Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 5. februāra sēdē uzklausīja atbildīgo ministriju pārstāvju informāciju par Latvijas valstspiederīgo tiesiskās aizsardzības nodrošināšanu ārvalstīs. To visplašākā  apjomā savu iespēju robežās nodrošina Ārlietu ministrijas (ĀM) un Latvijas pārstāvniecību ārvalstīs darbinieki. ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica informēja, ka tiesiskās aizsardzības nodrošināšana balstāsuz 2018. gadā pieņemto Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumu.  

“Latvijas pilsoņi un nepilsoņi ir piederīgi valstij neatkarīgi no viņu atrašanās vietas. Būtiski, lai, atrodoties arī ārpus Latvijas, valsts viņiem nodrošinātu pieejamus konsulāros pakalpojumus un tiesību aizsardzību. Ministrijas Latvijā strādā, cieši ievērojot šo principu,” trešdien, 5.februārī, sacīja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins pēc komisijas sēdes, kurā deputāti kopā ar atbildīgo ministriju pārstāvjiem sprieda par Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanu ārvalstīs.

Kā sēdē atzīmēja Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa, konsulārā palīdzība visiem Latvijas pases turētājiem – pilsoņiem, nepilsoņiem, personām, kuras Latvijā ieguvušas bēgļa, bezvalstnieka vai alternatīvo statusu – tiek sniegta vienlīdzīgi. Tāpat viņa atzīmēja, ka konsulārās palīdzības darbs norit nepārtraukti un tam nav ģeogrāfiska ierobežojuma.

Deputāti kopā ar klātesošajiem pārsprieda ministriju sadarbību ar pašvaldībām un bāriņtiesām, secinot, ka sadarbība kopumā vērtējama kā laba, taču būtiski turpināt skaidrojošu darbu, lai stiprinātu iestāžu kompetenci saistībā ar personu tiesisko aizsardzību ārpus Latvijas. 

Tāpat klātesošie sprieda par Latvijas pilsones Kristīnes Misānes, kura šobrīd atrodas apcietinājumā Dānijā, situāciju un Latvijas iestāžu iesaisti šīs situācijas risināšanā.

Fotogrāfijas: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72157712983459763

Saeimas Preses dienests

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 29.janvārī uzklausīja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētniekus Ievu Bērziņu un Uldi Zupu par pētījuma “Latvijas sabiedrības griba aizstāvēt valsti: veicinošie un kavējošie faktori” laikā gūtajām atziņām par mazākumtautību uzticēšanos valstij.

Viens no svarīgākajiem aspektiem, kam pētnieki pievērsa uzmanību, ir tas, vai respondenti attiecībā pret Latviju izjūt tādas pozitīvas emocijas kā lepnums un mīlestība, ko ietver jēdzieni “nacionālais lepnums” un “patriotisms”. Iegūtie dati liecina, ka Latvijas sabiedrībā kopumā ir augsts nacionālā lepnuma un patriotisma līmenis - 74 % ir lepni, ka dzīvo Latvijā, 75 % ir lepni, ka Latvija ir neatkarīga valsts, 71 % ir Latvijas valsts patrioti un 86 % ir Latvijas kā savas dzīvesvietas patrioti.

Pētnieki skaidroja iegūtos datus par mediju patēriņu Latvijā, norādot, ka pēdējos gados pieaug Krievijas federālo televīzijas kanālu skatīšanās, tomēr padziļinātajās intervijās iegūtā informācija vedina uz pārdomām, ka noteiktu komunikācijas kanālu ietekmes uz sabiedrību izpēte kļūst aizvien problemātiskāka, jo mediju patēriņā ir vērojama konverģenece – cilvēki lielākoties informāciju gūst internetā un sociālajos medijos, bet tradicionālo komunikācijas kanālu (televīzija, prese, radio) nozīme samazinās.

Pētnieku ieskatā būtu nepieciešams stiprināt Latvijas mazākumtautību saikni ar Latviju kā valsti, to veidojot uz demokrātiskiem pamatiem, veicinot Latvijas sabiedrības zināšanas par Latvijas vēsturi. Tāpat ir jāmeklē veidi, kā uzrunāt Latvijas mazākumtautības saistībā ar starptautiskās politikas un drošības jautājumiem.

Komisijas priekšsēdētājs A.Judins: “Priecē tas, ka publiskotajos datos nav diametrālu atšķirību latviešu un mazākumtautību uzskatos, teiksim 3 % un 70 %. Mēs varam meklēt atšķirības, bet labāk runāt par kopīgām lietām, par vērtībām, kas vieno cilvēkus. Izglītības jautājums šajā gadījumā ir primārais. Ja mums ilgstoši nebūtu bijusi segregēta izglītības sistēma, mēs dzīvotu citādā sabiedrībā.”

Pētījums veikts visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas Latvijā izpētes ietvaros un komisijas interese bija gūt ieskatu par mazākumtautību pārstāvju attieksmi pret Latvijas valsti, jo pētījumā īpaša uzmanība tika pievērsta tam, kas ir kopīgs un atšķirīgs to Latvijas iedzīvotāju uzskatos, kuri ģimenē lieto latviešu vai krievu valodu. Pētījums veikts divos secīgos posmos, pirmajā veicot 26 dziļās intervijas ar Liepājas iedzīvotājiem, otrajā posmā veicot Latvijas iedzīvotāju aptauju , kad tika izjautāti 1075 respondenti vecumā no 16 līdz 74 gadiem visos Latvijas reģionos. Plašāk ar to var iepazīties šeit: https://www.naa.mil.lv/sites/naa/files/document/DSPC_GribaAizstavetValsti_0.pdf

Foto: Jānis Cauņa, Saeima 

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti šodien, 22. janvārī, apmeklēja I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo Kultūras biedrību asociāciju (LNKBA) un ar asociācijas vadību un biedrību pārstāvjiem pārrunāja tās darbības aktualitātes un iepazinās ar paveikto LNKBA ēkas Slokas ielā 37 renovācijā. Šī ēka 1997. gadā ar likumu nodota asociācijas īpašumā.

LNKBA valdes priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans iepazīstināja ar paveikto asociācijai deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildi, uzskaitot organizētos koncertus, izstādes un citus pasākumus. Asociācijai ir izveidojusies laba sadarbība ar Kultūras ministriju un tā ar LNKBA ir noslēgusi līgumu par atsevišķa valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu mazākumtautību kultūras savpatnības saglabāšanas, attīstības un starpkultūru dialoga jomā un piešķir katru gadu dotāciju 40 000 euro apmērā šī uzdevuma izpildei un asociācijas darbības nodrošināšanai.

Rafi Haradžanjans, runājot par LNKBA ēkai veiktajiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, norādīja, ka ir ļoti apmierināts un pat uzskata to “kā sava veida dāvanu Latvijas simtgadē”. Ēkas remonts tika īstenots 2019. gadā ar Kultūras ministrijas un Kohēzijas fonda palīdzību un tai tika nomainīti radiatori, logi, veikta ārsienu siltināšana un kosmētiskais remonts.

Asociācijas pārstāvji vērsa uzmanību uz problēmām ar finansējuma piesaisti Sabiedrības integrācijas fonda organizētajos projektu konkursos, jo līdz šim asociācijai nav veicies ar projektu iesniegšanu SIF un izteica vēlmi tikties ar fonda vadību. Komisijas locekļi norādīja, ka SIF šogad ir piešķirts daudz lielāks finansējuma apjoms nevalstisko organizāciju atbalstam  un mudināja asociācijas pārstāvjus apmeklēt fonda organizētās apmācības projektu sagatavošanai un iesniegšanai.

“Valsts atzinīgi novērtē asociācijas darbu. Lai palielinātu tās darbaspēju, aicinu asociāciju aktīvi piedalīties Sabiedrības integrācijas fonda administrētajos konkursos,” pēc izbraukuma pauda komisijas priekšsēdētāja biedrs Ritvars Jansons.

Asociācija dibināta Atmodas laikā 1988.gadā un pašreiz apvieno divdesmit piecas Latvijā dzīvojošu dažādu tautību kultūras biedrības un savienības. LNKBA palīdz mazākumtautību pārstāvjiem pilnīgāk apzināties savas etniskās saiknes, izzināt savu kultūru un valodu, reliģiskās tradīcijas, organizējot mākslas izstādes, koncertus un tikšanās ar kultūras pārstāvjiem, sniedzot atbalstu dažādu pašdarbības pulciņu attīstībai.

No 1990.gada LNKBA valdes priekšsēdētājs ir mākslas doktors, Trīs zvaigžņu ordeņa kavalieris, atzīts pianists un mākslinieks - Dr. art. Rafi Haradžanjans.

Foto: Jānis Cauņa, Saeima

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv