Notikumi
- Detaļas
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šodien tikās ar speciālo uzdevumu vēstnieci diasporas jautājumos Zandu Grauzi, kas nesen šo amatu pārņēma no pašreizējās Latvijas vēstnieces Sanmarīno un Itālijā Elitas Gaveles.
s
Z. Grauzei ir vairāk nekā 30 gadu darba pieredze diplomātiskajā dienestā. Viņa ir strādājusi Austrumeiropas departamentā, bijusi ārlietu ministra biroja vadītāja, Konsulārā un Personāla departamenta direktore. Darbojusies arī vairākās Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs - Čehijā, Lietuvā, Latvijas pastāvīgajās pārstāvniecībās Eiropas Savienībā, NATO un UNESCO.
- Detaļas
Šodien, 2. oktobrī, notika Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas kopsēde. Tajā piedalījās Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols (Anatolii Kutsevol), izglītības ministre Anda Čakša, ministriju, iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Triju komisijas kopsēde bija sasaukta ar mērķi pārrunāt visām trim komisijām saistošu tēmu - kā nodrošināt, lai tie Ukrainas civiliedzīvotāju bērni, kas šobrīd uzturoties Latvijā neapmeklē izglītības iestādes, tiktu iekļauti Latvijas izglītības sistēmā. Jautājums tika skatīts Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto grozījumu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā kontekstā, kuru būtība ir tāda, ka sākot ar 2025. gada 1. septembri, visiem Ukrainas bērniem obligātajā izglītības vecumā, kuriem Latvijā piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, būs obligāti un klātienē jāapmeklē attiecīgas pakāpes izglītības iestāde. Lielākie iebildumi šo grozījumu sakarā ir tādi, ka Ukrainas bērniem tiek piedāvāta tikai iespēja skolas apmeklēt klātienē, kad Latvijas iedzīvotāju bērniem ir izvēle no vairākām izglītības ieguves formām, to starp, pašmācības ceļā, attālināti u.c.
Sēdes laikā komisiju deputāti uzklausīja Ukrainas vēstnieka viedokli šajā jautājumā, Izglītības un zinātnes ministrijas skaidrojumu par esošo situāciju un grozījumu būtību, iesaistīto institūciju apsvērumus.
Foto: Reinis Inkēns, Saeima
- Detaļas
Šodien, 25. septembrī, komisija uz sēdi bija aicinājusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) un Ārlietu ministrijas amatpersonas, lai iegūtu plašāku informāciju par Latvijas dubultpilsoņiem. Kā informēja PMLP Personu statusa kontroles nodaļas vadītāja Sanda Cielēna, pašreiz vairāk nekā 51 tūkstotim Latvijas pilsoņu ir izveidojusies dubultā pilsonība ar vismaz kādu no 129 valstīm. Kā skaidroja PMLP pārstāve, ar 40 valstīm atbilstoši Pilsonības likuma nosacījumiem dubultā pilsonība ir pieļaujama, savukārt ar pārējām 89 valstīm tā var veidoties tikai pie likumā atrunātiem gadījumiem, piemēram, tiem ir bērni, trimdinieki vai latviskas izcelsmes personas.
Pēc Fizisko personu reģistra datiem vairākums šo personu dzīvo ārvalstīs un tikai 10 714 personas kā pastāvīgo dzīvesvietu ir uzrādījušas Latviju. Lielbritānija, ASV, Izraēla un Krievija ir valstis, ar kurām visvairāk ir personu ar dubulto pilsonību.
PMLP pārstāve arī vērsa uzmanību, ka gandrīz puse no šīm personām ir bērni vecumā līdz 18 gadiem. Tas skaidrojams ar to, ka dubultā pilsonība bērniem līdz 18 gadu vecumam var izveidoties ar jebkuru valsti, taču pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam personām būs jāizdara izvēle saglabāt Latvijas vai otras - neatļautās valsts pilsonību.
Sēdes gaitā komisijas locekļi pārrunāja arī dažus dubultās pilsonības izraisītos problēmjautājumus, kā, piemēram, obligātās karaklausības jautājumu.
- Detaļas
Šā gada 11. septembrī komisija uz sēdi bija uzaicinājusi Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS direktori Ivetu Kažoku un pētnieci migrācijas un integrācijas jautājumos Dārtu Pelsi, lai iepazītos ar centra veikto pētījumu “Ukrainas bēgļi Latvijā: pieejamie dati, pieredze un sabiedrības attieksme”. Pētījums veikts laika posmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. septembrim, izmantojot valsts pārvaldes iestāžu rīcībā esošos datus un to analīzi, Ukrainas civiliedzīvotāju aptaujas un fokusgrupu diskusijas par aktuālajām problēmām, Latvijas iedzīvotāju aptauju par attieksmi pret Ukrainas civiliedzīvotājiem.
I. Kažoka iepazīstināja ar datiem par Latvijas sabiedrības attieksmi pret to, ka Ukrainas kara bēgļi paliktu dzīvot Latvijā. Viņa skaidroja, ka šobrīd 58 procenti aptaujāto Latvijas iedzīvotāju to atbalsta. Viņa arī atzina, ka šobrīd nav skaidrības par Latvijas valsts nostāju šajā jautājumā. Vai mēs vēlamies ukraiņus Latvijā uz palikšanu vai tikai uz laiku, kamēr Ukrainā notiek karadarbība. Šīs nostājas neesamība traucē veidot ilgtermiņa politiku, jo ministrijas pārsvarā orientējas tikai uz neatliekamajiem darbiem Ukraiņu civiliedzīvotāju uzņemšanā un izmitināšanā. Nepieciešams arī noteikt vienu atbildīgo par šīs starpresoru politikas uzraudzību. Tā varētu būt Kultūras ministrija, Valsts kanceleja vai Iekšlietu ministrija.
Tika minēti arī galvenie izaicinājumi, ar kuriem saskaras Ukrainas kara bēgļi. Tie ir - izglītības nodrošināšana skolas vecuma bērniem, pakalpojumu saņemšana un mazie iztikas līdzekļi reģionos izmitinātajiem (sevišķi pensionāriem un personām ar invaliditāti), veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. Pētījums arī liecina, ka aptuveni puse ukraiņu integrējās bez īpašām problēmām un daudzi ir ļoti pateicīgi Latvijai. Plašāk ar pētījumu var iepazīties PROVIDUS mājaslapā.
Foto: Ieva Ābele, Saeima
Vairāk rakstu...
