Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Foto: Ernests Dinka

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 27. aprīļa sēdē svinīgu zvērestu par uzticību Latvijas Republikai deva pasaules slavenais baletdejotājs Mihails Barišņikovs. Izvērtējot iesniegtos dokumentus un uzklausot pilsonības pretendentu, komisija vienbalsīgi atbalstīja Mihaila Barišņikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Komisija ir lūgusi grozīt 27. aprīļa Saeimas sēdes darba kārtību, iekļaujot izskatīšanai lēmuma projektu par Barišņikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem.

2016. gada 22. decembrī Pilsonības komisijai kā atbildīgajai komisija tika nodots 12 deputātu iesniegtais priekšlikums par Mihaila Barišņikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Šo lēmuma projektu atbalsta visu sešu parlamentā pārstāvēto frakciju deputāti.

Foto: Ernests Dinka, Saeimas Administrācija

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis, atklājot globālās migrācijas semināru, norāda, ka vārda migrācija nozīme pēdējo gadu laikā ir sašaurināta tikai uz patvēruma meklētājiem un pārvietojamo personu kvotām. Tādēļ semināra par globālajām migrācijas tendencēm uzdevums ir atbrīvot ideoloģiskus un politiskus rāmjus, lai virzītos uz proaktīvu un pragmatisku politikas veidošanu.

Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs, skaidrojot demogrāfijas rādītājus, norāda, ka iedzīvotāju skaits nav izšķirīgais rādītājs, bet gan to struktūra. Latvijas gadījumā tiek norādīts uz lielo senioru īpatsvaru pretstatā darbspējas vecumā esošajiem iedzīvotājiem. Signāli liecina, ka sāk trūkt kvalificēts darbaspēks un šī tendence turpmāko gadu laikā tikai palielināsies. Tāpat jādomā par to, kā iedzīvotājus no lauku reģioniem nogādāt uz attīstības centriem, kuros darba iespējas ir plašākas. Dati liecina, ka darbspējīgo iedzīvotāju iztrūkums ik gadu varētu būt aptuveni 10 000. Līdz ar to, risinājumi ir divi – pietiekošā skaitā jārada savi iedzīvotāji, kā arī jāpieņem imigrantu pieaugošais skaits. Runājot par imigrantu skaitu, Mežs pauž viedokli, ka bez Eiropas pārvietošanas programmā esošajiem patvēruma meklētājiem Latvijā ik gadu ierodas vairāki tūkstoši ārzemnieku, kuri sekmīgi integrējas sabiedrībā, apgūstot valodu un uzsākot darba gaitas vai studijas. Līdz ar to, sabiedrības attieksme ir viens no atslēgas vārdiem, jo imigrantu plūsma palielināsies.

26. aprīlī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija kopsēdē ar Ilgtspējīgas attīstības komisiju skatīs globālās migrācijas tendences un to ietekmi uz Latviju.

Starp uzaicinātajiem ir Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs, kurš iepazīstinās ar migrācijas tendencēm, kā arī Providus pētniece Agnese Lāce ar viedokli par imigrācijas politiku un sabiedrības noskaņojumu. Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans runās par diasporu un reemigrantu lomu.

Kopsēde 26. aprīlī sāksies plkst. 11.30 un notiks Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 10/12, 409. telpā.

Pirmo sēdi pavasara sesijā 19. aprīlī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija atsāka, skatot naturalizācijas procesa galvenos rādītājus un tendences.

Kā norāda Naturalizācijas pārvaldes pārstāvji, šobrīd 11,39%  Latvijas iedzīvotāju ir nepilsoņi un kopš 1995. gada, kad tika uzsākts naturalizācijas process, nepilsoņu skaits ir ievērojami samazinājies. 65% nepilsoņu ir vecuma grupā no 51 gada un vairāk. Visvairāk nepilsoņu dzīvo Rīgā un Pierīgā.

Kā liecina nepilsoņu aptaujas dati, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem palielinājies to personu skaits, kuras brīvi runā, lasa un raksta latviešu valodā. Aptauja liecina, ka biežāk latviešu valoda tiek lietota darbā un skolā, kā arī valsts iestādēs. Tas liecina, ka valodas zināšanas ir uzlabojušās, tomēr joprojām nepieciešams aktīvs darbs tieši valodas apmācībā, lai būtu iespējams nokārtot latviešu valodas pārbaudi.

Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ik gadu tiek uzņemtas aptuveni tūkstoš personas. 2016. gadā Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā uzņemtas 987 personas.

Pilsonības komisijas deputāti norādīja, ka gaida Naturalizācijas pārvaldes priekšlikumus pilsonības piešķiršanas ceremonijas uzlabošanā.

Pielikumā: Naturalizācijas pārvaldes sagatavotā prezentācija

Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Administrācija

5. aprīļa sēdē Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija tikās ar diasporas organizāciju pārstāvjiem, lai turpinātu skatīt aktualitātes. Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāve Elīna Pinto norādīja, ka priekšlikumi par nodokļu piemērošanu dāvinājumiem un ārvalstu pensijām tiks koriģēti, ņemot vērā 4. aprīļa sēdē minētos argumentus. Līdz pavasara sesijas noslēgumam tiks rīkota vēl viena kopēde ar Nodokļu politikas apakškomisiju, lai skatītu priecizētos priekšlikumus.

Tāpat komisijā tika diskutēts par finansējumu diasporai paredzētajiem projektiem. ELA pārstāve Elīna Pinto pauda bažas par finansējumu dažādiem projektiem, par kuriem valdībai jāatgādina katru reizi no jauna. Pirmkārt, budžeta līdzekļi ir sadalīti dažādās ministrijās un trūkst vienotas koordinācijas, un, otrkārt, tādām sevi pierādījušām iniciatīvām kā diasporas vasaras nometnes Latvijā finansējums katru reizi jālūdz no jauna. Šis ir viens no jautājumiem, kuru komisija skatīs, tiekoties ar Ministru prezidentu Māri Kučinski. Tikšanās paredzēta maija beigās.

Līdz ar 5. aprīļa sēdi komisija noslēdza darbu ziemas sesijā un regulārās sēdes atsāks līdz ar pavasara sesijas sākumu.