Šodien, 10. maijā, uz Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdi bija uzaicināta Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele un Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar diasporu vadītāja Irma Kalniņa. Tieši Irma Kalniņa bija iniciatore veidot šādu deputātu grupu, lai stiprinātu saikni ar tautiešiem ārvalstīs, veicinātu dialogu un skaidrotu tautiešiem ārvalstīs viņus interesējošus jautājumus. Darba grupā ir iesaistījušies 19 deputāti.

 

Lai veidotu vienotu un koordinētu latviešu valodas apguves sistēmu pieaugušajiem, jau pagājušā gada oktobrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē Izglītības un zinātnes ministrija tika aicināta izstrādāt koordinācijas mehānismu, sadalot atbildības sfēras. Šāds mērķis iekļauts arī Valdības rīcības plānā. 

Šodien, 26.aprīlī, komisija tikās ar Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas un Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumu par vienotas un koordinētas latviešu valodas apguves sistēmas izveidi pieaugušajiem. Valsts valodas politika, līdzīgi kā sabiedrības saliedētības politika ir horizontālā politika, kuras realizācijā ir iesaistītas vairākas ministrijas un iestādes. Latviešu valodas nodrošināšanā pieaugušajiem piedalās Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija un Labklājības ministrija un to institūcijas, kā arī Sabiedrības integrācijas fonds. Valodas kursus arī nodrošina vairākas pašvaldības.

Šodien, 29. martā, komisija uzklausīja informāciju par Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58. punkta izpildes nodrošināšanu. Šobrīd spēkā esošā šī punkta redakcija paredz, ka Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju (PUA) saskaņā ar Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu, PUA ir derīgas līdz 2023. gada 1.septembrim. Lai atkātoti saņemtu PUA, šīm personām līdz šim datumam Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), kopā ar dokumentiem jaunai PUA, ir jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi vismaz A2 līmenī. Pašreiz no apmēram 17 000 personām, uz kurām attiecas šī prasība, valsts valodas prasmes pārbaudei reģistrējušies nedaudz vairāk kā 8000 Krievijas Federācijas pilsoņu. Pārējie pieteikumu valodas prasmes pārbaudei nav iesnieguši un pieteikties varēs tikai no 1.jūnija un pārbaudi kārtot vispārējā kārtībā augustā un vēlāk, kopā ar citu kategoriju kārtotgribētājiem. Pie kam, kā apliecināja Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko, mēnesī centrs varētu apkalpot tikai ap 200 šādu personu.

 Šodien, 22. martā, komisija apmeklēja Rīgas Ukraiņu vidusskolu, lai iepazītos ar skolas pieredzi un izaicinājumiem, uzņemot skolas vecuma bērnu un jauniešus no kara plosītās Ukrainas. Skolas direktore Lidija Kravčenko izrādīja skolas telpas un iepazīstināja ar tās vēsturi. Rīgas Ukraiņu skola 1989.gadā sākotnēji tika izveidota kā svētdienas skola, bet kā vidusskola tā darbojas kopš 1991.gada 1.septembra. Ukraiņu un latviešu tautas tradīcijas ir kļuvušas par skolas tradīciju pamatu. Lai kvalitatīvāk apgūtu latviešu un ukraiņu valodu ar pirmajām klasēm strādā 2 audzinātāji – latvietis un ukrainis. Tas dod iespēju labāk iekļauties latviskajā vidē.

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv