Lai aicinātu sabiedrību, politiķus, plašsaziņas līdzekļus un 16.marta un 9.maija pasākumu organizatorus ar sapratni un bez provokācijām izturēties pret kritušo karavīru godināšanu pasākumos, kuri iepriekšējos gados sabiedrībā raisījuši lielu spriedzi, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija  6. martā plāno pieņemt aicinājumu par 16.martu un 9.maiju.

„Nevajadzētu pārspīlēt šāda aicinājuma lomu, tomēr tam ir būtiska nozīme. Tas liks padomāt neapdomīgajiem un tajā pašā laikā parādīs, kuriem tīk, ka šajos datumos turpinās konflikti,” pirms sēdes uzsver komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis, vienlaikus paužot atbalstu aicinājuma apstiprināšanai.

Priekšlikuma par aicinājuma par 16.martu un 9.maiju izstrādāšanas nepieciešamību autors ir deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS).

 

„Valstij ir skaidri jāpasaka nepilsoņiem, ka nevajag lolot ilūzijas par pilsonības nulles variantu tāpat kā par otru valsts valodu, un vienlaikus jārod atbilde uz jautājumu — kāpēc nepilsoņi neizmanto iespēju naturalizēties?” To Saeima Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis uzsvēra komisijas deputātiem aktualizējot diskusiju par nepilsoņiem.

 

„Latvijas sabiedrībā jautājumā par nepilsoņiem pastāv divas krasi atšķirīgas nostājas — daļa uzskata, ka visiem nepilsoņiem pilsonība ir nozagta un tāpēc būtu piešķirama bez jebkādiem nosacījumiem, savukārt otra daļa — ka ar nepilsoņu jautājumu viss ir kārtībā un par to nav jārunā. Tādas galējības nav pieņemamas. Valstij ir jāpauž skaidra nostāja, neļaujot nepilsoņiem lolot ilūzijas par automātisku pilsonības piešķiršanu. Bet vienlaikus nepilsoņi ir arī jāuzklausa, jo ir gana daudz jautājumu, kuros varētu panākt izpratni un uzlabojumus,” uzsver I.Latkovskis.

 

Rīt, 27.februāra komisijas sēdē deputāti apspriedīs galvenās nepilsoņu problēmas Latvijā.  Mērķis ir identificēt ar nepilsoņu jautājumu saistītās problēmas, lai izvērtētu to risinājumu sabiedrības saliedētības poltikā.

Uz komisijas sēdi uzaicināts PMLP Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs un  KM Sabiedrības integrācijas departamenta direktora p.i. Anita Kleinberga.

Deputāts Vladis Liepiņš ziņos par dalību EDSO Vīnes sanāksmē 21.februārī, kurā tika skatīts arī Latvijas nepilsoņu jautājums.

Sabiedrības Saliedētības komisija atzinīgi vērtē Kultūras ministrijas (KM) darba grupas paveikto Latvijas kultūras kanona jautājumā. Vienlaicīgi komisija iesaka KM, turpinot darbu pie kultūras kanona, ņemt vērā sekojošas atziņas:

1.     Pamatprincipi LKK atjaunošanas koncepcijai.

 

1.1.    LKK ir Latvijas kultūrvēsturisko vērtību izlase, kam jābūt pieejamai ikvienam ikvienam, lai integrētos Latvijas kultūrvēsturiskajā telpā.

1.2.    LKK iekļautajām vērtībām pēc iespējas jābūt konkrētām un aptveramām (izlasāmām, noskatāmām, noklausāmām).

1.3.    LKK vērtību sarakstiem jābūt veidotiem pēc vienotiem metodoloģiskiem principiem.

1.4.    Pirms ikvienas vērtības iekļaušanas LKK jāparedz, lai šī vērtība ir arī popularizējama un praktiski pielietojama.

1.5.    Konkrēto LKK vērtību izvēlē galavārdu atstājot nozaru lietpratējiem, jāpanāk arī plašas sabiedrības iesaiste LKK veidošanā.

1.6.    Patlaban esošais LKK (2008.g.) uzskatāms par LKK aizsākumu, taču tas pārveidojams pēc augstāk minētajiem principiem (1.-5.).

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv