Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 4. oktobra sēdē sprieda par finansējuma pieejamību nevalstiskajām organizācijām (NVO). Komisijas sēdē arī tika pārrunāts jautājums par NVO fonda atbalstu pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai Latvijā.

Ritvars Jansons: “Demokrātiskai un saliedētai sabiedrībai ir raksturīgi indivīdu horizontālie kontakti, kas iekļauj gandrīz visus. Nevis vertikāles kontakti kā totalitārās, autoritārās sabiedrībās un pat daļēji posttotalitārās sabiedrībās, kur varas centrs no virsotnes norāda kā indivīdam rīkoties. Līdz ar to NVO loma iekļaujošas sabiedrības veicināšanā ir neatsverama. Daudzo Latvijas NVO vidū pēc vienādas likumdošanas darbojās arī NVO, kuru darbības lauks ir etniskās integrācija. Nozīmīga vieta integrācijā ir SIF pārraudzītajam NVO fondam, caur kuru finansiāli tiek spēcinātas pilsoniskās aktivitātes.”  

Komisija uzklausīja Kultūras ministrijas sagatavoto informāciju par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā, nevalstisko organizāciju skaitu un to darbības jomām.  2017.gada septembrī valstī bija reģistrētas 22 467 NVO. Lielākā daļa no tām darbojas noteiktās nozarēs - veselības, izglītības, kultūras, ekonomikas, lauksaimniecības u.c. Pastāv arī NVO, kuru darbība skar vairākas jomas un to atbalstam esot speciāli izveidots atbalsta instruments - NVO fonds. Sabiedrības integrācijas fonda pārstāve iepazīstināja ar NVO fonda darbību un atbalstītajiem projektiem. 2016.gadā tajā tika saņemts 261 projektu iesniegums, no kuriem atbalstīti 66 projektu iesniegumi. Fonda kopējais pieejamais finansējums gadā - 400 000 eiro.

Finanšu ministrijas pārstāvji iepazīstināja klātesošos ar NVO finansēšanas problemātiku no valsts budžeta līdzekļiem, kas notiek ar nozaru ministriju starpniecību. Kopējais 2017.gadā NVO sektoram pieejamais finansējums sastāda 74.2 milj.eiro. Tika izskaidrotas izmaiņas NVO finansējumā nākamajā gadā saistībā ar pārmaiņām nodokļu likumdošanā.

NVO pārstāvji norādīja, ka iepriekš bijusi vienošanās, ka NVO fonds būs 700 000 eiro, kas konkursa kārtībā tiktu piešķirti organizācijām, bet pagaidām finansējums ir 400 000 eiro un to nav plānots palielināt arī nākamajā gadā. NVO sektors ir nobažījies par nākotni, jo pēc nodokļu reformas samazināsies nodokļu atvieglojumi uzņēmējiem par ziedojumiem nevalstiskajām organizācijām, un visdrīzāk, būtiski saruks NVO pieejamais finansējums. NVO arī svarīga būtu līdzfinansējuma programma, lai sekmīgi varētu startēt dažādu ES fondu konkursos, kur nepieciešams līdzfinansējums. Rosināja plašāk iesaistīt NVO valsts budžeta sastādīšanas procesā.

Finanšu ministrijas pārstāvji norādīja, ka rūpēsies par NVO kapacitāti, lai tām būtu līdzfinansējums. Tajā pašā laikā tika norādīts, ka NVO arī pašiem jāmeklē līdzfinansējums, apelējot pie uzņēmējiem. Uzņēmējiem tiek atvieglots nodokļu maksājums, ja tie ziedo sabiedriskā labuma organizācijām.

Komisijas sēdē piedalījās NVO, Valsts kancelejas, ministriju un SIF pārstāvji.

  

 Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Administrācija

4.oktobra sēdē komisija diskutēs par finansējuma pieejamību nevalstisko organizāciju darbības nodrošināšanai un ar to saistīto problemātiku, kā arī NVO fonda atbalstu pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai Latvijā.

Aktīva pilsoniskā sabiedrība un iedzīvotāju iesaistīšanās nevalstisko organizāciju darbībā sekmē kopējo valsts attīstību, veicina nācijas saliedēšanos gan uz nacionālu, gan demokrātisku vērtību pamata. Valsts uzdevums ir mazināt šķēršļus Latvijas pilsoniskās sabiedrības izaugsmei, veicināt iedzīvotāju pilsoniskās līdzdalības prasmes un iespējas iesaistīties sabiedrībai kopīgu jautājumu risināšanā.

Lai veicinātu šos procesus ir izveidota valsts atbalsta programma “NVO fonds”, kuras mērķis ir veicināt iedzīvotāju līdzdalību un sadarbību sabiedriskajos procesos, uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un stiprināt demokrātiju un pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību Latvijā, finansiāli atbalstot pilsoniskās sabiedrības aktivitātes, nodrošināt demokrātisku valsts pārvaldību un plašākas sabiedrības iesaisti sabiedrībai svarīgu jautājumu risināšanā. Šīs programmas ietvaros tiek atbalstīti nevalstisko organizāciju projekti trīs darbības virzienos:

NVO darbības stiprināšana; atbalsts NVO pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm un NVO interešu aizstāvības stiprināšana. Kopējais NVO fonda finansējums 2017.gadā ir 380 000 EUR.

Sēdē piedalīties aicināti nevalstisko organizāciju, Valsts kancelejas, Finanšu un Kultūras ministriju, Pārresoru koordinācijas centra un Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvji.

Sēde trešdien, 4.oktobrī sāksies plkst. 12.00 un notiks komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 16, 118. telpā.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 20.septembrī, sprieda par Valsts prezidenta Saeimā iesniegto iniciatīvu izbeigt nepilsoņa statusa piešķiršanu bērniem, kuri dzimuši pēc 2018.gada 1.jūnija. Saeima par šī likumprojekta tālāku virzību lems 21.septembra sēdē.

Par likumprojektu komisiju informēja Valsts prezidenta kancelejas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji.

Diskusija iezīmēja ļoti atšķirīgus deputātu viedokļus, kas atspoguļo arī dažādo sabiedrības attieksmi šajā jautājumā, pēc sēdes pauda komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons. Diskusijas centrālie jautājumi – vai iesniegtā iniciatīva palīdzēs vienot vai šķels Latvijas sabiedrību un vai likumprojekta īstenošanai ir nepieciešami grozījumi Pilsonības likumā. Par to nepieciešamību juristu viedokļi atšķīrās, informē R.Jansons.

Likumprojekts paredz atzīt pēc 2018.gada 1.jūnija dzimušos bērnus, kuriem saskaņā ar likumu “Par to bijušajās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” būtu tiesības uz nepilsoņa statusu, par Latvijas pilsoņiem, ja vien bērna vecāki nav vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu un bērns nav citas valsts pilsonis. Šobrīd vecāki – nepilsoņi un bezvalstnieki - pēc bērna dzimšanas var izvēlēties, vai bērns būs Latvijas pilsonis vai nepilsonis.

Likumprojekta mērķis ir veicināt sabiedrības saliedētību un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas sabiedrības turpmāku attīstību, kā arī pārtraukt dažādu sabiedrības grupu pretnostatīšanu un šķelšanu, teikts likumprojekta anotācijā.

Izmaiņas attiektos uz aptuveni 50 līdz 80 jaundzimušajiem gadā. 2016.gadā nepilsoņa statuss tika piešķirts 52 bērniem.

 Saeimas Preses dienests

 

Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Administrācija

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 20.septembra sēdē pārrunās Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ierosinājumu vairs nepiešķirt nepilsoņa statusu Latvijā dzimušajiem bērniem. Izskatīt šo jautājumu iepriekšējā sēdē ierosināja komisijas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Judins. Par to, vai šī iniciatīva tiks atbalstīta un likumprojekts “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem” tiks nodots izskatīšanai Juridiskajā komisijā, Saeima lems 21.septembrī.

Uz sēdi aicināti Valsts prezidenta kancelejas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji.

Sēde trešdien, 20.septembrī sāksies plkst. 12.00 un notiks komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 16, 118. telpā.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 13.septembrī, diskutēja par finansējumu integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanai 2017.-2018. gadam, kā arī ieskicēja nepieciešamo finansējumu 2019.-2020.gadam.

Par nepieciešamo finansējumu un plānotajiem integrācijas pasākumiem komisiju informēja Kultūras ministrijas, Ārlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Finanšu ministrijas, kā arī Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pārstāvji.

Nākamgad līdzekļi nepieciešami ļoti plašam integrācijas pasākumu lokam, tostarp mazākumtautību nevalstisko organizāciju un sabiedrisko organizāciju atbalstam, kā arī jauniešu iesaistei sabiedriskajos procesos. Plānoti pasākumi arī latviešu valodas ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, kā arī trešo valstu pilsoņu un patvēruma meklētāju integrēšanai.

Finansējums nākamajiem trīs gadiem paredzēts diasporas bērnu vasaras nometnēm, kuru mērķis ir saglabāt diasporas saikni ar Latviju un stiprināt ārzemēs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo nacionālo identitāti. Tāpat līdzekļi paredzēti pilsoniskās līdzdalības veicināšanai. Arī šīs aktivitātes mērķa grupa ir latviešu diaspora un to pārstāvošās organizācijas ārvalstīs. Finansējums nākamajam gadam paredzēts arī valsts valodas apguvei Latvijā dzīvojošajiem mazākumtautību pārstāvjiem un nepilsoņiem.

Komisija šīsdienas sēdē kopā ar integrācijas procesa īstenošanā iesaistīto institūciju pārstāvjiem izskatīja arī Kultūras ministrijas sagatavotos priekšlikumus integrācijas politikas plānošanas un koordinēšanas pilnveidei.

“Šobrīd nav vienas institūcijas, kura saņemtu visu informāciju par valsts budžetā finansiāli atbalstītajām integrācijas programmām. Līdz ar to nav vienota pārskata, katra institūcija galvenokārt pārzina tikai savu segmentu,” pēc sēdes sacīja komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons. Viņš akcentēja, ka Kultūras ministrijai būtu jābūt tai, kas koordinē budžeta pieprasījumus integrācijas jomā. Tās rīcībā būtu jābūt arī informācijai par finansējuma izlietošanu.

Komisijas sēdē apspriestais modelis integrācijas politikas plānošanas un koordinēšanas uzlabošanai paredz izveidot vienu padomi, kas noteiktu kopējo politikas plānu. Koordinēšana un izpilde jāuztic spēcīgām un ar budžeta finansējumu nodrošinātām institūcijām. Šīs funkcijas paredzēts uzticēt Kultūras ministrijai un Sabiedrības integrācijas fondam.

 Saeimas Preses dienests