Notikumi
- Detaļas
30.septembrī Saeimā notiks seminārs " Diasporas interešu pārstāvēšana izcelsmes zemēs."
Semināra mērķis ir noskaidrot kā ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem vislabāk pārstāvēt savas intereses Latvijā? Un ko Latvija šajā jautājumā var mācīties no citu valstu pieredzes?
Semināra pirmā daļa būs veltīta prezentācijām par diasporu interešu pārstāvēšanu izcelsmes zemēs. Otrajā daļā notiks apaļā galda diskusija par diasporas interešu pārstāvēšanas Latvijas modeli.
Semināru-diskusiju organizē Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija un Ārlietu komisija.
SEMINĀRS-DISKUSIJA
DIASPORAS INTEREŠU PĀRSTĀVĒŠANA IZCELSMES ZEMĒS
2013.gada 30.septembris, plkst. 10.00 – plkst. 13.45
Darba kārtība
Moderators: Valdis Liepiņš, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāja biedrs
10.00. Ievads: Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš
10.10 – 11.30. Diasporu interešu pārstāvēšana izcelsmes zemēs
Moderators: Daunis Auers, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas asociētais profesors
Prezentācijas
Francijas Republika – Žaks Ležandrs (Jacques Legendre), Francijas Senāta Kultūras, izglītības un komunikācijas komisijas priekšsēdētāja vietnieks, Francijas Senāta sadraudzības grupas ar Latviju priekšsēdētājs
Igaunijas Republika – Līza Pakosta (Liisa Pakosta) Riigikogu Kultūras lietu komisijas locekle
Īrija – Eidans Kirvans (Aidan Kirwan), Īrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā
Lietuvas Republika – Ķēsts Pikūns (Kęstas Pikūnas), Pasaules lietuviešu jaunatnes asociācijas priekšsēdētājs
Somijas Republika – Tīna Nordkviste (Tina Nordqvist), Ārzemēs dzīvojošo somu parlamenta sekretāre
11.30 – 11.45. Pārtraukums (kafijas pauze)
11.45 – 13.15. Apaļais galds – Diasporas interešu pārstāvēšanas Latvijas modelis
Moderators: Valdis Liepiņš, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāja biedrs
Apaļā galda dalībnieki
Jānis Kukainis, Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdētājs
Aldis Austers, Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājs
Arvils Ašeradens, Saeimas deputāts
Rolands Lappuķe, Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos
Jānis Citskovskis, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieks
Arnis Cimdars, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs
Dace Akule, Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS direktore
13.15 – 13.30. Brīvais mikrofons
13.30 – 13.45. Noslēgums: Ilmārs Latkovskis, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs
- Detaļas
Šodien komisijas sēdē tika skatīts jautājums par sabiedrības saliedētības pasākumu finansēšanas prioritātēm sastādot 2014.gada budžeta projektu.
Komisijas sēdē piedalījās Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktore Aija Bauere un Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrības integrācijas departamenta, Sabiedrības integrācijas un pilsoniskās sabiedrības attīstības nodaļas vecākais referents- Ilgmārs Lejnieks. Abu institūciju pārstāvji pauda atbalstu Sabiedrības saliedētības komisijas izvirzītajām prioritātēm. Pirmkārt, finansējums latviešu valodas apguvei un pilnveides sistēmas nodrošināšanai. Otrkārt, atbalsts jaunsardzes kustības stiprināšanai un treškārt, finansējums diasporas un Latviešu bērnu un jauniešu kopīgajām nometnēm- saskaņā ar Sabiedrība sintegrācijas fonta projektu.
Finansējums 2014.gada budžeta projektā ir paredzēts pirmajām divām prioritātēm, savukārt, trešā prioritāte- nometnes diasporas un latviešu bērniem var palikt bez pietiekoša finansējuma.
KM pārstāvis I.Lejnieks informēja, ka KM budžetā paredzēti 50 000 Ls diasporas nometnēm, kaut gan kopumā šīm nometnēm pieprasīti vairāk kā 100 000Ls. Būtiski, ka izvirzītās prioritātes un darbības virzieni ir tie, par kuru efektivitāti Sabiedrības saliedētības komisija ir pārliecinājusies savā līdzšinējā darbībā.
Komisijas deputāti nolēma neatkāpties no izvirzītajām prioritātēm un atbalstīt tās budžeta pieņemšanas laikā. Tāpat izvirzītās integrācijas prioritātes tika nosūtītas Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un Saeimas frakcijām.
Foto:Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja
- Detaļas
Rīt, 25.septembrī, komisijas sēdē tiks skatīts jautājums par sabiedrības saliedētības pasākumu finansēšanas prioritātēm sastādot 2014.gada budžeta projektu.
Komisijas vārdā tika nosūtīta vēstule Minstru prezidentam Valdim Dombrovskim ar lūgumu deliģēt uz komisijas sēdi kompetentus pārstāvjus, lai skaidrotu principus, pēc kuriem valsts budžeta projektā tie iekļauti integrācijas pasākumi.
Sabiedrības saliedētības komisijas deputāti 4.semtembra sēdē vienojās izvirzīt trīs integrācijas prioritātes, kas nebūtu ignorējamas 2014.gada valsts budžetā.
Pirmkārt, finansējums latviešu valodas apguvei un pilnveides sistēmas nodrošināšanai. Otrkārt, atbalsts jaunsardzes kustības stiprināšanai un treškārt, finansējums diasporas un Latviešu bērnu un jauniešu kopīgajām nometnēm- saskaņā ar Sabiedrība sintegrācijas fonta projektu.
- Detaļas
Šodienas, 18.septembra, komisijas sēdes galvenais jautājums bija valsts institūciju gatavība Pilsonības likuma grozījumu spēkā stāšanās nodrošinājumam. Lai noskaidrotu, vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) un Ārlietu ministrija (ĀM) ir gatava tehniski nodrošināt jaunā pilsonības regulējuma normas, galvenokārt dubultpilsonības iespēju, komisijas deputāti izvaicāja šo institūciju pārstāvjus.
Ārlietu ministrijas pāstāvji sacīja, ka Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās ārvalstīs būs nepieciešamas četras papildu amata vietas, lai strādātu ar dubultpilsonības un diasporas jautājumiem. Citā gadījumā esošie darbinieki būs ļoti noslogoti un veidosies garas potenciālo dubltpilsoņu rindas. Arī PMLP pieprasījuši desmt papildu amata vietas operatīvākai darba veikšanai.
PMLP pārstāvji informēja, ka Ministru kabinētā iesniegti izstrādātie noteikumi par dubultpilsonības piešķiršanu. Tāpat PMLP sadarbībā ar ĀM veikusi apmācību ĀM darbiniekiem par dubultpilsonības piešķiršanas procedūru. Abas institūcijas vienojušās skaidrojošu materiālu par dubultpilsonības piešķiršanas procedūru nosūtīt arī Latvijas diplomātiskajām pārstāvniecībām.
Lai informētu potenciālos dubultpilsoņus tuvākajā laikā PMLP mājas lapā tiks ievietota saprotama informācija par dubultpilsonības piešķiršanu, kas būs lasāma trīs valodās- latviešu, angļu un krievu.
Grozījumi Pilsonības likumā stāsies spēkā šā gada oktobrī. Tiek lēsts, ka uz pilsonību varētu pretendēt 20 līdz 22 tūkstoši cilvēku.
Foto: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja
Vairāk rakstu...