Notikumi
- Detaļas
20. martā komisijas deputāti apmeklēs Rīgas Sergeja Žoltoka vidusskolu, lai spriestu par 2012.gadā ieviesto bilingvālo mācību programmu un tās ietekmi uz sabiedrības saliedētību.
Rīgas Sergeja Žoltoka vidusskola ir specializēta hokeja un daiļslidošanas skola, kurā no 2012. gada septembra ir klase, kurā kopīgi mācās latviešu un krievu bērni. Precīzāk, daļa bērnu mācību vielu apgūs tikai latviešu valodā, citi bilingvāli (latviski un krieviski). Latviešu un mazākumtautību bērni jau no pirmās klases mācās sadarbosies kopīgi.
2012.gada jūnijā komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis viesojās Rīgas Sergeja Žoltoka vidusskolā un secināja, ka skolas iniciatīva saistās ar jaunām cerībām sabiedrības integrācijā.
- Detaļas
Valdība nepilsoņu jautājumu nedrīkst paslaucīt zem bezproblēmu tepiķa. Ir jānoskaidro neskaidrie jautājumi, lai skaidrā valodā lietas sauktu īstajos vārdos.” To Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis uzsvēra komisijas sēdē 13.martā. Lai pilnīgāk apzinātu ar nepilsoņiem saistīto problemātiku un gatavotos nepilsoņu jautājuma apspriešanai ar valsts integrācijas politikas veidotājiem, Sabiedrības saliedētības komisijas deputāti diskutēja par nepilsoņu jautājumu sabiedrības saliedētības kontekstā.
„Kāpēc nepilsoņi negrib vai nespēj naturalizēties? Tas ir jautājums, uz kuru šobrīd nav precīzas un skaidras atbildes. Taču ir jautājums, uz kuru visiem it kā atbilde ir, bet kuru neviens neuzdrošinās publiski uzdot, proti, kāpēc tik daudz latviešu nemaz nevēlas, lai visi nepilsoņi kļūtu par pilsoņiem? Latvieši pat baidās no tādas iespējas. Šis ir jautājums ne tikai valstij, bet arī pašiem nepilsoņu dedzīgajiem aizstāvjiem – kāpēc jūsējos tā nemīl?” sēdē Latvijas situāciju nepilsoņu jautājumā raksturoja I.Latkovskis, uzsverot, ka par šiem neērtajiem jautājumiem ir jārunā, ja vēlamies tik ārā no strupceļa nepilsoņu jautājumā.
Politiķiem nepilsoņu jautājumā ir jāmaina politiskie vēstījumi, deputātiem sacīja Valsts prezidenta Mazākumtautību konsultatīvās padomes loceklis Deniss Hanovs. Šiem vēstījumiem ir jābūt stabiliem, noturīgiem un cikliskiem, ņemot vērā, ka tie iesakņojas sabiedrības apziņā. Tāpat D.Hanovs uzsvēra – ir jāpaplašina pilsonības izpratnes ietvars, jo šobrīd daudziem pilsonības jēdziens asociējas tikai ar latviešu etnisko kultūru, lai arī visi pilsoņi nav latvieši. Vienlaikus ir jārunā par latviešu kultūras pieejamību sabiedrībā, ja nepilsoņi iekļaujas kopienā, kuras pamatā ir latviešu identitāte. Tāpat jānoskaidro iespējamie tehniska rakstura sarežģījumi, kuru atrisināšana varētu atvieglot nepilsoņu uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā, sacīja D.Hanovs.
- Detaļas
13.marta komisijas sēdē deputāti tiksies ar nepilsoņu pārstāvjiem, lai uzklausītu un risinātu tiem aktuālos jautājumus. Lai panāktu uzlabojumus nepilsoņu jautājumā ir jāidentificē ar to saistītās problēmas.
Sabiedrības saliedētības komisija 27.februāra sēdē nonāca pie secinājuma, ka nepilsoņi ir jāuzklausa, jo ir gana daudz jautājumu, kuros varētu panākt izpratni un uzlabojumus.
- Detaļas
Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija 6.martā pieņēma aicinājumu par 16.martu un 9.maiju, ar ko aicina sabiedrību, politiķus, plašsaziņas līdzekļus un abos datumos rīkoto pasākumu organizatorus ar sapratni un bez provokācijām izturēties pret kritušo karavīru godināšanu pasākumos, kuri iepriekšējos gados sabiedrībā raisījuši lielu spriedzi.
Par aicinājuma pieņemšanu balsoja 6 komisijas deputāti, bet pret bija 3 deputāti.
Aicinājuma tekstu skatīt pielikumā.
Vairāk rakstu...
