Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti šodien, 29. septembrī, uzklausīja par patvēruma politikas nodrošināšanu atbildīgo institūciju informāciju par aktuālo situāciju.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze informēja, ka šogad patvēruma pieprasījumus iesnieguši jau 518 patvēruma meklētāji. Salīdzinoši tas ir ļoti daudz, jo iepriekšējos gados 300 iesniegumi jau bija daudz. No augusta sākuma saņemti ap 450 patvēruma pieprasījumi. Visvairāk iesniedzēju nāk no Irākas, Afganistānas, bet ir arī Krievijas, Azerbaidžānas, Pakistānas, Uzbekistānas, Kirgizstānas un citām valstīm. PMIC “Mucenieki” šobrīd uzturas 250 patvēruma meklētāji, bet vēl 50 patvēruma meklētāji izvietoti Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra telpās Dzintaros, dažas no šīm personām tur uzturas arī kādu laiku pēc statusa saņemšanas. Viņa skaidroja, ka Muceniekos bija ieviesta karantīna, jo bija aizdomas, ka ir saslimušie. Katrs patvēruma meklētājs, nonākot centrā, no sākuma tiek ievietots karantīnas zonā, kur uzturas 14 dienas, lai būtu pārliecība, ka viņš ir drošs pārējiem centra iemītniekiem. Pašreiz centrā karantīnā uzturas 43 cilvēki. Viņa arī skaidroja, ka patvēruma meklētāji mēdz patvaļīgi atstāt centra teritoriju un patstāvīgi mēģina nokļūt citās Eiropas valstīs, nesagaidot lēmuma pieņemšanu. Tas ļoti apgrūtinot pārvaldes darbu, jo, ja viņi tiek pieķerti un atgriezti atpakaļ, nonāk Valsts robežsardzes aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centros.

Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce un viņas vietnieks Reinis Lasmanis informēja par fonda nodrošinātajiem sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumiem. Kopš 2016. gada šos pakalpojumus nodrošina Latvijas Sarkanais krusts. Šobrīd šos pakalpojumus nodrošina 13 cilvēki, divi sociālie darbinieki un 11 sociālie mentori, apkalpojot  ap 150 aktīvo klientu.

 Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Jeļena Šaicāne informēja, ka Kultūras ministrija starptautiskās aizsardzības saņēmējiem un personām, kas ir iesniegušas patvēruma pieprasījumu vai jau saņēmušas statusu, nodrošina reto valodu tulku pakalpojumu, ko veic biedrība “Patvērums “Drošā māja”” ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstītā projekta “Informācijas centrs iebraucējiem” ietvaros. Uz doto brīdi darbojas 22 aktīvi tulki, kas pārvalda dažādas valodas.  Pēdējā laikā pieprasītākās valodas ir arābu valoda un specifiski kurdu valodas dialekti. Viņa skaidroja arī, kā tiek nodrošināti integrācijas kursi starptautiskās aizsardzības saņēmējiem.

Šodien, 22. septembrī, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izskatīja komisijas izstrādātos noteikumus “Par kārtību, kādā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izskata personu, nacionālās pretošanās kustības dalībnieku intereses pārstāvošo biedrību, pašvaldību vai Saeimas deputātu iesniegumus par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa atzīšanu”.

Kā iepriekš jau tika ziņots, esam saņēmuši iesniegumus par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa atzīšanu, bet, lai tos uzsāktu izskatīt, bija jāizstrādā šādu iesniegumu izskatīšanas procedūra komisijā. Ar pieņemtajiem noteikumiem var iepazīties pielikumā.

Šodien, 13. septembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija rīkoja diskusiju par nacionālās pretošanās kustības jēdzienu un izpratni Latvijā, tās izpēti, kritērijiem pretošanās kustības dalībnieka statusa atzīšanai Saeimā. Uz diskusiju bija uzaicināti Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieki Daina Bleiere un Uldis Neiburgs, Latvijas Nacionālā arhīva vadošais pētnieks Gints Zelmenis un eksperts Ainārs Bambals.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šā gada 13. septembrī plkst. 12:00 rīko diskusiju par nacionālās pretošanās kustību Latvijā un tās izpēti, pretošanās kustības dalībnieku statusa piešķiršanu. Uz diskusiju uzaicināti Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta un Latvijas Nacionālā arhīva vadošie pētnieki pretošanās kustības izpētes jautājumos, kuri skaidros šādus pretošanās kustības aspektus:

  • “Pretošanās kustība Latvijā Otrā pasaules kara un pēckara gados: jēdzieniskā izpratne un problēmas” - Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta un pēcdoktorantūras projekta “Pārvērtējot bezvalstiskuma pieredzi. Pretestība un kolaborācija Latvijā padomju un nacistu okupācijas laikā (1940-1953)” (Nr.1.1.1.2/VIAA/4/20/738) pētnieks Dr.hist. Uldis Neiburgs;
  • “Pretošanās 20. gadsimta 50.-80. gados - definīcijas, kritēriji un pētnieciskās problēmas” - Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētniece Dr.hist. Daina Bleiere;
  • “Latvijas Valsts arhīva dokumenti par nacionālo pretošanās kustību” - Latvijas Nacionālā arhīva eksperts Dr.hist. Ainārs Bambals;
  • “Cilvēku stāstītais par pretošanos un dokumentos atrodamais: būtiskākās problēmas” - Latvijas Nacionālā arhīva Dokumentu publikāciju un popularizēšanas nodaļas vadošais pētnieks Dr.hist. Gints Zelmenis.

Diskusijas noslēgumā pētnieki atbildēs uz jautājumiem. Diskusija tiek organizēta videokonferences formātā ZOOM platformā un tai būs iespējams sekot attālināti, pieejas linka pieprasījumu nosūtot uz e-pastu This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it..

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv