Notikumi
- Detaļas
Sesijas laikā notikušas 10 sēdes, organizēts viens seminārs, sagatavots viens darba grupas ziņojums.
Komisijas galvenie darbības virzieni, kuriem tika pakārtota komisijas darba kārtība.
- Sabiedrības integrācijas politikas koordinācijas pilnveidošana
Komisija 10.aprīlī un 5.jūnijā uzklausīja atbildīgo institūciju informāciju par sabiedrības integrācijas procesa koordināciju un finansējuma piešķiršanu 2014.gadā. Komisija pēc 10.aprīļa sēdēs aicināja Ministru prezidentu skaidrot valdības politiku šajā jautājumā. 5.jūnijā tika apspriesta MK atbilde par integrācijas procesa koordināciju.
- Naturalizācijas darba grupas ziņojums
Komisijas Naturalizācijas darba grupa prezentēja ziņojumu par naturalizācijas procesu. Tā mērķis ir pilnveidot pilsonības piešķiršanas procesu. Ziņojums iesniegts PMLP un Iekšlietu ministrijai. PMLP priekšnieka vietnieks J.Citskovskis 12.jūnija komisijas sēdē informēja par komisijas priekšlikumu realizēšanu turpmākajā PMLP darbībā. Vairāki priekšlikumi jau šobrīd realizēti vai tiek ieviesti (jauna mājaslapa, naturalizācijas ceremonija u.c.). Par citiem tiekot domāts, piem. naturalizācijas kursi.
- Otrā pasaules kara vēsturisko atmiņu konfrontācijas mazināšana
1.Komisija uzklausīja vēsturnieku un ekspertu viedokli par iespēju mazināt Otrā pasaules kara vēsturisko atmiņu konfrontāciju. Komisija atbalstīja Valsts prezidenta A.Bērziņa Vēstījumu saistībā ar gaidāmo Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu.
2.Vairāki komisijas deputāti piedalījās Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienas pasākumā Rīgas Brāļu kapos 8.maijā.
3.Jautājums par 8.maiju kā vienotu Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu tika pārrunāts komisijas sēdē 5.jūnijā ar Valsts prezidenta, Aizsardzības ministrijas un Latviešu Strēlnieku apvienības pārstāvjiem.
- Saikne ar diasporu
Komisija atbalsta un piedalās diasporas konferences „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai” organizēšanā, kas notiks Saeimā 1.jūlijā. Konferences galvenie organizatori ir Kultūras ministrija, Ārlietu ministrija un diasporas organizācijas.
Papildus:
1. Komisija tikās ar Rekrutēšanas un jaunsardzes centra direktoru Druvi Kleinu un pārrunāja jautājumu par jaunsardzes organizācijas lomu sabiedrības saliedētībā.
2. Komisijas 19.jūnija sēdē pārrunāja imigrācijas jautājumu. Galvenie jautājumi bija, cik šobrīd Latvijā uzturas imigrantu, kādā statusā, kādas ir prognozes. Kā tās var ietekmēt izmaiņas darba tirgū?
3. Komisija organizēja semināru – diskusiju „Nācija un valsts. Vai Latvijā ir iespējama vienota nācija?” Tajā piedalījās gan zinātnieki, gan politiķi. Pasākumu ievadīja vairāki priekšlasījumi (Leo Dribins, Egils Levits, Irina Cvetkova, Andrejs Judins), bet diskusiju turpināja politiķi un žurnālisti. Ideju par šo semināru aktualizēja pēdējā pusgada politiskā dienaskārtība. Vispirms asas politiskas diskusijas izraisīja jautājums par tautības ierakstu pasē. Vēlāk – deputāta A. Judina likumprojekts par iespējamo tautības maiņu. Kaislīgās diskusijas par šiem jautājumiem uzrādīja pilnīgi atšķirīgas vienu un to pašu terminu izpratnes. Semināra mērķis bija likt pamatus konstruktīvai diskusijai nacionālās identitātes jautājumos.
- Detaļas
Prognozes liecina – jau tuvākajos gados Latvijā var iestāties akūts darba roku trūkums. Valstij tam ir mērķtiecīgi jāgatavojas, savlaicīgi veicot prognozes un veidojot atbilstošu imigrācijas un integrācijas politiku.” To Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis uzsvēra 19.jūnijā, komisijai diskutējot par iespējamo trešo valstu pilsoņu imigrāciju Latvijā.
„Gandrīz vai ik pārgadus Rietumeiropā redzam masveida grautiņus, kuros iesaistīti imigranti. Latvijai ir iespēja jau laikus mācīties no citu Eiropas valstu imigrācijas un integrācijas politiku veidošanas procesā pieļautajām kļūdām. Medijos izskanējušās prognozes par darbaspēka trūkumu Latvijā jau tuvākajos gados rada virkni jautājumu – vai Latvijā gaidāms imigrācijas vilnis un vai iespējami citi potenciālās problēmas risinājumi?” sēdē uzsvēra komisijas priekšsēdētājs.
Latvijā šobrīd dzīvo 66 tūkstoši ārzemnieku, tostarp aptuveni 12 tūkstoši Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas ir trīs procenti no mūsu valsts iedzīvotājiem, deputātus sēdē informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze, atzīmējot, ka Imigrācijas likums noteic – ārzemnieks ir persona, kura nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis. ES tiesību izpratnē trešo valstu pilsoņu skaitā tiek ietverti arī Latvijas nepilsoņi, un, vērtējot šādā aspektā, Latvijā dzīvo 17 procenti ārzemnieku.
Foto: Sabiedrības Saliedētības komisija, Linda Buceniece
Pēdējos gados ievērojami pieaudzis to cilvēku skaits, kam pirmo reizi izsniegtas uzturēšanās atļaujas Latvijā - laikā pirms ekonomikas un finanšu krīzes ik gadu tika izsniegti aptuveni pieci tūkstoši šādu atļauju, savukārt pēc krīzes aptuveni divi tūkstoši, taču pēdējos gados uzturēšanās atļauju Latvijā ik gadu saņem pieci līdz desmit tūkstoši cilvēku. Tas skaidrojams ar iespēju saņemt uzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, veicot finanšu investīcijas Latvijā, sacīja M.Roze.
Informējot par prognozēm jautājumā par migrāciju, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs Normunds Ozols teica – lai Latvija vidējā termiņā līdz 2020.gadam sasniegtu vidēji četru līdz piecu procentu izaugsmi gadā, iekšzemes kopproduktam ir jāpieaug par 40 procentiem un līdz ar to nodarbinātības pieaugumam jābūt sešu procentu apmērā. Vienlaikus Latvija saskaras ar iedzīvotāju novecošanās un to skaita samazināšanās problēmu, tādējādi samazinās ekonomiski aktīvo cilvēku skaits. N.Ozols arī sacīja, ka kritiska situācija varētu veidoties pēc 2020.gada, kad sagaidāms straujākais Latvijas iedzīvotāju skaita samazinājums ekonomiski aktīvo cilvēku vecuma grupā.
- Detaļas
Rīt, 19.jūnijā, komisijas sēdes galvenais jautājums būs imigrācijas izaicinājumi no trešo valstu pilsoņiem.
Imigrācijas jautājums kopumā šodien ir aktuāls un kā ziņu portālam Tvnet norāda demogrāfs Ilmārs Mežs - ja nākamajos gados turpināsies līdzšinējā imigrantu plūsma uz Latviju, jau pēc 20 gadiem pie mums būs vismaz 100 tūkstoši iebraucēju un 20-30% jaundzimušo nebūs Latvijas pilsoņi. Pašreizējā imigrācijas plūsma liecina, ka vismaz 5 tūkstoši iebrauc no ārpus ES valstīm ik gadu.Tas nozīmē, ka Latvijai jāapzinās imigrācijas izaicinājumi un jādomā par imigrācijas politikas veidošanu.
Uz komisijas sēdi aicināti Ekonomikas ministrijas, Kultūras ministrijas un Pilsonības un migācijas lietu pārvaldes pārstāji.
Ilmāra Meža viedoklis par imigrācijas scenārijiem- http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/467663-latvija_dzivos_100_tukstosi_imigrantu
- Detaļas
Lai noskaidrotu, vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) un Ārlietu ministrija (ĀM) ir gatava tehniski nodrošināt jaunā pilsonības regulējuma normas, tostarp dubultpilsonības iespēju, ko paredz Saeimas nesen veiktie grozījumi Pilsonības likumā, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija 12.jūnijā uz sēdi bija aicinājusi ĀM, Iekšlietu ministrijas, kā arī PMLP pārstāvjus.
„Lai arī atbildīgās institūcijas vērš uzmanību uz kapacitātes problēmām jauno prasību un dubultpilsonības iegūšanas procesa savlaicīgai nodrošināšanai, vienlaikus šobrīd vēl nav zināms, cik liela būs interese par dubultpilsonības iegūšanu,” uz situācijas duālo aspektu norāda komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.
PMLP priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis klātesošajiem sacīja, ka PMLP jau šobrīd strādā pie Ministru kabineta noteikumu izstrādes, kas regulēs Pilsonības likumā paredzētās procedūras. Kā būtiskāko problēmu to kontekstā J. Citskovskis minēja potenciāli sagaidāmo lielo iesniegumu skaitu dubultpilsonības atzīšanai. Tiek lēsts, ka uz pilsonību varētu pretendēt 20 līdz 22 tūkstoši cilvēku. Uz komisijas priekšsēdētāja jautājumu par PMLP papildus nepieciešamajiem cilvēkresursiem iesniegumu apstrādei, PMLP priekšnieka vietnieks atbildēja, ka PMLP būs nepieciešamas papildu desmit amata vietas.
Foto: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja
Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs informēja deputātus – sagaidāms, ka visvairāk potenciālo dubultpilsoņu būs no Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādas un Krievijas, kā arī Austrālijas un Vācijas, taču precīzu skaitu šobrīd prognozēt ir grūti. V.Makarovs sacīja, ka arī mūsu valsts diplomātiskajās pārstāvniecībās būs nepieciešamas papildu amata vietas, lai strādātu ar dubultpilsonības un diasporas jautājumiem.
PMLP un ĀM apliecināja gatavību sadarboties, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai par dubultpilsonības iegūšanas procedūru.
I.Latkovskis vērsa uzmanību uz personām, kas atteikušās no pilsonības vai kam iepriekš atņemta Latvijas pilsonība, jo iepriekš mūsu valsts tiesiskais regulējums dubultpilsonību nepieļāva. J.Citskovskis apliecināja, ka šiem cilvēkiem būs iespēja atjaunot Latvijas pilsonību, ar iesniegumu vēršoties PMLP.
Saeimas Preses dienests
Vairāk rakstu...
