Šodien, 14. jūnijā, komisijas deputāti apmeklēja I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociāciju (LNKBA) un iepazinās ar tās darbību un organizētajiem pasākumiem. LNKBA ir dibināta Atmodas laikā 1988.gadā 30.novembrī un šobrīd tā apvieno divdesmit četras dažādu Latvijā dzīvojošu tautību kultūras biedrības un savienības. 

Šodien, 9. jūnijā, komisijas priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka un komisijas priekšsēdētāja biedre Anna Rancāne tikās ar Gruzijas parlamenta Diasporas un Kaukāza jautājumu komisijas priekšsēdētāju Beka Odisharia un Gruzijas parlamenta deputātu sadraudzības grupas ar Latvijas parlamentu delegāciju, kas darba vizītē apmeklē Latvijas Republiku. Tikšanās ietvaros tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu pieredzi un pasākumus darbam ar diasporu.

Šodien, 7. jūnijā, uz komisiju bija uzaicināti vairāku institūciju pārstāvji sniegt informāciju par pasākumiem, kas veicinātu Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā.

Komisijas priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka ievadā akcentēja, ka iekļaušanos Latvijas sabiedrībā varētu veicināt Ukrainas civiliedzīvotāju piekļuve darba tirgum, bērnu un jauniešu iekļaušanās izglītības vidē. Bet, lai saprastu, kādā apjomā atbalsta pasākumi ir jāpiedāvā, nepieciešams apjaust, cik šādu personu varētu būt.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede informēja, ka gandrīz 48 000 Ukrainas civiliedzīvotāju ir reģistrēti Fizisko personu reģistrā. 19 000 no viņiem ir izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas, bet 28 000 vīzas. No šā gada vīzas vairs netiek izsniegtas. Viņa norādīja, ka vīzas, arī tās, kas saņemtas 2022. gadā un kuru derīguma termiņš ir beidzies, joprojām ir derīgas un tādas tas būs līdz pat nākamā gada 4. martam. To nosaka ES pagaidu aizsardzības direktīva un, iespējams, tā tiks pagarināta vēl uz gadu. Viņa norādīja, ka šobrīd grūti prognozēt, kā situācija Ukrainā attīstīsies un cik šīs valsts pilsoņu vēlēsies Latvijā palikt ilgāku laiku vai pat pavisam.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 24. maijā, uzklausīja Jaunsardzes centra pārstāvjus par tā aktualitātēm, veicamajiem uzdevumiem un diskutēja par jaunsardzes lomu sabiedrības saliedētības veicināšanā. Jaunsardzes centra darbības mērķis ir veicināt Latvijas jaunatnes iesaisti visaptverošā valsts aizsardzībā un izpratni par to, tai skaitā, veicināt jaunatnes pilsonisko apziņu un patriotismu, izglītot jaunatni valsts aizsardzības jomā, attīstīt jaunatnes fizisko sagatavotību un visaptverošai valsts aizsardzībai nepieciešamās iemaņas.

Komisija šodien, 17. maijā, uz sēdi bija uzaicinājusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieci Mairu Rozi, lai iepazītos ar aktuālo situāciju pārvaldes sniegto pakalpojumu nodrošināšanā. Iestāde joprojām strādā ar lielu noslodzi, kaut rindas ir mazinājušās. Jau iepriekš komisija skaidroja iemeslus, kāpēc iestādē veidojās garas rindas, lai noformētu personu apliecinošus dokumentus vai saņemtu citus pakalpojumus. Tika konstatēts, ka tam bija vairāki faktori, tādi kā ārkārtējās situācijas ieviešana un klātienes pakalpojumu sniegšana tikai pēc iepriekšēja pieraksta, ceļošanas atsākšanās pēc Covid-19 pandēmijas, personas apliecības noteikšana par obligātu personu apliecinošu dokumentu, karadarbība Ukrainā un bēgļu pieplūdums no šīs valsts un citi.