Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, pēc Eiropas Latviešu apvienības (ELA) iniciatīvas, 4. novembra sēdē tikās ar latviešu diasporas pārstāvjiem Gruzijā un Izraēlā. No Gruzijas latviešu kopienas sēdē piedalījās biedrības “Avesol” pārstāves Dace Džavašvili un Nino Jakobidze, bet Izraēlas latviešu kopu pārstāvēja Dana Eine Eli un Simona Zagorje. Komisijas interese bija uzklausīt informāciju gan par diasporas organizāciju darbību šajās valstīs, gan galveno sēdei pieteikto jautājumu - Gruzijā un Izraēlā dzīvojošo tautiešu aicinājumu risināt dubultās pilsonības jautājumu.

ELA prezidija priekšsēdētāja Elīna Pinto skaidroja, kāpēc ir pieteikts jautājums par dubultpilsonības iespēju ar šīm valstīm, tā priekšvēsturi un iespējamos risinājumus. Pilsonības likums nosaka, ka pilsonība ir noturīga tiesiska saikne ar valsti, bet aiz katra likuma burta un tiesiskās saiknes ir dzīvi cilvēki, kuriem ļoti svarīga ir arī personiskā un pilsoniskā saikne ar Latviju. Viņa aicināja Latvijas atbildīgās iestādes apsvērt iespēju ar minētajām valstīm noslēgt divpusējus līgumus par dubultās pilsonības atzīšanu, protams, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi gan no Latvijas valsts interešu viedokļa, gan ņemot vērā Latvijas pilsoņu kopienas intereses šajās valstīs, paredzot, ka šādas tiesības, atbilstoši situācijai, varētu dot vai nu plašākai personu grupai, vai specifiskāk definētām šaurākām grupām.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šodienas sēdē uzklausīja nozaru ministriju un tām padoto valsts iestāžu informāciju par finansējumu sabiedrības integrācijas un diasporas atbalsta pasākumiem nākamā gada valsts budžeta projektā. 

Kultūras ministrijas, kura ir atbildīgā ministrija par valsts integrācijas politikas izstrādi un ieviešanu, pārstāve, Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Jeļena Šaicāne, informēja par ministrijas bāzes budžetā iekļauto finansējumu sabiedrības integrācijas un diasporas pasākumu īstenošanai, norādot, ka, salīdzinot ar esošo budžetu, ir nelielas izmaiņas. Piešķirtais finansējums ir mazāks, salīdzinot ar šā gada budžetu, bet tas ir saistīts ar izdevumu samazinājumu komandējumiem un braucieniem. Integrācijas pasākumu īstenošanai nākamgad Kultūras ministrijas budžetā plānots atvēlēt 1 832 232 EUR, bet diasporas atbalsta pasākumiem 788 235 EUR. Viņa norādīja, ka tika noraidīta papildu finansējuma piešķiršana ministrijas prioritārajiem pasākumiem 1 088 424 EUR apmērā, no kuriem lielāka daļa tiktu novirzīta pilsoniskās sabiedrības attīstībai un jauniešu pilsoniskās izglītības pasākumiem.  

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 14. oktobra sēdē tikās ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) un šajā apvienībā ietilpstošās Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāvjiem un uzklausīja diasporas organizāciju aktualitātes un darbību šā brīža sarežģītajos apstākļos.

PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte iepazīstināja ar apvienības gadskārtējās valdes sēdes norisi un tajā pieņemtajām rezolūcijām, kā arī sniedza ieskatu par PBLA sastāvā ietilpstošo organizāciju - Amerikas Latviešu apvienības, Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā, Eiropas Latviešu apvienības, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē, Dienvidamerikas un Karību Latviešu apvienības un Krievijas Latviešu kongresa aktualitātēm. Viņa arī skaidroja Covid-19 krīzes radīto iespaidu uz diasporas organizāciju darbību un jaunajiem izaicinājumiem, norādot ka ir atcelti vai pārcelti daudzi ieplānotie pasākumi, organizāciju darbība tiek pārcelta uz virtuālo vidi.

Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētāja Elīna Pinto aicināja pilnībā īstenot Diasporas likumu, pieņemot un ieviešot tajā norādītās izmaiņas likumdošanā, tostarp attiecībā uz papildu dzīvesvietas reģistrēšanas iespēju diasporai, iespēju balsot pa pastu pašvaldību vēlēšanās, ārvalstu kvalifikācijas atzīšanu un remigrējušo pensionāru ārvalstu pensiju neapliekamā minimuma aizsardzību. Viņa arī norādīja, ka pandēmijas un tai sekojošo ierobežojumu rezultātā kritiska situācija ir izveidojusies ar Eiropas latviešu vēsturisko centru māju uzturēšanu, jo tos ļoti ietekmējuši Covid-19 iespaidā noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi.

Komisija arī iepazinās ar jauno speciālo uzdevumu vēstnieci diasporas jautājumos Elitu Gaveli.

 

Trešdien, 7. oktobrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija turpināja jau pirms divām nedēļām uzsākto jautājumu par Latvijas Republikas vīzu izsniegšanu un robežšķērsošanas nosacījumiem, šoreiz pievēršoties jautājumam par investīciju un darbaspēka piesaisti no ārvalstīm.

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv