Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 11. oktobrī uzklausīja atbildīgo institūciju informāciju par progresu, veidojot vienotu un koordinētu latviešu valodas apguves sistēmu pieaugušajiem. Latviešu valodas apmācībā pieaugušajiem iesaistītas Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Nodarbinātības valsts aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds, tāpat valodas kursus piedāvā arī vairākas pašvaldības.
Komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris sēdes ievadā norādīja, ka jautājums jau vairākkārt komisijā ir skatīts un nav jāatkārtojas, cik daudz naudas latviešu valodas mācīšanai ir apgūts un cik daudz cilvēku un cik labi ir apmācīts. Sēdes mērķis ir saprast, kur Latvijā iebraukušam ārzemniekam griezties, ja viņš grib apgūt valodu. Vai ir kāda valsts iestāde, kur viņš griežas un viņam sniedz informāciju par ātrāk pieejamiem un tuvāk dzīvesvietai esošajiem kursiem.
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga skaidroja, ka šie jautājumi ir iekļauti šobrīd topošajā Valsts valodas politikas pamatnostādņu plāna 2024.–2027. gadam projektā. Tajā kā rīcības virziens ir paredzēta valsts valodas apguves sistēmas pieaugušajiem pilnveide, pakāpeniska ieviešana un mācību procesa atbalsts, kas rezultētos ar latviešu valodas apguves pieaugušajiem piedāvājuma apzināšanu, valodas apguvēja profila analīzi un piedāvātiem iespējamiem risinājumiem efektīva mācību procesa atbalstam. Tas arī paredz sagatavot konceptuālo ziņojumu par publiski finansētas latviešu valodas apguves pieaugušajiem modeļiem un mērķa grupām. Plāna projektā arī iekļauts uzdevums nodrošināt iespēju Latvijas iedzīvotājiem un ārzemniekiem apgūt latviešu valodu noteiktā zināšanu līmenī, kuru izpildot tiktu izveidota valstiski vienota un koordinēta latviešu valodas apguves sistēma pieaugušajiem. Ministrijas ieskatā galvenie šī mehānisma ieviesēji būtu Latviešu valodas aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds un to būtu jārealizē līdz 2027. gada otrai pusei.
Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce skaidroja fonda redzējumu par šo jautājumu, norādot, ka ieviešanas gadījumā tas veicinātu latviešu valodas lietojumu ikdienas saziņā, nodrošinātu iespēju Latvijas iedzīvotājiem un ārzemniekiem apgūt latviešu valodu noteiktā zināšanu līmenī, kā arī tiktu izveidota efektīva, koordinēta un vadīta valsts valodas apguves sistēma. Viņa informēja par mērķa grupām, kurām visvairāk būtu nepieciešami valodas apguves kursi. Z. Pūce norādīja, ka šobrīd latviešu valodas apguves sistēma ir sadrumstalota – nav koordinējošā mehānisma, nav vienota mācību kvalitātes uzraudzības procesa un to ir jāveido. Viņa informēja par valodas apmācības kursiem Ukraiņu civiliedzīvotājiem, ko administrē SIF un tiem pieejamo finansējumu.
Valsts valodas kursus apmeklē arī bezdarbnieki un darba meklētāji un to organizē Nodarbinātības valsts aģentūra – skaidroja Labklājības ministrijas pārstāvis, Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis. Gadā šādi tiek apmācīti līdz diviem tūkstošiem cilvēku, bet apmēram tikpat stāv rindā uz šiem kursiem, ka norāda ka tie ir pieprasīti. Viņš skaidroja, kā tiek veikta kursu pasniedzēju uzraudzība.
G. Kūtris sēdes noslēgumā rosināja, ka komisija varētu pie šī jautājuma atgriezties jau nākamā gada pavasarī, kad Valsts valodas politikas pamatnostādņu plāna projektam vajadzētu būt apstiprinātam valdības līmenī, un uz šī projekta bāzes taptu informatīvais ziņojums ar konkrētiem pienākumiem un darbiem.
