Notikumi
- Detaļas
Šodien, 8. maijā, komisija bija aicinājusi uz sēdi atbildīgās institūcijas, lai uzklausītu informāciju par progresu vienotas un koordinētas latviešu valodas apguves sistēmas pieaugušajiem izveidē. Šādas sistēmas izveide, kas nodrošinātu iespējas apgūt latviešu valodu katram, kam tā ir nepieciešama, ir iekļauta valdības rīcības plānā.
Sēdē kā otrs izskatāmais jautājums bija iekļauts jautājums par to Ukrainas civiliedzīvotāju skolas vecuma bērnu sagatavotību skolai, kuri līdz šim neapmeklēja Latvijas izglītības iestādes, bet kuriem no 1. septembra skolas apmeklējums būs obligāts.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Valsts valodas nodaļas vadītāja Vineta Ernstsone skaidroja, ka sistēmas izveide notiek atbilstoši Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.-2027. īstenošanas plāna 2024.-2027. gadam noteiktajos termiņos. Tiek plānots, ka līdz 2025. gada 1. pusgadam tiks apzināts latviešu valodas apguves pieaugušajiem piedāvājums un piedāvāti iespējamie risinājumi efektīvam valsts valodas mācību procesa atbalstam. Līdz 2027. gada 2. pusgadam tiktu izveidotas vienotas pieteikšanās un informācijas sistēmas, t.sk. valodas apguvēju datubāzes un valodas prasmes līmeņa e-diagnostikas izveide, tiktu izstrādāta latviešu valodas apguves tālmācības vide. Viņa arī informēja, ka nepieciešamais finansējums šīs sistēmas izveidei un uzturēšanai tuvākajos gados būtu sekojošs: 2025 - 1 704 787 eiro, 2026 - 3 707 723 eiro, 2027 un turpmākajos gados - 3 433 926 eiro.
- Detaļas
Komisija šodien, 17. aprīlī, tikās ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem (NVO), kuri iepazīstināja deputātus ar jaunākā pētījuma datiem par Latvijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju sektoru. Latvijas Pilsoniskās alianses politikas koordinatore Līna Putāne skaidroja, kādas lomas sabiedrībā pilda nevaldības organizācijas. Tās ir gan pakalpojumu sniedzēji, iedzīvotāju interešu pārstāvji un aizstāvji, informācijas sniedzēji un sabiedrības izglītotāji. Latvijā pēc pagājušā gada datiem ir 26 928 biedrības un nodibinājumi, 2034 no tām piešķirts sabiedriskā labuma organizāciju statuss. Gada laikā biedrību un nodibinājumu skaits pieaug par 3%-4% jeb 600 – 700 organizācijām. Visvairāk organizāciju ir Rīgā – 10 755, bet vismazāk Latgales plānošanas reģionā – 2127. Viņa arī skaidroja, cik no šīm organizācijām var uzskatīt par pilsoniskās sabiedrības organizācijām un kādi ir kritēriji, lai NVO par tādām uzskatītu. Kopā Latvijā ir 865 pilsoniskās sabiedrības organizācijas, no tām 180 sabiedriskā labuma organizācijas. Tāpat sēdē tika skaidroti nevalstisko organizāciju sektora izaicinājumi, no kuriem galvenie ir ziedojumu un finanšu resursu nepietiekamība, cilvēkresursu trūkums un nepieciešamā atbalsta trūkums, informācijas trūkums par atbalsta iespējām u.c.
- Detaļas
10. aprīlī, uzsākot pavasara sesiju, komisija uzklausīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), Valsts izglītības satura centra (VISC) un Valsts robežsardzes pārstāvju informāciju par situāciju ar Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuriem saskaņā ar 2022. gada 22. septembrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā un turpmākajiem šo normu precizējumiem ir jāiegūst ES pastāvīgā iedzīvotāja statuss.
- Detaļas
Komisija šodien, 13. martā, tikās ar Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Kasparu Āboliņu un uzklausīja viņa sniegto informāciju par Eiropas migrācijas un patvēruma pakta reformu un tās rezultātā pieņemtajām regulām. Pēc migrantu krīzes uzsākšanās Eiropā 2015. gadā Eiropas Komisija ierosināja veidot visaptverošu kopēju ES sistēmu migrācijas un patvēruma pārvaldībai, 2020. gadā līdz ar jauno Migrācijas un patvēruma paktu tika uzsākts darbs pie jaunu priekšlikumu izstrādes. 2023. gada 20. decembrī tika panākta vienošanos par šādām piecām svarīgām regulām:
- jauna Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula,
- jauni noteikumi, kas reglamentē migrāciju un nepārvaramas varas situācijas,
- pirkstu nospiedumu datubāzes atjaunināšana,
- jauna Skrīninga regula,
- vienota patvēruma piešķiršanas procedūra.
Vairāk rakstu...
