Šodien, 2. jūnijā, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija iepazinās ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sagatavoto ziņojumu par migrācijas un patvēruma situāciju Latvijā 2020. gadā. Ar ziņojumu iepazīstināja Eiropas migrācijas tīkla Latvijas kontaktpunkta eksperte Ilze Siliņa-Osmane. Eiropas migrācijas tīklu veido ES dalībvalstu iecelti kontaktpunkti un Eiropas Komisija. Norvēģijai, Gruzijai un Moldovai ir novērotāju statuss. Latvijā Eiropas migrācijas tīkla kontaktpunkta funkcijas veic Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Trešdien, 19. maijā, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija tikās ar latviešu diasporas organizāciju Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē pārstāvjiem. Sēdē piedalījās arī Pasaules Brīvo latviešu apvienības, Eiropas Latviešu apvienības, Ārlietu ministrijas pārstāvji. Tika pārrunāti Lielbritānijā dzīvojošo tautiešu aktuālie jautājumi, Brexit un Covid - 19 ietekme diasporas organizāciju darbībā. Lielbritānijā ir lielākā latviešu diasporas kopiena pasaulē.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 12. maija sēdi veltīja jautājumam par neiecietības izpausmēm sabiedrībā un to cēloņiem.

Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, atklājot diskusiju, norādīja: “Es aicinu šodien runāt par zināmiem faktiem, par to, kā cilvēki uztver situāciju, cik mūsu sabiedrība ir toleranta, cik mūsu sabiedrība ir spējīga uztvert un pieņemt atšķirības, kas ir cilvēkos, kā mēs uz to reaģējam. Visi šie jautājumi ir ļoti svarīgi, jo mēs esam dažādi un ja mēs gribam būt laimīgi, dzīvot kopā, svarīgi, lai ikviens cilvēks varētu pieņemt un sadzīvot ar tām atšķirībām, kas ir citiem cilvēkiem.”

Šodien, 5.maijā, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija iepazinās ar sabiedriskās politikas centra “Providus” veikto pētījumu par pilsoniskās sabiedrības organizāciju sektoru Latvijā 2020-2024: Latvijas biedrību un nodibinājumu klasifikācijas problēmas un risinājumi.

Providus vadošā pētniece Agnese Frīdenberga skaidroja pētījuma aktualitāti, norādot uz nepieciešamību apkopot faktisko informāciju par pilsoniskās sabiedrības organizāciju sektoru. Pētījuma gaitā tika apkopota valsts reģistros un klasifikatoros esošā informācija par Latvijā reģistrētajām 24 367 biedrībām un nodibinājumiem. Pētījums būs labs priekšnoteikums, lai tiktu veikta efektīva sektora analīze, uzraudzība un pilnveidota pilsoniskās sabiedrības attīstības politika. A. Frīdenberga norādīja, ka Latvijā pastāv daudz dažādi instrumenti tam, kā iegūt un apkopot informāciju par organizāciju darbību, taču neviens no tiem nedod skaidru priekšstatu par sektoru.

Šodien, 28. aprīlī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija jautājumam par atbildīgās institūcijas noteikšanu par patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju sociālekonomiskās iekļaušanas koordināciju veltīja jau trešo sēdi.

Pirms tam, meklējot risinājumu šim jautājumam, komisijas 2021. gada 17. februāra sēdē tika izvērtēta iespēja attiecīgās funkcijas deleģēt Sabiedrības integrācijas fondam (SIF). Uzklausot patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju sociālekonomiskās iekļaušanas nodrošināšanā iesaistīto ministriju, ekspertu, komisijas locekļu un nevalstisko organizāciju pārstāvju viedokļus, tika saņemts vienbalsīgs atbalsts attiecīgo funkciju deleģēšanai SIF. Komisija konstatēja, ka SIF ir gatavs uzņemties patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju sociālekonomiskās iekļaušanas jautājumu koordināciju, kā arī veidot vienas pieturas aģentūru starptautiskās aizsardzības saņēmēju sociālekonomiskās iekļaušanas un trešo valstu pilsoņu integrācijas jautājumos.