Šā gada 11. septembrī komisija uz sēdi bija uzaicinājusi Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS direktori Ivetu Kažoku un pētnieci migrācijas un integrācijas jautājumos Dārtu Pelsi, lai iepazītos ar centra veikto pētījumu “Ukrainas bēgļi Latvijā: pieejamie dati, pieredze un sabiedrības attieksme”. Pētījums veikts laika posmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. septembrim, izmantojot valsts pārvaldes iestāžu rīcībā esošos datus un to analīzi, Ukrainas civiliedzīvotāju aptaujas un fokusgrupu diskusijas par aktuālajām problēmām, Latvijas iedzīvotāju aptauju par attieksmi pret Ukrainas civiliedzīvotājiem.
I. Kažoka iepazīstināja ar datiem par Latvijas sabiedrības attieksmi pret to, ka Ukrainas kara bēgļi paliktu dzīvot Latvijā. Viņa skaidroja, ka šobrīd 58 procenti aptaujāto Latvijas iedzīvotāju to atbalsta. Viņa arī atzina, ka šobrīd nav skaidrības par Latvijas valsts nostāju šajā jautājumā. Vai mēs vēlamies ukraiņus Latvijā uz palikšanu vai tikai uz laiku, kamēr Ukrainā notiek karadarbība. Šīs nostājas neesamība traucē veidot ilgtermiņa politiku, jo ministrijas pārsvarā orientējas tikai uz neatliekamajiem darbiem Ukraiņu civiliedzīvotāju uzņemšanā un izmitināšanā. Nepieciešams arī noteikt vienu atbildīgo par šīs starpresoru politikas uzraudzību. Tā varētu būt Kultūras ministrija, Valsts kanceleja vai Iekšlietu ministrija.
Tika minēti arī galvenie izaicinājumi, ar kuriem saskaras Ukrainas kara bēgļi. Tie ir - izglītības nodrošināšana skolas vecuma bērniem, pakalpojumu saņemšana un mazie iztikas līdzekļi reģionos izmitinātajiem (sevišķi pensionāriem un personām ar invaliditāti), veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. Pētījums arī liecina, ka aptuveni puse ukraiņu integrējās bez īpašām problēmām un daudzi ir ļoti pateicīgi Latvijai. Plašāk ar pētījumu var iepazīties PROVIDUS mājaslapā.
Foto: Ieva Ābele, Saeima
