Pilnveidojot Latvijas kultūras kanonu, jāņem vērā vienoti metodoloģiski principi un tajā jāiekļauj konkrētas, praktiskas un aptveramas vērtības, piesaistot nozaru lietpratējus. To nosaka Sabiedrības saliedētības komisijas izstrādātie un  20.februārī apstiprinātie pamatprincipi Latvijas kultūras kanona atjaunošanas koncepcijai.

„Ja bez skaidras sistēmas un stabila pamata sāksim pildīt kanonu ar jaunām vērtībām, tā būs izšķērdīga bezjēdzība. Komisijas ieteikumi ir domāti, lai kultūras kanons būtu vienkāršs, saprotams un pielietojams. Manuprāt, Kultūras ministrijai ir jāatrod speciālisti, kas spēj izstrādāt sistēmu kultūras kanona veidošanai,” sēdē uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Komisijas deputāti bija vienisprātis, ka 2008.gadā izstrādātais kultūras kanons kalpo par pamatu, taču vienlaikus ir jāveic kanona pilnveidošana, jo dažādu nozaru vērtību saraksti nav veidoti pēc vienotiem metodoloģiskiem principiem un daudzu vērtību formulējumi ir pārāk abstrakti un to apgūšana ir apgrūtināta. Tāpat pašreizējo kultūras kanonā iekļauto vērtību atlasi nav veicis pietiekami plašs ekspertu loks, kā arī šajā procesā ir jāiesaista sabiedrība.

1. Par Kultūras kanona atjaunošanas koncepcijas izstrādi.

 

1.1. Komisijas vērtējums par Kultūras ministrijas darba grupas ziņojumu. Komisijas ieteikumi turpmākam darbam.

 

1.2.Likumprojekts par Latvijas Kultūras kanonu.

 

2. Informācija par semināru - par tautības u.c. nacionālās identitātes jēdzieniem saistībā ar likumdošanu.

Lai diskutētu par Kultūras ministrijas sagatavotajiem priekšlikumiem Latvijas kultūras kanona papildināšanai un iedzīvināšanai, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 13.februārī, tikās ar kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi un Kultūras ministrijas (KM) pārstāvjiem.

 

„Kultūras ministrija ir labi pastrādājusi pie kultūras kanona koncepta. Tagad svarīgi, lai katrs nākamais solis būtu pamatots un stingrs. Kanonam jābūt vienkārši saprotamam un praksē pielietojamam, tāpēc būtiski skaidri definēt tā mērķi un veidošanas metodoloģiskos pamatprincipus,” sēdē uzsvēra Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

 

Esošais kultūras kanons ir labs pilotprojekts, un nav jāvairās to rediģēt, balstoties uz skaidriem un vienotiem principiem, sēdē sacīja komisijas priekšsēdētājs. Tāpēc komisija izstrādās ieteikumus, lai virzītos uz vienkāršu, saprotamu un dzīvē radoši pielietojamu kultūras kanonu. Vienlaikus I.Latkovskis arī norādīja, ka kanona papildināšanai un iedzīvināšanai atvēlētais budžets nav liels, tāpēc katrs lats jāizlieto ar pamatīgu atdevi.

 

13.februāra Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas sēdē Kultūras ministrijas pārstāvji iepazīstinās ar sagatavoto koncepciju un rīcības plānu Latvijas kultūras kanona papildināšanai un iedzīvināšanai.

„Pēdējo mēnešu laikā esmu sastapies ar lielu interesi par Kultūras kanonu – no jauniešu, skolotāju, bibliotekāru, kultūras darbinieku puses. Esmu redzējis lieliskas Kultūras akadēmijas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas iniciatīvas. Mēs visi sagaidām no Kultūras ministrijas koncepciju un konkrētu rīcības plānu Kultūras kanona atjaunošanai un iedzīvināšanai. Svarīgi, lai Kultūras kanons ir saprotams un pielietojams.” Tā par rītdienas sēdi saka komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv