10. aprīlī, uzsākot pavasara sesiju, komisija uzklausīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), Valsts izglītības satura centra (VISC) un Valsts robežsardzes pārstāvju informāciju par situāciju ar Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuriem saskaņā ar 2022. gada 22. septembrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā un turpmākajiem šo normu precizējumiem ir jāiegūst ES pastāvīgā iedzīvotāja statuss.
PMLP priekšniece Maira Roze informēja, ka no Imigrācijas likuma grozījumu mērķgrupas – 25 316 personām lielāka daļa ir iesniegusi dokumentus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai. 4437 ir pieprasījuši termiņuzturēšanās atļaujas uz diviem gadiem, lai apgūtu latviešu valodu un nokārtotu valodas prasmes pārbadi, kas nepieciešama ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai. Roze arī skaidroja, ka apmēram 600 cilvēkiem no šī skaita nākamo divu gadu laikā paliks 75 gadi un tas nozīmē, ka valsts valodas pārbaudes viņiem nebūs jākārto, bet tikai jāiesniedz dokumenti ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai. PMLP pārstāve arī skaidroja, ka veicot pārbaudes ir konstatēts, ka Latviju pametuši 1272 Krievijas pilsoņi. Iestāde arī izdevusi 25 izbraukšanas rīkojumus tiem Krievijas pilsoņiem, kuri nav izpildījuši Imigrācijas likuma grozījumu prasības un nav iesnieguši nekādus dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai, lai varētu uzturēties Latvijā.
Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Ivars Ruskulis komisijai skaidroja robežsardzes rīcību, norādot, ka iestāde no PMLP saņēmusi informāciju par 781 pārbaudāmu personu. Robežsardze ir pārbaudījusi 526 personas un konstatējusi, ka 436 no tām jau ir izceļojušas. 51 persona netika sastapta dzīvesvietā, bet 40 personu uzturēšanās vieta nav zināma un tā tiek skaidrota. Deviņas personas ir vērsušās PMLP dokumentu noformēšanai. Viņš skaidroja, ka kā galvenos iemeslus formalitāšu nesakārtošanai ar Latvijas valsti Krievijas pilsoņi norādījuši nepietiekamo laiku un cerības uz labvēlīgu Satversmes tiesas spriedumu.
Valsts izglītības satura centra pārstāve Estere Kalks-Ķere komisiju informēja, ka 2023. gadā latviešu valodas prasmes pārbaudes bija plānotas 17 865 Krievijas pilsoņiem. Pārbaudēm pieteicās 12 780 personas, bet uz tām no pārbaudēm reģistrētajiem neieradās 919 personas. Savukārt aptuveni 5000 Krievijas pilsoņu vispār neizrādīja nekādu iniciatīvu. VISC pārstāve informēja, ka pārbaudes kārtoja 11 861 Krievijas pilsonis, no kuriem nokārtoja vairākums - 6367 personas. Nenokārtoja 5494 personas un šīm personām ir vēl divu gadu termiņš valodu apgūt. Šogad Krievijas pilsoņu aktivitāte valodas prasmes pārbaudes kārtošanā ir diezgan zema, bet, tuvojoties divu gadu termiņa beigām, Kalks-Kere prognozē, ka aktivitāte varētu pieaugt.
Foto: Jānis Cauņa, Saeima
