Notikumi
Komisijas deputāti 4.septembra sēdē sprieda par iespējamo finansējumu sabiedrības integrācijas pasākumiem 2014.gada valsts budžetā.
Kā galvenās prioritātes tika izvirzītas- latviešu valodas apguve un attīstība, jaunsardzes organizācijas atbalstīšana un vasaras nometnes diasporas un Latvijas bērniem. Tāpat komisijas deputāti vienojās, ka būtiski ir vērst uzmanību tam, ka 2014.gada valsts budžetā varētu nebūt paredzēts finansējums Pilsonības likumā paredzētās svinīgās - pilsonības uzņemšnā ceremonijas noturēšanai.
Komisijas deputāti vienojās izvirzītās prioritātes darīt zināmas Ministru kabinetam.
Tāpat šodienas sēdē deputāts Valdis Liepiņš informēja un aicināja kolēģus piedalīties Saeimā – 30.septembrī, plānotajā starptautiskajā konferencē „ Diasporas interešu pārstāvēšana izcelsmes zemēs”.
Foto: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja
Pirmo rudens sesijas sēdi 4.septembrī Sabiedrības saliedētības komisija veltīs vairākiem būtiskiem jautājumiem.
Viens no tiem ir komisijas organizētais seminārs „ Diasporas interešu pārstāvēšana izcelsmes zemēs”. Semināra mērķis ir apzināt dažādu diasporu interešu pārstāvēšanas modeļus to izcelsmes zemēs, lai apsvērtu to atbilstību latviešu diasporas interešu pārstāvēšanai un saiknes nostiprināšanai ar Latviju. Semināra plānotais datums ir 30.septembris, norises vieta - Saeima.
Ne mazāk svarīgs ir jautājums par plānoto finansējumu sabiedrības integrācijas pasākumiem 2014.gadā.
Tāpat komisijas deputāti iepazīsies ar starpsesiju pārtraukumā saņemtajām vēstulēm Sabiedrības saliedētības komisijai.
Sabiedrības saliedētības komisijas naturalizācijas darba grupa tika izveidota 2012.gada martā pēc deputāta Valda Liepiņa iniciatīvas. Darba grupa izstrādāja ziņojumu, kurā iekļāva vairākus ierosinājumus un priekšlikumus naturalizācijas procesa uzlabošanā un pilnveidošanā. Ziņojumā definēts naturalizācijas mērķis- "uzlabot naturalizācijas kandidātu spēju pilnvērtīgi iekļauties Latvijas pilsoņu lokā un piedalīties latviešu sabiedrībā un kultūras dzīvē," uz kuru balstoties izstrādāt vairākii priekšlikumi.
Šobrīd naturalizācijas darba grupa var lepoties ar priekšlikumu plānotu realizēšanu dzīvē. No 1.oktobra jaunie pilsoņi tiks sveikti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes organizētās ceremonijās, kas notiks telpās ar Latvijas valsts karogu un ģerboni. Ceremonijas sākumā tiks atskaņota valsts himna, bet vēlāk jaunajiem pilsoņiem būs jādod uzticības solījums Latvijas Republikai. Solījums skanēs šādi- "Solos aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību, stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, godīgi dzīvot un strādāt, lai vairotu Latvijas valsts un tautas labklājību. Apliecinu, ka mana rīcība nekad nebūs vērsta pret Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti." Tāpat ceremonijas beigās pilsonības ieguvējiem tiks pasniegtas dāvanas- ziedi, ieejas kartes muzejos vai, piemēram, grāmatas.
Naturalizācijas darba grupas ziņoju meklē šeit: http://saliedetiba.saeima.lv/raksti/313-naturalizacijas-darba-grupas-zinojums
Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja
Lai nodrošinātu savlaicīgu finansējuma piešķiršanu 2014.gada valsts budžetā nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanai, kā arī vērstu uzmanību uz nepilnībām šīs politikas koordinācijā starp atbildīgajām ministrijām un neskaidrībām valsts nostājā nepilsoņu jautājumā, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija 17.aprīlī vienojās nosūtīt vēstuli Ministru prezidentam ar aicinājumu skaidrot sabiedrības integrācijas politikas koordināciju un skaidrot valsts politiku nepilsoņu jautājumā.(Vēstule pieejama šeit- http://saliedetiba.saeima.lv/dokumenti/273-vestule-ministru-prezidentam-par-sabiedribas-integracijas-politikas-veidosanu-un-koordinaciju)
Saņemto atbildi (Vēstule pieejama šeit- http://saliedetiba.saeima.lv/dokumenti/328-ministru-prezidenta-vestule-par-integracijas-politiku) komisijas deputāti izskatīja komisijas sēdē kopumā pieņemot detalizēto skaidrojumu par apmierinošu, taču komisijas deputāti norādīja uz vairākiem būtiskiem faktoriem, ko uzskata par neapmierinošiem un uzlabojamiem. (Vēstuli skatīt šeit- http://saliedetiba.saeima.lv/dokumenti/329-komisijas-atbildes-vestule-par-integracijas-politiku)
Pirmkārt, dažādu ministriju īstenotajai integrācijas politikai šobrīd nav skaidras koordinācijas un pārraudzības hierarhijas, Kultūras ministrijai, kas noteikta kā vadošā institūcija, nepieciešamas pilnvaras un kapacitāte novērtēt arī citās ministrijās īstenotos sabiedrības integrācijas pasākumus. To skaidrojot Sabiedrības saliedētības priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis sacīja: „ Ministriju dažādās institūcijās sabiedrības integrācijas jomā tiek darīts daudz labu darbu. Taču pastāv risks, ka labā roka nezina, ko kreisā dara. Trūkst stingri hierarhiskas struktūras, kas ļautu pārredzēt visu laukumu kopumā. Šis trūkums traucē mērķtiecīgāk izlietot integrācijai paredzēto finansējumu. Turklāt, pārraudzības un koordinācijas uzlabošanai nav nepieciešams papildu finansējums. Tas veicams pārstrukturējot esošos resursus. ”
Vairāk rakstu...
