Šodien, 1. martā, komisija uz sēdi bija aicinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjus, lai iepazītos ar ministrijas kompetenci un īstenotajiem pasākumiem valsts valodas politikas, saliedētas sabiedrības politikas nodrošināšanai un diasporas atbalstam. Ministrijas funkcijās ietilpst izstrādāt valsts valodas politiku un organizēt un koordinēt tās īstenošanu. Tāpat ministrija savas kompetences ietvaros ir iesaistīta sabiedrības integrācijas pasākumu realizācijā un atbalsta sniegšanā diasporas pārstāvjiem un remigrantiem.

IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece Vineta Ernstsone informēja komisiju par Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.-2027. mērķi un darbības virzieniem, kā arī iezīmēja šo virzienu galvenos uzdevumus.

Latviešu valodas aģentūras vadītāja Inita Vītola iepazīstināja ar aģentūras aktuālajiem un īstenotajiem pasākumiem valodas politikas nodrošināšanā. Aģentūra veic regulārus pētījumus par valodas situāciju Latvijā, izstrādā valodas apguves un metodiskos materiālus, sniedz atbalstu diasporai pasaulē latviešu valodas apguvē, nodrošina konsultācijas par valodas lietojumu un citvalodu personvārdu atveidi latviešu valodā un sniedz citus pakalpojumus.

Foto: Ieva Ābele, Saeima

 

Komisija šodien, 15. februārī, apmeklēja patvēruma meklētāju izmitināšanas centru "Mucenieki".  Centra galvenais uzdevums ir nodrošināt patvēruma meklētājus ar mājokli laikā, kamēr viņu lietas tiek izskatītas un pieņemts lēmums patvēruma lietā par starptautiskā aizsardzības statusa piešķiršanu. Tas izvietots Ropažu novada Muceniekos, 17 kilometrus no Rīgas, bijušajā Padomju armijas militārajā bāzē un centrā var izmitināt līdz 400 personām. Pašreiz Muceniekos uzturas mazliet virs simts patvēruma meklētāji. 

Komisija šodien, 8. februārī, apmeklēja Sabiedrības integrācijas fondu (SIF) un iepazinās ar tā darbību un sniegtajiem pakalpojumiem. Fonda darbība ir vērsta, lai nodrošinātu efektīvu sabiedrības saliedēšanas politikas īstenošanu un sniegtu nozīmīgu atbalstu nevaldības sektoram, lai stiprinātu valstisko piederību un demokrātiju, atbalstītu pilsoniski izglītotu, aktīvu, atbildīgu, iekļaujošu un saliedētu sabiedrību.

SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce iepazīstināja komisiju ar fonda misiju un vīziju, skaidroja tā galvenos darbības virzienus, kas ir: nevalstisko organizāciju, mazākumtautību, ģimeņu, diasporas, sociāli neaizsargāto un mediju atbalsts. Viņa norādīja, ka sabiedrības integrācijas politika ir horizontālā politika, kurā iesaistītas daudzas institūcijas. Tāpat fonda darbību nosaka daudzi politikas plānošanas dokumenti.

Šodien, 25. janvārī, komisija, turpinot iepazīties ar to institūciju darbību, kuras ir komisijas pārraudzības redzeslokā, iepazinās ar Kultūras ministrijas veikumu un plānotajiem pasākumiem sabiedrības saliedētības politikas jomā. Viena no Kultūras ministrijas funkcijām ir izstrādāt un realizēt valsts politiku sabiedrības integrācijas jomā.

Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītāja Liene Voroņenko 2023. gada 18. janvāra sēdē informēja komisiju, ka ir izstrādāts valsts valodas prasmju pārbaužu plāns šim gadam tiem Latvijā pastāvīgi dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem, kuri pirms Krievijas pilsonības iegūšanas bija Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi un kuriem līdz šā gada 1. septembrim jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi, lai atkārtoti saņemtu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.

Komisijas priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka pauda viedokli, ka valodas prasmju pārbaudes nokārtošana šiem cilvēkiem ir iespēja apliecināt savu vēlmi dzīvot mūsu valstī, cieņu pret šo valsti. Svarīgi, lai valsts spētu nodrošināt valsts valodas prasmju pārbaudes pieejamību un lai neveidojas situācija, ka kādam, kurš ir vēlējies to kārtot, nav bijis tādas iespējas.