Trešdien, 23. septembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija uzklausīja informāciju par Latvijas Republikas vīzu izsniegšanu un robežšķērsošanas nosacījumiem. Uz sēdi bija uzaicināti Ārlietu ministrijas (ĀM), Valsts robežsardzes (VRS), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji (LIAA). 

PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze skaidroja, ka, Latvijai kā Eiropas Savienības un Šengenas līguma dalībvalstij, ir saistoši Šengenas zonas nosacījumi vīzu jautājumos un iepazīstināja ar vīzu iedalījumu. Vīzas iedalās C un D kategorijas vīzās, no kurām C ir īstermiņa vīzas un D - ilgtermiņa. C vīzas ir Šengenas zonas vīzas, to izsniegšanu nosaka Kopienas vīzu kodekss. Ar C vīzu Šengenas zonā esošo valstu teritorijā var uzturēties ne ilgāk kā 90 dienas 180 dienu periodā. D vīzas ir Latvijas nacionālās vīzas, bet arī uz tām tiek attiecinātas ES kopējās prasības. Šīs vīzas izsniedz, ja ārzemniekam nepieciešams uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par 90 dienām pusgada laikā. Šengenas teritorijā ar Latvijas D vīzu var uzturēties līdzīgi kā ar C vīzu. M. Roze skaidroja, ka, lai gan parasti vīzas izsniedz Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās, ārkārtas gadījumos (bēres, radinieka slimība) vīzas var saņemt arī uz Latvijas robežas un to nodrošina Valsts robežsardzes pārstāvji. Arī PMLP noteiktos gadījumos var izsniegt vīzas. Lai saņemtu vīzu personām, kas Latvijā ierodas sakarā ar darbu, ielūgums ir obligāts.  

PMLP pārstāve arī informēja, ka Eiropas Savienībai ar vairākām valstīm ir noslēgti savstarpējie nolīgumi vīzu jautājumos, kas personām atvieglo vīzu saņemšanas nosacījumus. Pēdējais šāds nolīgums 2019. gadā ir noslēgts ar Baltkrieviju un tas stājās spēkā šā gada 1. jūlijā. M. Roze, informējot par PMLP darbību COVID-19 apstākļos, skaidroja, ka pārvalde ir pārgājusi uz vīzu ielūgumu noformēšanu elektroniski. Tāpat, ņemot vērā to, ka COVID-19 dēļ uz laiku robežas bija slēgtas un apturēta starptautiskā satiksme, PMLP izsniedza vīzas tiem ārzemniekiem, kuri nevarēja savlaicīgi izbraukt un bija spiesti uzturēties Latvijā.

“Operatīvs atbalsts cilvēkiem, kuri vēlas iebraukt mūsu valstī no Baltkrievijas, ir ļoti būtisks. Esam pārliecinājušies, ka vīzu izsniegšana noris veiksmīgi un mehānisms ir labi sakārtots,” to trešdien, 23.septembrī, sacīja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Komisija uz sēdi bija aicinājusi atbildīgo institūciju pārstāvjus, lai pārrunātu jautājumus par Latvijas Republikas vīzu izsniegšanu un robežšķērsošanas nosacījumiem. Kā sēdē informēja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, saistībā ar situāciju Baltkrievijā atsevišķi cilvēki ir lūguši politisko patvērumu mūsu valstī, tāpat ir cilvēki, kuriem šeit noris rehabilitācijas process, kā arī personas, kuras Latvijā lūgušas patvērumu uz laiku, tostarp žurnālisti un cilvēktiesību organizāciju pārstāvji.

Ārlietu ministrijas pārstāvji sēdē apliecināja, ka ir izveidots mehānisms, kā izsniegt vīzas vienas dienas laikā, ierastajā kārtībā tas prasītu trīs dienas. Pārstāvji atzīmēja, ka saistībā ar situācijas saasināšanos Baltkrievijā kopš augusta sākuma Latvija ir izsniegusi jau 90 vīzas.

Trešdien, 16. septembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija uzklausīja informāciju par Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam tapšanas gaitu. Kultūra ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta pārstāves Jeļena Šaicāne un Anita Kleinberga informēja, ka pēc apmēram gadu ilga darba pamatnostādnes ir gandrīz pabeigtas un tuvākajā laikā Ministru kabinets varētu lemt par to apstiprināšanu. Šis politikas plānošanas dokuments nomainīs Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.- 2018. gadam.

Pamatnostādņu izstrādes process aizsākās 2019. gada jūlijā, kad tika izveidota darba grupa to izstrādei. Šajā laikā visos Latvijas reģionos ir notikuši ministrijas organizēti diskusiju cikli gan par saliedētas sabiedrības aspektiem, gan diskusijas par pamatnostādņu projektu. Pamatnostādnes veidotas, par pamatu ņemot gan nacionāla līmeņa indikatorus no Nacionālā attīstības plāna 2021. - 2027. gadam, gan izmantojot ES līmenī izstrādātos saliedētas sabiedrības indikatorus.

Trešdien, 9. septembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, atsākot Saeimas rudens sesiju, uzklausīja Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pārstāvju informāciju par fonda darbību un aktualitātēm.

Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins sēdes sākumā norādīja, ka fonds ilgstoši ir bijis komisijas redzeslokā, diskutējot par SIF darbības regulējuma maiņu un vietu institucionālajā sistēmā, tā finansējumu. Pēdējā gada laikā ir notikušas būtiskas izmaiņas fonda darbībā - mainījusies fonda struktūra un SIF ir jauna vadība, fonds ir pārgājis jaunās telpās, tāpēc komisijas locekļiem būs interesenti saņemt nepastarpinātu informāciju no fonda vadības par šīm izmaiņām.

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv