Komisiju turpmāk vadīs Ingmārs Līdaka
Pirmajā komisijas sēdē par Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāju komisijas locekļi gandrīz vienbalsīgi ievēlēja Ingmāru Līdaku.Viņš bija ievēlēts 9., 10., 11. un 12. Saeimā un 12. Saeimā ir darbojies arī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā.
Par komisijas priekšsēdētāja biedri tika ievēlēta Anna Rancāne, bet par komisijas sekretāru - Jānis Dombrava.
Komisijas sastāvā ir deputāti Raimonds Bergmanis (AS), Oļegs Burovs (LPV), Artūrs Butāns (NA), Mārtiņš Daģis (JV), Glorija Grevcova (ST!), Juris Jakovins (JV), Andrejs Judins (JV), Armands Krauze (ZZS), Ainārs Šlesers (LPV), Andrejs Vilks (ZZS), Agita Zariņa-Stūre (JV) un Edgars Zelderis (PRO).
Foto: Ieva Ābele, Saeima
Komisijas darbība 13. Saeimas laikā
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, veicot parlamentāro kontroli par komisijas kompetencē esošajām jomām, 13. Saeimas darbības laikā ir sanākusi uz 128 sēdēm.
Pilsonība
Veicot pārraudzību pār Pilsonības likuma izpildi, komisija regulāri tikās ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonām, uzraudzīja pilsonības iegūšanas un zaudēšanas procesa norisi, sniedza atbildes uz personu iesniegumiem par pilsonības jautājumiem.
Migrācijas un patvēruma jautājumi
Komisija aktīvi iesaistījās migrācijas un patvēruma politikas pilnveidē, uzklausot atbildīgo institūciju pārstāvjus un sniedzot priekšlikumus šo jomu regulējuma uzlabošanai. Komisija rosināja Ministru kabinetu izlemt jautājumu par atbildīgās institūcijas noteikšanu par patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju sociālekonomiskās iekļaušanas koordināciju un panāca tā nodošanu Sabiedrības integrācijas fonda kompetencē. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā notika regulāras tikšanās ar to institūciju pārstāvjiem, kuru pienākumos ir Ukrainas bēgļu uzņemšana un atbalsta pasākumu nodrošināšana.
Sabiedrības saliedētības jautājumi
Komisija veica parlamentāro kontroli pār vienotas un koordinētas valsts politikas īstenošanu sabiedrības integrācijas (sabiedrības saliedētības) un diasporas jomās.
Uzņemšana Latvijas pilsonībā par nopelniem Latvijas labā
Komisija, izskatot personu lūgumus par uzņemšanu Latvijas pilsonībā, ir atbalstījusi divu personu uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, bet 6 personas tika atzītas par Latvijas pilsoņiem ar likumu.
Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršana
Pēc 2021. gadā veiktajiem grozījumiem likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” šo statusu var piešķirt arī ar Saeimas lēmumu gadījumos, kad likums to neparedz, bet persona ir veikusi darbības, kas vērstas uz 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas atjaunošanu. Kā par šo jautājumu izskatīšanu Saeimā atbildīgā komisija esam vērtējuši vairākus šādus iesniegumus un atbalstījuši nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa atzīšanu 5 personām, sagatavojot un virzot lēmuma projektus izlemšanai Saeimas sēdē.
Komisija uzklausa informāciju par valsts valodas lietošanu mazākumtautību skolās
Šodien Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija uz sēdi bija uzaicinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un vairāku valstspilsētu izglītības pārvalžu pārstāvjus, lai iegūtu plašāku informāciju par situāciju ar valsts valodas lietošanu tajās izglītības iestādēs, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Komisijas interese bija skaidrot jautājumu par esošo situāciju skolās ar pedagogu sagatavotību un pietiekamību, lai kvalitatīvi nodrošinātu mācību saturu valsts valodā visās izglītības pakāpēs, kā arī, kas tiek plānots, lai nodrošinātu sekmīgu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. Latviešu valodas prasme ir būtisks saliedētas sabiedrības elements un ļauj ikvienam pilntiesīgi un pilnvērtīgi iekļauties valstiskos un sabiedriskos procesos.
Komisija iepazīstas ar informāciju par Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šodien, 21. septembrī, uzklausīja Ārlietu ministrijas, Valsts robežsardzes un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvju informāciju par Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņu ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā. Ņemot vērā Krievijas prezidenta Vladimira Putina šodienas paziņojumu par izsludināto daļējo mobilizāciju, izceļot gribētāju skaits no Krievijas varētu strauji pieaugt. Ārlietu ministrijas pārstāvji Jurijs Pogrebņaks un Inga Stūrīte informēja komisiju, ka interese par ieceļošanu Latvijā saglabājas augsta. Vīzu izsniegšana Krievijas Federācijas pilsoņiem kopš karadarbības uzsākšanas Ukrainā ir stingri ierobežota. Šobrīd vīzas tiek izsniegtas personām, kuras ir Latvijas valstspiederīgo ģimenes locekļi, ES, EK vai Šveices konfederācijas valstspiederīgo ģimenes locekļi. Vīzas tiek izsniegtas arī pamatojoties uz humāniem apsvērumiem. Krievijā kopumā šogad ir izsniegtas 2616 Latvijas ieceļošanas vīzas, no tām 1150 kopš kara sākuma.
Valsts robežsardzes Robežpārbaudes un imigrācijas kontroles pārvaldes priekšnieks Rinalds Belijs informēja, ka pēdējās dienās Latvijā ieceļojuši Latvijas valstspiederīgo ģimenes locekļi un Eiropas Savienības dalībvalstu valstspiederīgo ģimenes locekļi. Kopš gada sākuma Latvijā ieceļojis apmēram 101 tūkstotis Krievijas Federācijas pilsoņu. Kopš 19. septembra Latvija ir būtiski ierobežojusi ieceļošanu tiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuriem izsniegtas citu valstu Šengenas vīzas. Viņš gan atzina, ka iebraucot ES caur Somiju Krievijas pilsoņiem ir liberālāka ieceļošanas kārtība. Ja persona tiek iekšā Šengenas zonā, tad viņa caur iekšējām robežām var doties uz jebkuru sava galamērķa valsti Eiropā.
Komisija uzklausa informāciju par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu
Komisija šodien, 14. septembrī, tikās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieci Mairu Rozi, lai pārrunātu aktuālo situāciju ar personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu. Šā gada pirmajā pusē strauji pieauga pieprasījums pēc personu apliecinošiem dokumentiem un PMLP nodaļās veidojās garas rindas. PMLP priekšniece to skaidroja ar vairākiem faktoriem, tādiem kā ārkārtējās situācijas ieviešanu un klātienes pakalpojumu sniegšanu tikai pēc iepriekšēja pieraksta, Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā, ceļošanas atsākšanos pēc Covid-19 pandēmijas, personas apliecības jeb eID kartes noteikšanu par obligātu personu apliecinošu dokumentu un citus. Strauji pieauga personu apliecinošu dokumentu (pases un eID) izsniegšana personām līdz 15 gadu vecumam.
Vairāk rakstu...