Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šī gada 6.septembra sēdē apsprieda provizorisko sēžu plānu 2017.gada Saeimas rudens sesijai.

Komisija nolēma uz nākamo sēdi 13.septembrī uzaicināt atbildīgās institūcijas, lai skaidrotu jautājumu par plānoto finansējumu sabiedrības integrācijas un diasporas atbalsta pasākumiem 2018.gada valsts budžeta projektā. Komisija iepazīsies, kā notiek Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012. - 2018.gadam īstenošanas plāna izpilde.

Tāpat rudens sesijā plānots izvērtēt esošo situāciju patvēruma meklētāju uzņemšanā, apmeklējot PMIC “Mucenieki” un iepazīstoties ar centrā veiktajiem remontdarbiem, kuriem bija jāuzlabo patvēruma meklētāju dzīves apstākļi.

 Komisija arī turpinās sadarbību ar diasporas organizācijām, iekļaujot sēdes diasporai aktuālos jautājumus. 

Foto: Jānis Cauņa

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti 7. jūnija sēdē uzklausīja Krievijas latviešu kongresa vadītāju Laumu Vlasovu, kura aktualizēja problēmjautājumus Krievijas latviešu diasporā.

Kā norāda Vlasova, ir grūti pateikt precīzu Krievijā dzīvojošo latviešu skaitu, taču tie varētu būt aptuveni 10 000 iedzīvotāju, kuri uzskata sevi par latviešiem. Daļai no tiem Latvija ir tikai kā ģeogrāfisks punkts, taču vairākumā gadījumu tiek uzturēta arī latviskā kultūra, dzīvesveids un valoda. Tieši tādēļ īpaši sāpīgs ir pilsonības jautājums, kurš pēdējā laikā sagādājis nepatīkamus brīžus daļai tautiešu. Pilsonības likums paredz pārejas periodu, kurš noslēdzās 2016. gada 1. oktobrī un nosaka, ka daļai iedzīvotāju jāizdara izvēle - paturēt Latvijas vai Krievijas pilsonību. Vlasova pauž, ka šāda attieksme nav pieļaujama, jo katrs pilsonis ir svarīgs, taču dzīvot Krievijā ar Latvijas pilsonību ir ļoti apgrūtinoši, jo tiek ierobežotas studiju un darba iespējas, kā arī veselības aprūpe.

Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa norāda, ka šāds pārejas periods un noteikumi pieņemti grozot pilsonības likumu pirms 4 gadiem, un tāda ir bijusi likumdevēja politiskā izšķiršanās. Siliņa norāda, ka tas darīts, lai pilsoņiem pēc 25 gadu vecuma būtu iespēja izvēlēties savu pilsonību, taču nav ņemts vērā faktors, ka no otras pilsonības ir jāatsakās, tādējādi apgrūtinot uzturēšanos Krievijā. Līdzīga situācija ir arī ar citām valstīm, piemēram, Izraēlu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvji norāda, ka nevar nepildīt likumā noteikto, tādēļ ir spiesti sūtīt vēstules ar atgādinājumu par pilsonības izvēles veikšanu.

Kā norāda komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis, šo sesiju Pilsonības komisija noslēgs ar apkopojumu par gadījumiem, kad pilsonības likumā sastopami strīdīgi gadījumi, kuri ierobežo tautiešu tiesības, lai lemtu par situācijas risināšanu. Komisija sagatavos vēstuli, ar kuru lūgs PMLP uz laiku apturēt procedūru, kas paredz atteikšanos no pilsonības, līdz tiks pieņemts lēmums par tālāku jautājuma virzību.

Uz Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 7.jūnija sēdi deputāti aicinājuši Krievijas latviešu kongresa priekšsēdētāju Laumu Vlasovu, kura iepazīstinās ar ar situāciju Krievijas diasporā, tostarp, pilsonības piešķiršanas jautājumiem. Sēdē piedalīsies arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvji.

Sēde trešdien, 7.jūnijā sāksies plkst. 12.00 un notiks komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 16, 118. telpā.

Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Administrācija

31. maija sēdē Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija kopsēdē ar Ilgtspējīgas attīstības komisiju uz diskusiju aicināja Latgales simtgades kongresa organizatorus, lai pārrunātu rezolūcijā paustos priekšlikumus.

Kā norāda Pilsonības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis, rezolūcijā pieņemto nevajadzētu absolutizēt, jo pastāv ļoti atšķirīgi viedokļi, it īpaši par rezolūcijas radikālākajiem punktiem. Tomēr šī ir tēma, kura jāaktualizē un ir būtiska sabiedrības saliedētības jomā. 

Latgales plānošanas reģiona pārstāve Alīna Gendele akcentēja divas būtiskākās problēmas - nepieciešams saglabāt Latgales kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī palielināt iedzīvotāju skaitu reģionā. Latgaliešu kultūras biedrības biedrs un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektors Edmunds Teirumnieks izcēla tieši valodas jautājumu, par kuru, viņaprāt, diskusijas tik ātri vēl nenorims. Valodas lietojums un latgaliešu valodas mācības skolā ir nozīmīgas, lai saglabātu to kā vienu no vērtībām, citādi tuvāko gadu desmitu laikā var runāt par latgaliešu valodas paveida pilnīgu izzušanu. Krietni smagnējs jautājums ir saistībā ar atsevišķa karoga izveidi, par kuru domas dalās. Taču Teirumnieks norāda, ka ir izveidota atsevišķa komiteja, kas šos jautājumus analizēs un skatīs arī turpmāk, lai nonāktu pie konkrētiem priekšlikumiem.

Latgaliešu kultūras biedrības priekšsēdētāja Līvija Plavinska norāda, ka šis kongress savā veidā bija kā sprādziens, lai pievērstu uzmanību neatrisinātajiem jautājumiem. Taču Plavinska skaidro, ka kongresa laikā netika paustas idejas par Latgales autonomiju. Tika norādīts uz ekonomikas, transporta problēmām reģionā, kā arī vienotas informatīvās telpas trūkumu.

Komisiju priekšsēdētāji Laimdota Straujuma un Ilmārs Latkovskis vienojās turpināt skatīt šo jautājumu pēc pašvaldību vēlēšanām, aicinot piedalīties arī jaunievēlētos pašvaldību vadītājus.

Foto: Ernests Dinka, Saeimas Administrācija

Turpmāk sabiedrības saliedētības pasākumi tiks apkopoti vienotā dokumentā un valsts budžeta pieprasījums to īstenošanai tiks iesniegts vienoti, par to atbildību uzticot Kultūras ministrijai. Šādai jaunai praksei piekrišanu devis Ministru prezidents Māris Kučinskis, kurš trešdien, 24.maijā, to apliecināja Saeimas deputātiem Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē.

Tas ir mēģinājums izskaust līdzšinējo sadrumstaloto praksi, kad sabiedrības saliedētības politikas īstenošanā iesaistītās nozaru ministrijas valsts budžeta pieprasījumu sniedza atsevišķi – katra par savā pārziņā esošajiem pasākumiem. Uz šo problēmu Pilsonības komisija Ministru prezidenta un nozaru ministriju uzmanību vērsusi jau gadiem. Komisija vairākkārt saskārusies ar situāciju, kad valstij vajadzīgas iniciatīvas valsts budžeta pieņemšanas procesā tiek aizmirstas un priekšlikumi to finansēšanai valsts budžeta projektā jāiesniedz pašai komisijai.

Sēdē diskutējot par sabiedrības saliedētības politikas pārvaldības modeļa pilnveidi, komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis uzsvēra, ka reforma jāveic līdzšinējā budžeta ietvaros. Viņš sacīja, ka sabiedrības saliedētībai tērējam pietiekami daudz, taču ir jādomā, kā līdzekļus izlietot efektīvāk.

Plānots, ka turpmāk sabiedrības saliedētības politikas īstenošanas koordinēšanu Ministru kabineta paspārnē veiks Kultūras ministrija, kurā darbojas pilsoniskās sabiedrības un nacionālās identitātes politikas padome, kā arī Ārlietu ministrija, kurā strādā diasporas darba grupa. Šajā modelī iekļauts arī Sabiedrības integrācijas fonds un plānots iekļaut arī Ekonomikas ministriju, informēja M.Kučinskis un kultūras ministre Dace Melbārde. Šādu modeli un vienotu valsts budžeta pieprasījumu, par kuru atbildīga Kultūras ministrija, atbalsta arī latviešu diasporas organizācijas. Sēdē piedalījās gan Pasaules Brīvo latviešu apvienības, gan Eiropas latviešu apvienības pārstāvji.

Klātesošie bija vienisprātis, ka turpmāk līdzekļi sabiedrības saliedētības politikas īstenošanai jāiekļauj valsts budžeta bāzes finansējumā, nevis ik gadu par tiem jācīnās jauno politikas iniciatīvu ietvaros.

Saeimas Preses dienests