Notikumi
Šodien, 29. martā, komisija uzklausīja informāciju par Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58. punkta izpildes nodrošināšanu. Šobrīd spēkā esošā šī punkta redakcija paredz, ka Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju (PUA) saskaņā ar Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu, PUA ir derīgas līdz 2023. gada 1.septembrim. Lai atkātoti saņemtu PUA, šīm personām līdz šim datumam Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), kopā ar dokumentiem jaunai PUA, ir jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi vismaz A2 līmenī. Pašreiz no apmēram 17 000 personām, uz kurām attiecas šī prasība, valsts valodas prasmes pārbaudei reģistrējušies nedaudz vairāk kā 8000 Krievijas Federācijas pilsoņu. Pārējie pieteikumu valodas prasmes pārbaudei nav iesnieguši un pieteikties varēs tikai no 1.jūnija un pārbaudi kārtot vispārējā kārtībā augustā un vēlāk, kopā ar citu kategoriju kārtotgribētājiem. Pie kam, kā apliecināja Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko, mēnesī centrs varētu apkalpot tikai ap 200 šādu personu.
Šodien, 22. martā, komisija apmeklēja Rīgas Ukraiņu vidusskolu, lai iepazītos ar skolas pieredzi un izaicinājumiem, uzņemot skolas vecuma bērnu un jauniešus no kara plosītās Ukrainas. Skolas direktore Lidija Kravčenko izrādīja skolas telpas un iepazīstināja ar tās vēsturi. Rīgas Ukraiņu skola 1989.gadā sākotnēji tika izveidota kā svētdienas skola, bet kā vidusskola tā darbojas kopš 1991.gada 1.septembra. Ukraiņu un latviešu tautas tradīcijas ir kļuvušas par skolas tradīciju pamatu. Lai kvalitatīvāk apgūtu latviešu un ukraiņu valodu ar pirmajām klasēm strādā 2 audzinātāji – latvietis un ukrainis. Tas dod iespēju labāk iekļauties latviskajā vidē.
Šodien, 15. martā, komisija uz sēdi bija uzaicinājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjus, lai uzklausītu informāciju par remigrācijas atbalsta pasākumu īstenošanu un reģionālo remigrācijas koordinatoru darbību.
“Kontakti ar diasporu tiek uzturēti, lielā mērā cerot uz to, ka tomēr notiks arī remigrācija. Un kāda daļa šo cilvēku ne tikai saglabās latvietību ārpus mūsu valsts robežām, bet arī atgriezīsies mājās. Un diezgan bieži arī tiek uzdoti jautājumi, kā sekmēt un kā veicināt šo atgriešanos Latvijā.”, sēdes ievadā uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka, aicinot skaidrot komisijai šo jautājumu.
Šodien, 1. martā, komisija uz sēdi bija aicinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjus, lai iepazītos ar ministrijas kompetenci un īstenotajiem pasākumiem valsts valodas politikas, saliedētas sabiedrības politikas nodrošināšanai un diasporas atbalstam. Ministrijas funkcijās ietilpst izstrādāt valsts valodas politiku un organizēt un koordinēt tās īstenošanu. Tāpat ministrija savas kompetences ietvaros ir iesaistīta sabiedrības integrācijas pasākumu realizācijā un atbalsta sniegšanā diasporas pārstāvjiem un remigrantiem.
IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece Vineta Ernstsone informēja komisiju par Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.-2027. mērķi un darbības virzieniem, kā arī iezīmēja šo virzienu galvenos uzdevumus.
Latviešu valodas aģentūras vadītāja Inita Vītola iepazīstināja ar aģentūras aktuālajiem un īstenotajiem pasākumiem valodas politikas nodrošināšanā. Aģentūra veic regulārus pētījumus par valodas situāciju Latvijā, izstrādā valodas apguves un metodiskos materiālus, sniedz atbalstu diasporai pasaulē latviešu valodas apguvē, nodrošina konsultācijas par valodas lietojumu un citvalodu personvārdu atveidi latviešu valodā un sniedz citus pakalpojumus.
Foto: Ieva Ābele, Saeima
Vairāk rakstu...
