Notikumi
- Detaļas
Šodien, 6. novembrī, uz komisijas sēdi bija uzaicināti vairāku to valsts iestāžu pārstāvji, kuru kompetencē ietilpst kontrole pār trešo valstu pilsoņu legālu uzturēšanos Latvijā. Liela daļa trešo valstu pilsoņu Latvijā ieceļo kā studenti, tāpēc sēdes sākumā komisijas priekšsēdētāja biedre un šodienas sēdes vadītāja Anna Rancāne aicināja Izglītības un zinātnes ministriju sniegt informāciju par trešo valstu studentu skaitu.
Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra vietnieks cilvēkkapitāla, zinātnes un inovāciju attīstības jautājumos Jānis Paiders skaidroja, ka 2024. gada rudeni Latvijā ir reģistrēti 10 880 ārvalstu studenti, to skaitā 2499 ir tādi, kas uzņemti šogad. Viņš īsumā iepazīstināja ar ārvalstu studentu profilu Latvijā, norādot, ka lielāka interese ir par studijām profesionālā vai akadēmiskā bakalaura programmās, kā arī garajās, piecgadīgajās programmās, kas ir medicīnas studijas. Visvairāk ārvalstu studentu, kopā ap 4000, apgūst sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības. Liela interese ir arī par programmu Veselības aprūpe un sociālā labklājība, kurā studē 3138 studenti.
- Detaļas
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti 1. novembrī izbraukuma sēdē apmeklēja Latgales reģionu. Komisijas locekļi tikās ar Zilupes vidusskolas direktori Allu Čeksteri un skolas vadību un pārrunāja jautājumus, kas skar skolas pāreju uz mācībām valsts valodā un vienotas skolas izveidi, izglītības kvalitāti un sabiedrības saliedētību. Deputātus interesēja, kādi ir izaicinājumi šajā procesā un vai ir pietiekams atbalss no valsts puses skolēniem un skolotājiem. Tika pārrunāta arī skolēnu iesaistīšanās jaunsardzes kustībā un tās nozīme jauniešu patriotiskās audzināšanas procesā, kā arī, kā norit valsts aizsardzības mācību priekšmeta ieviešana.
- Detaļas
Šodien, 23. oktobrī, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze un priekšnieces vietnieks Vilmārs Mangalis iepazīstināja komisiju ar plānoto finansējumu PMLP funkciju nodrošināšanai 2025. gada valsts budžeta projektā. Pārvaldes budžets nākamgad tiek plānots 30 098 660 eiro apmērā. 17 073 328 eiro no šīs summas tiks izmaksāti atalgojumā, kas ir par 1 911 641 eiro vairāk nekā 2024. gadā un šie būs līdzekļi, lai nodrošinātu samaksu par virsstundu darbu un piemaksas par stratēģisko mērķu sasniegšanu, veselības apdrošināšanas izdevumu segšanu. Zemais atalgojums iestādē jau ilgstoši bija par iemeslu samērā lielai kadru mainībai un grūtībām atrast augsti kvalificētus darbiniekus, it īpaši informācijas tehnoloģiju sektorā.
- Detaļas
Šodien, 16. oktobrī, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti uzklausīja atbildīgo un iesasitīto institūciju informāciju par finansējumu sabiedrības saliedētības un diasporas atbalsta pasākumiem 2025. gada valsts budžeta projektā. Uz sēdi bija uzaicināti Kultūras, Izglītības un zinātnes, Ārlietu un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvji.
Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Signe Grūbe un Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Jeļena Šaicāne skaidroja, ka 2025.gadā budžetā finansējums saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības atbalstam, kā arī diasporas atbalstam saglabājas nemainīgs, bet par 200 000 ir palielināts finansējums programmā “NVO fonds”, kas tiek nodots Sabiedrības integrācijas fondam šīs programmas īstenošanai. Ministrija nākamgad saliedētības pasākumiem tērēs 882 392 eiro, kas tiks sadalīts vairākiem projektiem, lielākās summas novirzot reģionālo un mazākumtautību NVO atbalstam - 355 000 eiro, vienojošas sociālās atmiņas izpratnes veidošanai sabiedrībā - 236 000 eiro, valstiskuma apziņas un piederības sajūtas Latvijai stiprināšanai - 60 000 eiro, latviešu valodas kā sabiedrību vienojoša pamata stiprināšanai ikdienas saziņā - 42 967 eiro un citiem pasākumiem. Kultūras ministrijas budžets diasporas pasākumiem nākamgad kopā būs 640 919 eiro, bet SIF rīcībā būs 156 516 eiro diasporas un Latvijas bērnu kopējām nometnēm.
Vairāk rakstu...
