bēgļi ir reģistrējušies. Iekšlietu ministrijas pārstāvji sēdē informēja, ka no 12 920 Ukrainas iedzīvotājiem, kas ir noformējuši savu uzturēšanos Latvijā, 10 641 izsniegta humānā vīza, bet 2279 - termiņuzturēšanās atļaujas. Tiem Ukrainas pilsoņiem, kuriem nav biometriskās pases vai kuriem personu apliecinoši dokumenti nav kārtībā, var tikt izsniegtas tikai uzturēšanās atļaujas. Palīdzība izmitināšanā, kas tika nodrošināta ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību, bijusi nepieciešama 8722 personām.
Komisija šodien, 30. martā, tikās ar Ukrainas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Oleksandru Miščenko. Tikšanās tika organizēta, lai nepastarpināti iegūtu informāciju par Ukrainā notiekošo, kā arī pārrunātu jautājumu par iespēju palīdzēt tiem Ukrainas iedzīvotājiem, kas Krievijas izraisītā militārā konflikta dēļ ir ieradušies vai plāno ierasties Latvijā.
Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, atklājot sēdi, teica: “Mūsu mērķis ir uzzināt vairāk tieši par procesiem, kas notiek Ukrainā, mūsu mērķis arī uzzināt vairāk, kas notiek ar tiem cilvēkiem, kuri ir atbraukuši uz Latviju pēdējā laikā no Ukrainas, jo, cik mēs zinām, vairāk nekā 16 000 cilvēki ir reģistrēti Latvijā.”
Saeima ceturtdien, 17. martā, pieņēma Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par Lilijas Limanes atzīšanu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieci”.
Lilija Limane, 1971. gadā, mācoties Maltas vidusskolas 11. klasē, neatbalstot padomju okupācijas varas veikto pārkrievošanu, latviešu valodas izskaušanu, sacerēja pret PSRS nacionālo politiku vērstas proklamācijas, kuras kopā ar klasesbiedriem izplatīja Rīgā, Rēzeknē, Preiļos, Maltā, Feimaņos un izsūtīja vairākām skolām un augstskolām Latvijā. L. Limane tika notiesāta 1972. gada 14. janvārī pēc Latvijas PSR kriminālkodeksa 69. panta par aģitāciju un propagandu nolūkā musināt uz nacionālu naidu un nesaticību.
Šodien, 16. martā, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija tikās ar jauno Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētāju Justīni Krēsliņu un prezidija locekli Leldi Vikmani. ELA biedrorganizāciju sapulcē janvārī izraudzījās sev jaunu vadības komandu nākamajiem diviem gadiem. Par prezidija priekšsēdi kļuva Zviedrijas Latviešu apvienības pārstāve Justīne Krēsliņa, kas šajā amatā nomainīja Elīnu Pinto.
Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, atklājot sēdi, pauda: “… ir jauna valde, bet mēs neesam pazīstami. Iepriekš mums bija ļoti laba sadarbība, bijām uz sakariem un mēģinājām risināt jautājumus. Es ceru, ka arī ar jauno vadību būs līdzīgi, ka mēs varēsim sadarboties un būsim efektīvi.”
Vairāk rakstu...
