Šodien, 27. janvārī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izskatīja jautājumu par Latvijas Radio lomu un darbību sabiedrības saliedētības procesā.

Atklājot sēdi, komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins uzsvēra, ka saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 3.panta sesto daļu “plašsaziņas līdzekļi veicina sabiedrības saliedētību uz valsts valodas pamata, popularizē nacionālo kultūru, mākslu un tradīcijas, sekmē to uzturēšanu un izkopšanu, atbalsta demokrātisku patriotismu, padziļina izpratni par tiesiskumu, nacionālajām vērtībām, Latvijas valsts un tās reģionu, latviešu un lībiešu tautu un Latvijas mazākumtautību vēsturi un ikdienu”.

Viņš norādīja, ka, runājot par LR4, veidojas zināma dilemma, no vienas puses, valsts pienākums ir stiprināt valsts valodas lietošanu, bet no otras, Latvijā ir daudz cilvēku, kuri iegūst informāciju, tai skaitā arī par notikumiem Latvijā, no kaimiņvalsts medijiem, pie kam, ne to patiesāko informāciju. Ir iespējas, vai nu vairāk sniegt informāciju Latvijas medijos mazākumtautību valodās, vai arī to sniegt valsts valodā, bet, vai tas veicinās savstarpēju sapratni?  

Šodien, 20. janvārī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija atbalstīja komisijas sagatavotā likumprojekta “Par Džona Martina Tallija atzīšanu par Latvijas pilsoni” tālāku virzību un lūdza to iekļaut tuvākās ārkārtas Saeimas sēdes darba kārtībā. Komisija sēdē tikās ar pilsonības pretendentu Džonu Martinu Talliju un uzklausīja viņa motivāciju kļūt par Latvijas pilsoni.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija politiski izšķīrās un sagatavoja likumprojektu par Dž. M. Tallija atzīšanu par Latvijas pilsoni, izvērtējot viņa individuālās situācijas apstākļus, darbības un pienesuma valstij un sabiedrībai nozīmīgumu, ieguldījumu Latvijas informācijas tehnoloģiju un tautsaimniecības attīstībā, Latvijas tēla atpazīstamības popularizēšanu pasaulē. Iesaistoties dažādos projektos, Dž. M. Tallijs sniedzis būtisku atbalstu Latvijas augstskolām un zinātnei, kultūras un labdarības projektiem. Komisija arī ņēma vērā to apstākli, ka esošā normatīvā regulējumā neparedzētu gadījumu dēļ viņam rodas nepārvaramas grūtības iegūt pilsonību atbilstoši Pilsonības likuma nosacījumiem, bet pilsonības iegūšana atbilst ne tikai šā likuma mērķiem, bet arī būtiskām valsts interesēm. Komisija vienbalsīgi atbalstīja viņa atzīšanu par Latvijas pilsoni uz speciāla likuma pamata.

Šodien, 13. janvārī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija turpināja izskatīt pagājušā gada izskaņā iesākto jautājumu par patvēruma meklētāju sociālekonomiskās iekļaušanās uzlabošanu. Toreiz komisijas locekļu vairākums un klātesošie NVO un atbildīgo institūciju pārstāvji kopumā uzskatīja par atbalstāmu PMLP jau sagatavoto iniciatīvu ļaut patvēruma meklētājiem sākt strādāt 3 mēnešus pēc patvēruma pieprasīšanas. Tika arī nolemts, ka komisija varētu paātrināt šī jautājuma nonākšanu Saeimas dienaskārtībā, šādu priekšlikumu virzot kā komisijas izstrādātu likumprojektu.

Tika sagatavots likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā”, kurā piedāvāts piešķirt tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem ārzemniekam, kurš Latvijā iesniedzis iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, ja lēmums par statusa piešķiršanu vai noraidīšanu nav pieņemts trīs mēnešu laikā un tas nav noticis viņa vainas dēļ. Tas sekmētu patvēruma meklētāju nodarbinātību un viņu profesionālo prasmju un kvalifikācijas saglabāšanu, uzlabotu labklājību un veicinātu integrāciju un sociālekonomisko iekļaušanos.

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv