Notikumi
- Detaļas
Šodien, 14. februārī, komisija uzklausīja un pieņēma zināšanai Kultūras ministrijas pārstāvju informāciju par Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāna 2024.-2027. gadam sagatavošanu un tajā ietvertajiem pasākumiem Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam ieviešanai.
Plāna mērķis ir nodrošināt pamatnostādnēs izvirzīto uzdevumu izpildi, tādējādi sekmējot nacionālas, solidāras, atvērtas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību.
Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Agnese Lāce un KM Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Jeļena Šaicāne, prezentējot plāna tapšanu, akcentēja galvenos izaicinājumus, kas ir šobrīd un ko ar plāna pasākumiem nākotnē jāmēģina mazināt, kā galveno polarizācijas līniju Latvijas sabiedrībā norādot sociālo atmiņu un ģeopolitiku. Būtisks šķērslis pilsoniskajai līdzdalībai ir arī iedzīvotāju līdzdalības iespēju nevienlīdzība. J. Šaicāne atzīmēja, ka 2022. gadā Latvijā uzticēšanās līmenis valsts pārvaldes institūcijām bija ļoti zems - tikai 34 %. Eiropas Savienībā vidēji šis rādītājs ir 50 %, pašvaldību institūcijām – 42 %, bet OECD valstīs pašvaldībām uzticas vidēji 46,9 %. Ministrijas pārstāve arī norādīja, ka Krievija ir aktīvi iesaistījusies “maigās varas” stiprināšanā Latvijā un tas arī ietekmējot šos rādītājus.
- Detaļas
Šodien, 31. janvārī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas darba kārtība bija ar baltkrievu bēgļu integrāciju saistītie jautājumi. Komisijas sēdē tika rīkota pēc biedrības FreeBelarus un baltkrievu kopienas pārstāvju ierosinājuma.
Biedrības FreeBelarus valdes locekle Ilva Everte skaidroja komisijas deputātiem būtiskākos izaicinājumus, bēgļiem nokļūstot Latvijā un mēģinot iedzīvoties vietējā sabiedrībā. Galvenie problēmjautājumi, kurus viņa akcentēja sēdē, ir atbalsts bēgļu bērniem un jauniešiem izglītības iegūšanas procesā, valodas apmācība, atbalsts studiju un studējošo kredītam vai mājokļa iegādei, nodokļu un pensiju jautājumi, iespēja iegūt atvieglojumus sabiedriskā transporta Rīgā izmantošanai un citi jautājumi. I. Everte arī skaidroja, ka daudzām valsts institūcijām nav izpratnes par bēgļa statusu un bieži vien viņiem tiekot pieprasīts iesniegt no savām mītnes zemēm tādus dokumentus, kādus bēgļi pat nav tiesīgi pieprasīt vai arī to pieprasīšana viņiem vai viņu tuviniekiem var radīt riskus.
- Detaļas
Šodien, 24. janvārī, komisija savā darba kārtībā bija iekļāvusi jautājumu par patvēruma politikas īstenošanu, uzaicinot uz sēdi atbildīgo institūciju – Iekšlietu un Kultūras ministriju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts robežsardzes, Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvjus un nevaldības organizāciju pārstāvjus.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieces vietnieks Vilmārs Mangalis un Patvēruma lietu nodaļas vadītāja Līga Vijupe informēja, ka pagājušajā gadā patvēruma meklētāju skaits strauji pieauga, sasniedzot 1624 personas, no kurām - 1 052 vīrieši, 294 sievietes, 278 nepilngadīgie. Populārākās patvēruma meklētāju izcelsmes valstis bija Sīrija (348), Afganistāna (305), Irāna (209), Indija (167), Irāka (65), Krievija (45), Baltkrievija (25). Šāds pieaugums pārsvarā saistīts ar situāciju uz Latvijas austrumu robežas.
- Detaļas
Šodien, 17. janvārī, komisija uz sēdi bija uzaicinājusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieci Mairu Rozi, lai iztaujātu par situāciju ar Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuriem atbilstoši Imigrācijas likuma nosacījumiem jāsaņem Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss, kā arī par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu.
Vairāk rakstu...
