Šodien, 17. janvārī, komisija uz sēdi bija uzaicinājusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieci Mairu Rozi, lai iztaujātu par situāciju ar Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuriem atbilstoši Imigrācijas likuma nosacījumiem jāsaņem Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss, kā arī par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 2023. gada 13. decembra sēdē uzklausīja informāciju par ārvalstu studentu skaitu Latvijā un viņu profilu. Uz sēdi sniegt informāciju bija uzaicināti Izglītības un zinātnes ministrijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) un augstskolu pārstāvji.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze šodien, 6. decembrī, iepazīstināja komisiju ar aktuālo situāciju iestādes funkciju nodrošināšanā un PMLP piešķirto finansējumu 2024. gadā. Kopējais iestādes budžets nākamgad tiek plānots 30 729 133 eiro apmērā, no kura apmēram puse tiks izmaksāta atalgojumā 690 amata vietām – 15 954 162 eiro. PMLP šogad bija piešķirts papildu finansējums 98 jaunu štata vietu izveidei, lai nodrošinātu dokumentu izskatīšanu un lēmumu pieņemšanai Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuriem ir jāiegūst Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss, kā arī lai palielinātu PMLP jaudu personu apliecinošu dokumentu izsniegšanā. Šo jautājumu risināšanai attiecīgi papildus tika izveidotas 48 amata vietas KF pilsoņu iesniegumu izskatīšanai par 1 751 088 eiro un 50 klientu apkalpošanas speciālistu amata vietas par 917 680 eiro.

Komisija šodien, 29. novembrī, iepazinās ar Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS 2023. gada septembrī un oktobrī veikto pēdējo trīs gadu laikā notikušo pētījumu, kas attiecas uz sabiedrības saliedētību, pārskatu “Sabiedrības saliedētības radara ziņojums: 2023”. Pārskats veikts pēc Sabiedrības integrācijas fonda pasūtījuma ar mērķi apkopot un sistematizēt pieejamos datus par sabiedrības saliedētības jautājumiem, lai nākotnē, atkārtojot šos pētījumus, būtu iespējams noteikt, vai Latvijas sabiedrība kļūst saliedētāka.

Šodien, 22. novembrī, komisija uzklausīja Kultūras ministrijas un Latvijas Zinātnes padomes pārstāvju informāciju par Valsts pētījumu programmu un citiem pētījumiem sabiedrības saliedētības jomā.

Latvijas Zinātnes padomes Pētniecības programmu ieviešanas un monitoringu departamenta direktore Ineta Kurzemniece skaidroja, kā veidojas Valsts Pētījumu programmas, kas ir ministriju pasūtīti pētījumi viņu izvēlētā tematikā jeb zinātņu nozarē un balstās uz ministriju vajadzībām un finansēšanas iespējām. Ministrijas kopā ar sadarbības partneriem ir tās, kas definē pētījumu mērķus un uzdevumus, kā arī sasniedzamos rezultātus. Tālāk šie mērķi un uzdevumi tiek apstiprināti ar Ministru kabineta rīkojumu. Viņa skaidroja, ka pētījumus visbiežāk veic un īsteno nevis viena zinātniska institūcija, bet parasti tā ir zinātnisko institūciju apvienība jeb konsorcijs.