Notikumi
„Ja kādam patīk piesaukt skaitļus, ko mūsu valsts ekonomikai dod uzturēšanās atļauju tirgošana, tad vienlaikus arī jārēķina, cik izmaksās šo cilvēku integrācija Latvijas sabiedrībā. Šo nepieciešamību ignorējot, maksāsim ļoti dārgi, un ne tikai ekonomikas nozīmē vien,” uzsvēra Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis,9.oktobrī, komisijai diskutējot par cilvēkiem, kas līdz šim saņēmuši uzturēšanās atļaujas, un iespējamo nepieciešamību viņus integrēt Latvijas sabiedrībā.
Komisijas priekšsēdētājs akcentēja, ka ir svarīgi zināt, cik daudz un kādi cilvēki šobrīd Latvijā atrodas ar uzturēšanās atļaujām. Tāpat ir būtiski noskaidrot, vai viņus vajag integrēt un vai viņi vispār ir integrējami latviešu sabiedrībā.
Komisija uz sēdi bija aicinājusi Kultūras ministrijas (KM), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) un Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvjus.
Foto:Saeimas Kanceleja
Pēdējos gados palielinās uzturēšanās atļauju saņēmēju skaits, jo Latvijas tiesiskajā regulējumā noteikta iespēja ārzemniekam pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem, ieguldot kapitālsabiedrības pamatkapitālā vai iegādājoties nekustamo īpašumu, sēdē sacīja PMLP pārstāve. Viņa arī sacīja, ka šādas iespējas paredzēšana likumā ir motivējošs aspekts ārzemniekiem pieprasīt termiņuzturēšanās atļaujas, taču vienlaikus norādīja – ne visi ārvalstnieki, kuri iegādājušies nekustamo īpašumu, šo iespēju izmanto.
Šobrīd Latvijā uzturas aptuveni 20 tūkstoši ārzemnieku, kas saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju, un pieci tūkstoši no tiem to saņēmuši tieši saistībā ar ieguldījumu kapitālsabiedrībās vai nekustamā īpašuma iegādi, sacīja PMLP pārstāve. Savukārt aptuveni piektā daļa no šiem cilvēkiem saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju ģimenes apvienošanas nolūkā. Tieši šos cilvēkus nepieciešams integrēt primāri, uzskata PMLP.
Rīt, 9.oktobrī, komisijas deputāti skatīs jautājumu par uzturēšanās atļaujas saņēmušajiem un integrācijas politiku attiecībā pret tiem.
Uz komisijas sēdi uzaicināti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Kultūras ministrijas un Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvji.
Uzturēšanās atļauja ir dokuments, kas dod tiesības ārvalstniekiem uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku vai pastāvīgi.
Statistiku par uzturēšanās atļaujām Latvijā meklē šeit- http://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/pakalpojumi/iecelosana-lv/uzturesanas-atlaujas/uzturesanas.html
Šodien, 2.oktobrī, komisijas sēdē deputāti vienbalsīgi nobalsoja par kārtību, kādā komsija izskata iesniegumus par uzņemšanu pilsonībā par nopelniem Latvijas labā.(Skatīt pielikumā).
Pirms balsojuma Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš prezentēja izstrādātos noteikumus.
Darbs pie noteikumu projekta izstrādes aizsākās šā gada septembrī, kad komisija izstrādāto noteikumu projektu izskatīja un nolēma pilnveidot.
Tāpat komisijas deputāti apsprieda 30.septembrī Saeimā notikušo semināru "Diasporas interešu pārstāvēšana izcelsmes zemēs" un vienojās, ka uz vienu no komisijas turpmākajām sēdēm tiks aicināti diaspoas pārstāvji, lai turpinātuiesākto diskusiju un spriestu par piemērotāko diasporas pārstāvniecības modei Latvijā.
Vakar,30.semtembrī, Saeimā norisinājās Sabiedrības saliedētības komisijas organizēts seminārs-diskusija "Diasporas interešu pārstāvēšana izcelsmes zemēs."
Semināra mērķis bija noskaidrot kā ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem vislabāk pārstāvēt savas intereses Latvijā? Un ko Latvija šajā jautājumā var mācīties no citu valstu pieredzes? Tāpēc 2.oktobra komsijas sēdē viens no jautājumiem būs semināra norises un rezultātu izvērtējums.
Tāpat deputāti izskatīs jau uzlabotu noteikumu projektu - par kārtību, kādā komisija izskata priekšlikumus par uzņemšanu pilsonībā par nopelniem Latvijas labā.
Vairāk rakstu...
