Šodien, 18. septembrī, Saeima par Latvijas pilsoni ar īpašu likumu atzina Ukrainas pilsoni sportistu Eduardu Cibuļu, kurš Latvijā dzīvo pēc karadarbības uzsākšanās Ukrainā. Pirms tam, dzīvojot Ukrainā, viņš aktīvi trenējās taekvondo sporta veidā, ir piedalījies vairākās reģionālajās sacensībās un Ukrainas čempionātā. Latvijā viņš turpina trenēties taekvondo sporta klubā “Hansu”. E. Cibuļa ir pārstāvējis Latviju augstākā līmeņa starptautiskajās sacensībās taekvondo un ir demonstrējis izcilus sportiskos sasniegumus: Dutch Open 2024 - 1. vieta; Rīga Open 2024 - 1. vieta; Pasaules Taekvondo federācijas Prezidenta kauss Eiropā 2024 - 1. vieta; Belgium Open 2024 - 1. vieta; Swedish Open 2024 - 1. vieta; Rīga Open 2023 - 1. vieta.

Šodien, 17. septembrī, komisija sēdē iepazinās ar Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS veiktajiem pētījumiem “Latvijas pašvaldību pieredze Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanā: no krīzes līdz ilgtermiņa risinājumiem” un “Ukrainas bēgļu veidoto NVO fenomens Latvijā: izaugsme, izaicinājumi un ilgtspēja”. Šo pētījumu mērķis bija izvērtēt, kā pašvaldības spēja pielāgoties kara izraisītajai krīzei, kādu palīdzību tās sniedza un kādi bija galvenie izaicinājumi Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanā, kā arī izprast Ukrainas bēgļu Latvijā veidoto nevalstisko organizāciju attīstības dinamiku, panākumu faktorus, izaicinājumus un ilgtspējas perspektīvas.

Sēdē PROVIDUS vadošās pētnieces Iveta Kažoka, Dārta Pelse un Līga Stafecka iepazīstināja ar pētījumu metodoloģiju, norisi un galvenajām gūtajām atziņām.

Sākoties karam tā sākumposmā pašvaldībām bija būtiska loma atbalsta nodrošināšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas lielā skaitā ieradās Latvijā, galvenokārt aptverot tieši pamatvajadzību nodrošināšanu. Pašvaldību kapacitāte krīzes palīdzībā bija pietiekama galvenokārt pateicoties tam, ka lielāko izmaksu daļu sedza valsts.

Šodien, 4. jūnijā, komisijas sēdē tika apspriests jautājums par ārvalstu darbaspēka piesaisti un uzraudzību Latvijā. Ņemot vērā arvien pieaugošo darbaspēka deficītu, ko nav iespējams kompensēt ar vietējām darbaspēka rezervēm, kā arī pieaugušo ārvalstnieku skaitu Latvijas tautsaimniecībā, aktuāls ir jautājums par nepieciešamību veidot līdzsvarotu, ekonomikas un iekšējās drošības interesēm atbilstošu pieeju ārvalstu darbaspēka potenciāla izmantošanā.

Šodien, 28. maijā, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē tika uzklausīta Valsts robežsardzes (VR) informācija par aktuālo situāciju saistībā ar nelegālu valsts robežas šķērsošanu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) informācija par patvēruma pieprasītājiem un esošo situāciju patvēruma meklētāju izmitināšanas centros.

VR Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks Jānis Laimiņš iepazīstināja ar informāciju par valsts robežās šķērsošanu, norādot, ka šogad valsts ārējo robežu ir šķērsojuši gandrīz 17 000 Krievijas federācijas pilsoņu, bet 216 personām ieceļošana liegta. Latvijā 2025. gadā ieceļojis arī 6351 Ukrainas pilsonis, tas ir, ik diennakti Latvijā caur ārējām robežām un lidostu ieceļo vidēji 43 Ukrainas civiliedzīvotāji. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem šī plūsma ir būtiski kritusies.

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv