Šodien, 4. oktobrī, komisija uzklausīja informāciju par Ukrainas civiliedzīvotāju ierašanos Latvijā un pasākumiem, ko valsts nodrošina, lai sekmētu viņu iekļaušanos sabiedrībā.
Komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris: “Es pieļauju domu, ja Ukrainā karš būtu beidzies, mums šīs problēmas īpašas galvassāpes nesagādātu. Tā kā mēs nezinām, cik ilgi tas turpināsies, cilvēki pie mums Latvijā ir un mums šīs rūpes par šiem cilvēkiem kara apstākļos ir jānodrošina.”
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede informēja, ka šobrīd aptuveni nedaudz vairāk kā 42 000 Ukrainas civiliedzīvotāju ir piešķirts un ir aktīvs Ukrainas civiliedzīvotāja statuss, kas ir pagaidu aizsardzības statuss Latvijā. Viņa skaidroja, ka katru dienu no Valsts robežsardzes saņem ziņojumus par to, cik Ukrainas civiliedzīvotāju škērso valsts robežu. Šobrīd joprojām ik dienu ap 300 šādu personu šķērso valsts robežu. Šī kustība saglabājas stabila un cilvēki ne tikai brauc pie mums, bet brauc arī projām. PMLP ir anulējusi pagaidu aizsardzības statusu aptuveni 5000 cilvēkiem, kuri devās vai nu atpakaļ uz Ukrainu vai uz citu valsti.
Iekšlietu ministrijas pārstāvji Sandis Barks un Elīna Āboliņa informēja par situāciju Eiropā, robežšķērsošanu un nacionālo statistiku. ES kopējais no kara sākuma reģistrēto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits ir 4 092 000. Pēdējā laikā šim skaitlim ir tendence samazināties, jo daļa šo personu atgriežas Ukrainā.
Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Jeļena Šaicāne informēja par sniegto atbalstu ukraiņiem latviešu valodas apguvei. Bezmaksas latviešu valodas kursos šogad plānots apmācīt piecus ar pusi tūkstošus Ukrainas civiliedzīvotāju. Kopējais tam piešķirtais finansējums ir 4 029 836 eiro. Tāpat tiek plānoti kultūrorientācijas kursi un iekļaušanās pasākumi Ukrainas civiliedzīvotājiem.
SIF pārstāve Kristīne Kļukoviča iepazīstināja ar fonda sniegtajiem pakalpojumiem. Tie gan atbalsta pakas un papildus pasākumi sociālās atstumtības mazināšanai, latviešu valodas kursi, sociālā mentora pakalpojumi, valsts vienotais zvanu centrs un atbalsts nevaldības organizācijām.
Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vecākā eksperte Olita Arkle informēja, ka šī gada laikā Latvijas izglītības sistēmā ir mācījušies 5325 Ukrainas skolēni. Ministrija ir apkopojusi informāciju arī no visām pašvaldībām par to skolēnu skaitu, kuri šobrīd nav iekļauti klātienē un mācās tikai Ukrainas tālmācības izglītības sistēmā. Tie ir 4010 skolēni un ministrija vēlētos šos bērnus iekļaut arī mūsu izglītības sistēmā.
Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone informēja par iestādes sniegtajiem atbalsta pasākumiem darba meklētājiem no Ukrainas. Kopš 2022. gada 8.marta ir sniegtas 24 572 konsultācijas Ukrainas civiliedzīvotājiem nodarbinātības jautājumos. 2022. gadā nodarbinātības uzsākšanas pabalsts tika izmaksāts 10 382 personām, kopā izmaksāti ap 5,1 miljoni eiro. Šogad šādu atbalstu ir saņēmušas 3093 personas un tam ir izlietots 1,9 miljoni eiro. Norāda, ka pēc šiem datiem var spriest, ka apmēram 12 000 Ukrainas civiliedzīvotāju ir Latvijas darba tirgū.
Zvērināts advokāts Eduards Ikvilds informēja par problēmām, ar kurām saskaras Ukrainas civiliedzīvotāji, kā piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu, ziedojumu aplikšanu ar nodokli, maznodrošinātā statusa piešķiršanu un citiem. Sēdes izskaņā komisija vienojās, ka tuvākajās sēdēs atgriezīsies pie šo jautājumu apspriešanas.
Foto: Jānis Cauņa, Saeima
