Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Diasporas pienesums Latvijai, kā arī tas, pie kādiem apstākļiem un nosacījumiem mūsu tautieši būtu gatavi atgriezties dzimtenē, - bija galvenie jautājumi, kurus trešdien, 22. maija sēdē noskaidroja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti, iepazīstoties ar jaunākajiem diasporas pētījumiem. Tos prezentēja Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore, asoc.prof. Inta Mieriņa un šī paša centra vadošā pētniece, asoc.prof. Baiba Bela. 

“Ap piecpadsmit procenti no visiem latviešiem un Latvijas valstspiederīgajiem šobrīd dzīvo ārpus Latvijas. Tas ir ne tikai zaudējums, bet arī iespēja.”- sēdes ievadā teica I. Mieriņa, norādot, ka to pierāda arī centra veiktais pētījums “Diasporas ieguldījums Latvijā un tā apzināšanas iespējas”.

Runājot par diasporas pienesumu Latvijai, kā populārāko parasti min ārvalstīs dzīvojošo tautiešu naudas pārvedumus uz Latviju, sniedzot gan atbalstu Latvijā palikušajiem radiniekiem, atmaksājot kredītus vai uzturot šeit esošos īpašumus. Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, šādu pārvedumu apjoms 2017. gadā bija 818 miljoni eiro. Tāpat ievērojamu pienesumu Latvijas ekonomikai dot diasporas tūrisms, ārzemēs dzīvojošo tautiešu investīcijas Latvijā un citi ar uzņēmējdarbību saistīti projekti. Vairāk nekā miljonu eiro gadā diaspora velta labdarībai Latvijā – gan kā mecenāti, gan ziedotāji.

Pētnieki norāda, ka diasporas kapitāla potenciālu veido trīs resursu plūsmas – finanses, cilvēki un zināšanas. Sevišķi nozīmīgs ir diasporas pienesums pieredzes, zināšanu, kontaktu, ideju un prakšu pārnesē. Tomēr bieži šis potenciāls netiek pietiekoši izmantots. Tā, piemēram, zinātnē 82% diasporas zinātnieku saskata sadarbības iespējas ar zinātniekiem Latvijā, bet tikai 51% šādu sadarbību pēdējo divu gadu laikā ir īstenojuši, turklāt tikai 14% bijusi cieša sadarbība. 

Veiktais pētījums apliecina, ka daudzi ārvalstīs dzīvojošie būtu gatavi palīdzēt un iesaistīties vairāk nekā viņi to dara šobrīd. Lai šo potenciālu izmantotu, ir jāturpina iesāktais darbs labvēlīgas vides radīšanā sadarbībai ar diasporu – gan attiecībā uz tiesisko regulējumu, gan resursu pieejamību, attieksmi, u.c. jautājumiem.

Baiba Bela iepazīstināja ar savu kolēģu Evijas Začas un Mihaila Hazana kopīgi veikto pētījumu “Atgriešanās apstākļi un nosacījumi”, kurā mēģināts rast atbildes uz jautājumiem par remigrācijas aktuālo situāciju, pētītas problēmas, ar kurām saskaras remigranti, atgriežoties Latvijā. Aptaujas liecina, ka apmēram 60% remigrantu adaptēties bija viegli vai ļoti viegli, savukārt ap 40% remigrantu piedzīvoja lielas vai ļoti lielas adaptācijas grūtības, pie kam, nav nozīmīgu atšķirību adaptācijas grūtību ziņā starp latviešiem un cittautiešiem. Visbiežāk minētās grūtības: Atrast darbu sev (40%); Grūtības pierast pie atšķirīgas darba kultūras (31%); Neskaidrība par nodokļiem (30%).

Pētnieki un komisijas deputāti bija vienisprātis, ka ir jāstiprina izpratne, ka katrs Latvijas iedzīvotājs ir vērtība un globalizācijas apstākļos var līdzdarboties Latvijas veidošanā, lai kurā pasaules malā dzīvotu.

Ar pētījumiem var iepazīties šeit.

Domājot par bērnu nākotni, ir ļoti svarīgi, lai bērni, kuri dzīvo Latvijā, spētu brīvi runāt latviešu valodā. Kā viens no priekšnoteikumiem ir tas, lai bērni pirmskolas izglītības iestādēs vairs netiktu dalīti pēc valodas. To pēc Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdes trešdien, 15.maijā, sacīja komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Deputāti sēdē diskutēja par izmaiņām pirmsskolas izglītībā un latviešu valodas lietojumā, uzklausot Izglītības un zinātnes ministrijas un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāvjus.

Viens no sagaidāmajiem jaunā izstrādātā pirmskolas izglītības mācību satura rezultātiem ir, ka bērni, beidzot bērnudārzu, varēs sarunāties latviešu valodā. Šobrīd šis mācību saturs tiek aprobēts sešās iestādēs. Paredzēts, ka no piecu gadu vecuma pirmskolas izglītības iestādēs latviešu valoda būs pamatvaloda, atzīmēja uzaicinātie atbildīgo institūciju pārstāvji.

Komisija lēma sagatavot aicinājuma vēstuli Latvijas Pašvaldību savienībai, kurā lūgs informāciju par situāciju saistībā ar latviešu valodu mazākumtautību skolās, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai adresētajā vēstulē komisija lūgs izklāstīt ministrijas vīziju par to, kā un kad varētu tikt pārtraukta bērnu dalīšana bērnudārzos pēc valodas.

Komisija šo jautājumu savā darbakārtībā plāno atkārtoti iekļaut nākamā gada sākumā, kad varēs izvērtēt, cik sekmīgi ir iedzīvināts jaunais mācību saturs. Tas arī ministrijai dos pietiekami daudz laika sagatavot izsvērtu un argumentētu atbildi, sacīja A.Judins.

Saeimas Preses dienests

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šodien, 24. aprīlī, izskatīja un konceptuāli atbalstīja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa Saeimā iesniegtā likumprojekta “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem” virzīšanu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā. Komisija ir līdzatbildīgā komisija šim likumprojektam, bet atbildīgā – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Likumprojekts paredz izbeigt piešķirt nepilsoņa statusu pēc 2020.gada 1.janvāra dzimušiem bērniem, kuriem saskaņā ar likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" būtu tiesības uz nepilsoņa statusu, un atzīt viņus par Latvijas pilsoņiem, ja vien bērna vecāki nebūs vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu bērnam vai bērns jau būs ieguvis citas valsts pilsonību. Šādu iniciatīvu Valsts prezidents jau bija iesniedzis iepriekš - 12.Saeimā, tomēr toreiz tā neguva parlamenta atbalstu. 

Uz sēdi sniegt viedokļus par likumprojektu bija uzaicināti Valsts prezidenta kancelejas, Ārlietu ministrijas un Tiesībsarga biroja pārstāvji, kuri pauda atbalstu Valsts prezidenta iniciatīvai. Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve I.Vorpa sēdē norādīja, ka pārvaldei kā likuma piemērotājiem ir svarīgi pareizi saprast likumdevēja gribu. Viņa norādīja, ka, ja parlaments izšķirsies par likumprojekta tālāku virzību, ir nepieciešama plašāka diskusija par tā praktisko piemērošanu, piemēram, vai jaunā norma attieksies arī uz gadījumiem, kad nepilsoņu bērns ir dzimis ārpus Latvijas teritorijas, bērna reģistrācijas ne notiek uzreiz pēc piedzimšanas un citiem aspektiem. 

Komisija pēc debatēm, astoņiem komisijas locekļiem balsojot “par”, četriem – “pret” un vienam atturoties, nolēma atbalstīt likumprojekta “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem” virzīšanu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Foto: Ernests Dinka, Saeima

Plānojot valsts budžetu nākamajiem gadiem, ir jāparedz finansējums latviešu valodas apguvei iebraucējiem. Valsts valodas apguve ir viena no prioritātēm integrācijas procesā. To pēc Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas izbraukuma sēdes uz biedrību “Patvērums “Drošā māja”” trešdien, 10.aprīlī, uzsvēra komisijas priekšsēdētāja biedrs Ritvars Jansons.

Biedrības "Patvērums "Drošā māja"" vadītāja Sandra Zalcmane, uzrunājot deputātus, sacīja, ka pieprasījums no valstī iebraukušo trešo valstu valstspiederīgo puses pēc latviešu valodas apmācībām krietni pārsniedz iespēju tās nodrošināt.

Ir atsevišķas pašvaldības, kuras šo jautājumu risina, taču valsts līmenī apmācības šobrīd tiek veiktas ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu. 2020.gadā liela daļa no šiem projektiem noslēgsies, sacīja S.Zalcmane, akcentējot nepieciešamību pievērsties šim jautājumam kā daļai no integrācijas pasākumiem. Tāpat viņa atzīmēja, šādu projektu, kas nodrošinātu latviešu valodas apguvi tiem iebraucējiem, kuri ir ES pilsoņi, nav vispār.

Biedrības pārstāvji klātesošos informēja arī par citām problēmām, ar kurām saskaras iebraucēji mūsu valstī, tostarp saistībā ar nodarbinātību un administratīvo slogu, kas rodas, kārtojot nepieciešamo dokumentāciju uzturēšanās atļaujas saņemšanai.

Komisijas deputāti atzinīgi novērtēja biedrības paveikto darbā ar iebraucējiem un cilvēktirdzniecībā cietušajiem. Biedrības apkalpoto klientu skaits mēnesī liecina par biedrības darbības efektivitāti, pēc sēdes akcentēja R.Jansons.

Biedrība “Patvērums “Drošā māja”” ir dibināta 2007.gadā ar mērķi attīstīt atbalsta pakalpojumus cilvēktirdzniecībā cietušām personām un legālajiem imigrantiem, tai skaitā, patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss. Biedrība ir ieguvusi tiesības sniegt valsts apmaksātos rehabilitācijas pakalpojumus cilvēktirdzniecības upuriem.

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72157707827747745

Izmantošanas noteikumi: http://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Saeimas Preses dienests

Foto: Jānis Cauņa, Saeima

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv