Notikumi
„Valstij ir skaidri jāpasaka nepilsoņiem, ka nevajag lolot ilūzijas par pilsonības nulles variantu tāpat kā par otru valsts valodu, un vienlaikus jārod atbilde uz jautājumu — kāpēc nepilsoņi neizmanto iespēju naturalizēties?” To Saeima Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis uzsvēra komisijas deputātiem aktualizējot diskusiju par nepilsoņiem.
„Latvijas sabiedrībā jautājumā par nepilsoņiem pastāv divas krasi atšķirīgas nostājas — daļa uzskata, ka visiem nepilsoņiem pilsonība ir nozagta un tāpēc būtu piešķirama bez jebkādiem nosacījumiem, savukārt otra daļa — ka ar nepilsoņu jautājumu viss ir kārtībā un par to nav jārunā. Tādas galējības nav pieņemamas. Valstij ir jāpauž skaidra nostāja, neļaujot nepilsoņiem lolot ilūzijas par automātisku pilsonības piešķiršanu. Bet vienlaikus nepilsoņi ir arī jāuzklausa, jo ir gana daudz jautājumu, kuros varētu panākt izpratni un uzlabojumus,” uzsver I.Latkovskis.
Rīt, 27.februāra komisijas sēdē deputāti apspriedīs galvenās nepilsoņu problēmas Latvijā. Mērķis ir identificēt ar nepilsoņu jautājumu saistītās problēmas, lai izvērtētu to risinājumu sabiedrības saliedētības poltikā.
Uz komisijas sēdi uzaicināts PMLP Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs un KM Sabiedrības integrācijas departamenta direktora p.i. Anita Kleinberga.
Deputāts Vladis Liepiņš ziņos par dalību EDSO Vīnes sanāksmē 21.februārī, kurā tika skatīts arī Latvijas nepilsoņu jautājums.
Sabiedrības Saliedētības komisija atzinīgi vērtē Kultūras ministrijas (KM) darba grupas paveikto Latvijas kultūras kanona jautājumā. Vienlaicīgi komisija iesaka KM, turpinot darbu pie kultūras kanona, ņemt vērā sekojošas atziņas:
1. Pamatprincipi LKK atjaunošanas koncepcijai.
1.1. LKK ir Latvijas kultūrvēsturisko vērtību izlase, kam jābūt pieejamai ikvienam ikvienam, lai integrētos Latvijas kultūrvēsturiskajā telpā.
1.2. LKK iekļautajām vērtībām pēc iespējas jābūt konkrētām un aptveramām (izlasāmām, noskatāmām, noklausāmām).
1.3. LKK vērtību sarakstiem jābūt veidotiem pēc vienotiem metodoloģiskiem principiem.
1.4. Pirms ikvienas vērtības iekļaušanas LKK jāparedz, lai šī vērtība ir arī popularizējama un praktiski pielietojama.
1.5. Konkrēto LKK vērtību izvēlē galavārdu atstājot nozaru lietpratējiem, jāpanāk arī plašas sabiedrības iesaiste LKK veidošanā.
1.6. Patlaban esošais LKK (2008.g.) uzskatāms par LKK aizsākumu, taču tas pārveidojams pēc augstāk minētajiem principiem (1.-5.).
Pilnveidojot Latvijas kultūras kanonu, jāņem vērā vienoti metodoloģiski principi un tajā jāiekļauj konkrētas, praktiskas un aptveramas vērtības, piesaistot nozaru lietpratējus. To nosaka Sabiedrības saliedētības komisijas izstrādātie un 20.februārī apstiprinātie pamatprincipi Latvijas kultūras kanona atjaunošanas koncepcijai.
„Ja bez skaidras sistēmas un stabila pamata sāksim pildīt kanonu ar jaunām vērtībām, tā būs izšķērdīga bezjēdzība. Komisijas ieteikumi ir domāti, lai kultūras kanons būtu vienkāršs, saprotams un pielietojams. Manuprāt, Kultūras ministrijai ir jāatrod speciālisti, kas spēj izstrādāt sistēmu kultūras kanona veidošanai,” sēdē uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.
Komisijas deputāti bija vienisprātis, ka 2008.gadā izstrādātais kultūras kanons kalpo par pamatu, taču vienlaikus ir jāveic kanona pilnveidošana, jo dažādu nozaru vērtību saraksti nav veidoti pēc vienotiem metodoloģiskiem principiem un daudzu vērtību formulējumi ir pārāk abstrakti un to apgūšana ir apgrūtināta. Tāpat pašreizējo kultūras kanonā iekļauto vērtību atlasi nav veicis pietiekami plašs ekspertu loks, kā arī šajā procesā ir jāiesaista sabiedrība.
Vairāk rakstu...
