Šodien, 7. aprīlī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija turpināja 24. februārī uzsākto diskusiju par mazākumtautību multimediju platformas izveidi.

Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins sēdes ieskaņā norādīja, ka 24. februāra sēdē bija plaša informācija, ka no šā gada septembra sāks darboties jauna mazākumtautību multimediju platforma, bet šodienas sēdē būtu jāgūst informācija, vai un kā tiks risināti lineārās apraides jautājumi, lai ar LTV radīto saturu nodrošinātu tos Latvijas iedzīvotājus, kuri saturu patērē mazākumtautību valodās, bet kuri nelieto internetu.

Sēdes gaitā šo jautājumu skaidroja un uz deputātu jautājumiem atbildēja NEPLP un Latvijas Televīzijas pārstāvji. NEPLP pārstāvji skaidroja, ka nebūs iespējams retranslēt interneta platformā LSM esošo informāciju, jo šajā platformā ir dažādas satura vienības, tai skaitā arī tekstuālas, kas tiek bieži mainītas, atjaunotas. Platformas saturs dinamiski mainīsies, iekļaujot jaunākās ziņas un reportāžas no notikuma vietas. Šo saturu nebūs iespējams retranslēt lineārajā televīzijā. Pie kam, pat ja kādus raidījumus nodotu retranslācijai kabeļoperatoriem, viņiem šī satura raidīšana būtu jānodrošina par brīvu, jo sabiedrība jau ir samaksāju par tā veidošanu sabiedriskajiem medijiem. LTV pārstāvji skaidroja, kas ir paveikts jaunās multimediju platformas izveidē, norādot, ka tas ir daudz lielāks projekts kā tikai vienas lapas pievienošana LSM platformā. Tas ir ieguldījums saturā, tehnoloģijās, jaunas studijas izbūve un citi risinājumi.

 

Apkopojot diskusiju, A. Judins secināja: “Mēs ar interesei gaidām jauno platformu. Tā, šķiet, būs ļoti interesanta, inovatīva un es ceru, ka, tai arī būs plaša auditorija. Mans aicinājums ir domāt, lai auditorija jaunajai platformai būtu pēc iespējas plašāka. Svarīgi, lai platforma būtu pieejama ne tikai cilvēkiem, kas aktīvi izmanto internetu, bet arī tādiem, kas ar internetu ir uz “Jūs””.

Saeima ceturtdien, 25.martā, pieņēma lēmumu par kinorežisora un scenārista Borisa Frumina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

B.Frumins ir Latvijā dzimis kinorežisors un scenārists. Viņš ir arī asociētais profesors Ņujorkas Universitātes Tiša mākslas skolā, kā arī lasa lekcijas Rīgā, Singapūrā, Maskavā, Stokholmā un citviet. B.Frumins ir bijis režisors filmām, kas demonstrētas lielākajos kinofestivālos, tostarp Kannās, Toronto, Sandensā un Londonā. Tāpat viņš pazīstams kā vairāku spēlfilmu, tostarp “Dvēseļu puteņa”, scenārija autors.

“Esmu Latvijas patriots. Vienmēr esmu palicis uzticīgs Latvijai un ticu Latvijai kā neatkarīgai un demokrātiskai valstij. Visu šo laiku esmu uzturējis ciešas saites ar kino kolēģiem un kino studentiem Latvijā, regulāri braucis uz Latviju strādāt kā pasniedzējs vai strādāt pie jauniem kino un teātra darbiem. Es vēlos veidot filmas dzimtenē un turpināt ieguldīt savu laiku un pieredzi Latvijas jauno kino profesionāļu izglītībā, tāpēc vēlos kļūt par Latvijas pilsoni, lai varētu to darīt pilnvērtīgi,” vēstulē Saeimai pauž B.Frumins.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis vēstulē Saeimai atzinīgi vērtē B.Frumina ieguldījumu Latvijas kino nozarē, veidojot augstvērtīgus kino darbus, apmācot jaunos Latvijas režisorus un bagātinot Latvijas kultūrtelpu.

Atbalstu B.Frumina uzņemšanai Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā parlamentam pauž arī Dailes teātra valdes loceklis Juris Žagars, režisori Dzintars Dreibergs, Gatis Šmits un Jānis Streičs.

Personu, kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, pilsonībā var uzņemt ar Saeimas lēmumu. Pirms Saeimas balsojuma lēmuma projektu izskata Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija.

Saeimas Preses dienests

Lai veicinātu cilvēku atgriešanos uz dzīvi Latvijā, būtiska ir valsts attieksme, tostarp nodrošinot potenciālajiem remigrantiem nepieciešamo informāciju. Tautiešiem ārzemēs skaidri jājūt, ka gaidām viņus atgriežamies uz dzīvi Latvijā, trešdien, 10.martā, pauda Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti.

Komisijai uzklausot atbildīgo ministriju pārstāvjus par remigrācijas koordinatoru un Latvijas pārstāvniecību ārvalstīs darbu, komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins atzinīgi novērtēja iespēju ikvienam Latvijas diasporas pārstāvim iegūt sev nepieciešamo informāciju. “Valstij ir jādod signāls – mums rūp, ka šie cilvēki atgriežas Latvijā,” sacīja A.Judins, akcentējot, ka sēdē ir gūts apstiprinājums, ka sistēma saistībā ar nepieciešamās informācijas nodrošināšanu strādā.

Atbildīgo ministriju pārstāvji akcentēja, ka  2020.gadā, iesaistoties remigrācijas koordinatoriem, Latvijā atgriezušies 1023 cilvēki. Visbiežāk uzdotie jautājumi, vēršoties pie koordinatoriem vai Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs, ir saistīti ar bērna iekārtošanu bērnudārzā vai skolā, latviešu valodas apguvi, darba un studiju iespējām, nodokļu politiku un mājokļa iegādes iespējām.

Nevalstisko organizāciju pārstāvji sēdē uzsvēra, ka trūkst atgriezeniskās saiknes no cilvēkiem, kuri uz dzīvi Latvijā atgriežas ārpus valsts īstenotajām programmām. Tāpat deputāti un klātesošie pārrunāja arī jautājumu par neiecietības līmeni un savstarpējās uzticēšanās trūkumu sabiedrībā, kuru vēl jo vairāk ir pastiprinājusi epidemioloģiskā situācija.

A.Judins atzīmēja, ka komisija tuvākajā laikā atgriezīsies pie jautājuma diskusijas laikā iezīmētajiem problēmjautājumiem un izaicinājumiem, kā arī remigrācijas politikas mērķiem.

Saeimas Preses dienests

Lai iegūtu informāciju par valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” darbības norisi un nesen veikto izvērtējumu, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija uz 3. marta sēdi bija uzaicinājusi Kultūras ministrijas, Sabiedrības integrācijas fonda un nevalstisko organizāciju pārstāvjus.

2020. gadā Latvijas Kultūras akadēmija un “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” pēc Sabiedrības integrācijas fonda pasūtījuma veica programmas “NVO fonds” darbības izvērtējumu un sēdē komisiju ar izvērtējuma rezultātiem iepazīstināja Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā un Zinātniskās pētniecības centra vadītāja Anda Laķe.

Iegūt informāciju par mazākumtautību multimediju platformas izveidi un Latvijas Televīzijas lomu sabiedrības saliedētības procesā bija galvenie jautājumi, ko šodien, 24. februārī, izskatīja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija.  Sniegt informāciju bija uzaicināti Latvijas Televīzijas un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvji.

Komisija uzklausīja LTV pārstāvjus Ivaru Priedi un Ritu Rudušu, kuri iepazīstināja ar paveikto jaunās multimediālas platformas izveidē. Pirmā multimediju platformas koncepcijas versija parādījās jau 2016. gadā, bet atjaunotā, pārstrādātā versija apstiprināta NEPLP 2020. gada jūlijā un no šā gada septembra tai jāsāk darboties. Veikt šādas izmaiņas spieda esošā tendence TV skatītāju skaita izmaiņās, jo no 2015. gada tradicionālajā lineārajā režīma auditorija patērē saturu arvien mazāk. Turpretī interneta izmantošana un lietotāju skaits pieaug un tas redzams arī LSM lietotāju dinamikas izmaiņās. R. Ruduša skaidroja, kādi ir topošās multimediju platformas virzieni un formāti.