Notikumi
2013.gada februārī Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija izteica atzinīgus vārdus Kultūras ministrijai (KM) par paveikto Latvijas kultūras kanona jautājumā, vienlaikus norādot uz turpmākajiem darbības pamatvirzieniem.(http://saliedetiba.saeima.lv/raksti/249-komisijas-priekslikumi-km-par-kulturas-kanonu)
Rītdienas, 20.novemebra sēde tiks veltīta jautājumam par kultūras kanona pilnveidošanas virzību. Uz komisijas sēdi uzaicināti KM un Latvijas Kultūras akadēmijas pārstāvji, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvji.
Latvijas kultūras kanons ir izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā un kalpo par līdzekli kopējas kultūras atmiņas veidošanai, veicinot piederības izjūtu Latvijai.
Foto: Latvijas Nacionālā kino centra mājas lapa. Attēls no filmas "Limuzīns Jāņu nakts krāsā"
Šobrīd Saeimai nav pamata uzsākt Kasparova pilsonības jautājuma izskatīšanu. Arī Kasparova pārstāvji uzskata, ka Saeimai vēl nevajag uzsākt jautājuma oficiālas izskatīšanas procedūru.
Kasparaova iesniegums ir adresēts atsevišķām Saeimas frakcijām, un, domājams, ar to Kasparova pārstāvji Latvijā ir vēlējušies uzsākt sarunu ar politiķiem par iespējām Kasparovam piešķirt Latvijas pilsonību. Tā kā Saeimas prezidijs Kasparova vēstuli ir pārsūtījis Sabiedrības saliedētības komisijai ar norādi sniegt atbildi pēc būtības, mums uz to ir jāreaģē. Tāpēc arī tiek sasaukta komisijas sēde. Taču šobrīd jānorāda uz vairākiem būtiskiem faktoriem, kas pagaidām liedz uzsākt pilsonības piešķiršanas jautājuma izskatīšanas procedūru.
Pirmkārt. Iesniegums un to pavadošie dokumenti nav uzskatāmi par atbilstīgi prasībām noformētiem. Šajā ziņā bez liekas birokrātijas norādīsim, kas ātri un vienkārši būtu labojams – ja vien iesnieguma autors to vēlēsies.
Otrkārt. Mums ar Kasparova pārstāvjiem jātiek skaidrībā, kuru no diviem ceļiem viņi ies – vai tas būs paša pilsonības pretendenta iesniegums Saeimai, vai arī desmit deputātu patstāvīgais priekšlikums. Lai gan abos gadījumos viss beidzas ar Saeimas balsojumu, tomēr ceļi līdz tam ir atšķirīgi.
Treškārt. Kasparova pārstāvis Latvijā Artūrs Avotiņš mani kā atbildīgās komisijas priekšsēdētāju ir neoficiāli informējis, ka šobrīd notiek konsultācijas ar frakcijām un atsevišķiem deputātiem, un tālab iesnieguma izskatīšana komisijā vēl nebūtu jāuzsāk.
Ilmārs Latkovskis,
Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs
Lai veicinātu latviešu diasporas interešu pārstāvniecību Latvijā, jāvērtē iespēja veidot Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas Diasporas lietu apakškomisiju vai parlamenta līmeņa darba grupu. To trešdien, 30.oktobrī, rosināja Saeimas Sabiedrības Saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis komisijas sēdē. Tajā piedalījās arī Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA), Eiropas Latviešu apvienības, Amerikas Latviešu apvienības, Krievijas Latviešu Kongresa, kā arī Ārlietu ministrijas pārstāvji.
„Priekšlikuma mērķis ir apzināt un efektīvi organizēt to potenciālu, ko diaspora var dot Latvijas attīstībai. Tāpēc mums ir jāapzinās un jāņem vērā diasporas iespējas un vajadzības,” uzsvēra I.Latkovskis.
Diasporas lietu apakškomisijai vai parlamenta līmeņa darba grupai, proti, diasporas pārstāvniecībai būtu virkne uzdevumu, tostarp sekmēt parlamentāriešu un diasporas organizāciju pārstāvju izpratni par diasporas lomu Latvijas attīstībā un pilnveidot ārzemēs dzīvojošo Latvijas pilsoņu iespējas ietekmēt mūsu valstī notiekošo, informēja komisijas priekšsēdētājs. Tāpat diasporas pārstāvniecībai īpaša uzmanība būtu jāpievērš jaunajai diasporai jeb tiem, kuri no Latvijas izceļojuši pēdējos gados.
Komisijas deputāts Vladimirs Reskājs pauda atbalstu diasporas pārstāvniecības mērķim, proti, nepieciešamībai stiprināt saikni starp Latvijas valsti un latviešu diasporu, kā arī īstenot efektīvu diasporas politiku. Tiesa, vēl ir jādiskutē par piemērotāku veidu šī mērķa īstenošanai. Tāpat būtu jāpārņem to valstu pieredze, kuras efektīvi sadarbojas ar savas valsts diasporu, tādējādi veicinot ekonomikas attīstību un popularizējot savu valsti ārzemēs, sacīja V.Reskājs.
Trešdien,30.oktobrī, Sabiedrības saliedētības komisija skatīs jautājumu par diasporas interešu pārstāvniecību Latvijā. Uz sēdi aicināti Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) un citu diasporas organizāciju pārstāvji, lai turpinātu pirms mēneša komisijas organizētajā seminārā aizsākto diskusiju. Diasporas organizācijas ir aicinātas izteikt savus konkrētus priekšlikumus – kā organizatoriski uzlabot viņu interešu pārstāvniecību Latvijas valsts institūcijās.
Komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis sola priekšlikumus arī no savas puses: „Daudziem tie būs pārsteidzoši, taču pavisam konkrēti. Ceru, ka rīt būs atbilstīga situācija tos izteikt.”
Vairāk rakstu...
