Komisija vērtē tiesiskās palīdzības līguma ar Krieviju denonsēšanas iespējamo ietekmi uz PMLP funkciju izpildi
Šodien, 1. novembrī, komisija vērtēja likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās denonsēšanu” ietekmi uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) funkciju izpildi. Jautājums sēdē tika iekļauts pēc Saeimas Ārlietu komisijas aicinājuma, kura, lemjot par likumprojekta virzību, konstatēja, ka šī līguma denonsēšanas gadījumā zināmas problēmas varētu rasties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, lemjot par Latvijas pilsonības piešķiršanas un zaudēšanas jautājumiem, repatriācijas jautājumiem, kā arī izsniedzot uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā.
Komisijas deputāti darba vizītē apmeklē Daugavpili
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti 20. oktobrī darba vizītē apmeklēja Daugavpili, kur tikās ar Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes pārstāvjiem, Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes pārstāvjiem, pilsētas izglītības iestāžu vadītājiem un pārrunāja izglītības iestāžu pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, izglītības kvalitātes un sabiedrības saliedētības jautājumus.
Komisija rosinās veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai Ukrainas civiliedzīvotāji sekmīgāk iekļautos Latvijas sabiedrībā
Šodien, 18. oktobrī, komisija turpināja izskatīt šā gada 4. oktobrī uzsākto jautājumu par pasākumiem, kurus valsts nodrošina, lai sekmētu Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā. Toreiz komisijas sēdē tika konstatēts, ka ir vairāki problēmjautājumi, kas prasa padziļinātāku situācijas analīzi, kā, piemēram, obligātās izglītības nodrošināšana visiem Latvijā esošajiem Ukrainas civiliedzīvotāju bērniem, latviešu valodas apmācība un kursu pieejamība, Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbinātība un pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas jautājumi. Uz šiem jautājumiem sēdē norādīja atbalsta sniegšanā iesaistītie nevaldības organizāciju pārstāvji un komisija lēma turpināt problēmjautājumu izskatīšanu kādā no tuvākajām sēdēm.
Komisija, šodien uzklausot iesaistīto institūciju skaidrojumu par Ukrainas civiliedzīvotāju esošo situāciju un to reglamentējošo normatīvo regulējumu, konstatēja, ka ir jautājumi, kuru pilnveidei būtu nepieciešamas izmaiņas likumos. Komisija lēma vērsties Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā ar aicinājumu risināt jautājumu par obligātu visu Latvijā dzīvojošo Ukrainas bērnu un jauniešu iesaisti Latvijas izglītības sistēmā. Tāpat tika nolemts vērst Finanšu ministrijas uzmanību uz nodokļu jautājumiem, kas dotu tiesības Ukrainas civiliedzīvotājiem atgūt Latvijā pārmaksātos nodokļus.
Foto: Ieva Ābele, Saeima
Komisija iepazīstas ar progresu vienotas latviešu valodas apguves sistēmas izveidē
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 11. oktobrī uzklausīja atbildīgo institūciju informāciju par progresu, veidojot vienotu un koordinētu latviešu valodas apguves sistēmu pieaugušajiem. Latviešu valodas apmācībā pieaugušajiem iesaistītas Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Nodarbinātības valsts aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds, tāpat valodas kursus piedāvā arī vairākas pašvaldības.
Komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris sēdes ievadā norādīja, ka jautājums jau vairākkārt komisijā ir skatīts un nav jāatkārtojas, cik daudz naudas latviešu valodas mācīšanai ir apgūts un cik daudz cilvēku un cik labi ir apmācīts. Sēdes mērķis ir saprast, kur Latvijā iebraukušam ārzemniekam griezties, ja viņš grib apgūt valodu. Vai ir kāda valsts iestāde, kur viņš griežas un viņam sniedz informāciju par ātrāk pieejamiem un tuvāk dzīvesvietai esošajiem kursiem.
Komisija apzina situāciju ar Ukrainas civiliedzīvotāju uzturēšanos Latvijā
Šodien, 4. oktobrī, komisija uzklausīja informāciju par Ukrainas civiliedzīvotāju ierašanos Latvijā un pasākumiem, ko valsts nodrošina, lai sekmētu viņu iekļaušanos sabiedrībā.
Komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris: “Es pieļauju domu, ja Ukrainā karš būtu beidzies, mums šīs problēmas īpašas galvassāpes nesagādātu. Tā kā mēs nezinām, cik ilgi tas turpināsies, cilvēki pie mums Latvijā ir un mums šīs rūpes par šiem cilvēkiem kara apstākļos ir jānodrošina.”
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede informēja, ka šobrīd aptuveni nedaudz vairāk kā 42 000 Ukrainas civiliedzīvotāju ir piešķirts un ir aktīvs Ukrainas civiliedzīvotāja statuss, kas ir pagaidu aizsardzības statuss Latvijā. Viņa skaidroja, ka katru dienu no Valsts robežsardzes saņem ziņojumus par to, cik Ukrainas civiliedzīvotāju škērso valsts robežu. Šobrīd joprojām ik dienu ap 300 šādu personu šķērso valsts robežu. Šī kustība saglabājas stabila un cilvēki ne tikai brauc pie mums, bet brauc arī projām. PMLP ir anulējusi pagaidu aizsardzības statusu aptuveni 5000 cilvēkiem, kuri devās vai nu atpakaļ uz Ukrainu vai uz citu valsti.
Vairāk rakstu...