Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Komisijas deputāti Ritvars Jansons, Andrejs Judins un Romans Miloslavskis šodien apmeklēja biedrību “Patvērums “Drošā māja””. Tikšanās laikā ar biedrības un Kultūras ministrijas pārstāvjiem tika pārrunāta migrantu un patvēruma meklētāju integrācijas jautājumu koordinācijas uzlabošanas iespēja, biedrības “Patvērums “Drošā māja”” dalība konkursā „Pakalpojumu koordinācijas un informācijas centra imigrantu atbalstam darbības nodrošināšana” un citi aktuālie jautājumi.

Foto: Jānis Cauņa, Saeimas Administrācija

15.novembrī komisijas deputāti apmeklēs biedrību "Patvērums "Drošā māja"", lai iepazītos ar tās paveikto, nodrošinot atbalstu imigrantiem un patvēruma meklētājiem

Ātri jau būs gads, kopš biedrība “Patvērums “Drošā māja”” uzsāka projekta "Sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu nodrošināšana patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu" īstenošanu un sēdes gaitā plānots pārrunāt gūto pieredzi ar atbalsta sniegšanu šai personu grupai.

Biedrība "Patvērums "Drošā māja"" arī kopš 2016.gada 18.maija nodrošina Informācijas centra imigrantiem, kurš izveidots par ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējumu un Eiropas Savienības līdzfinansējumu, darbību un strādā kā vienas pieturas aģentūra. Tā ietvaros biedrības speciālisti sniedz informāciju un regulāras konsultācijas trešo valstu pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem par aktuāliem integrācijas jautājumiem (izglītību, nodarbinātību, veselības aprūpi u.c.) konsultācijas, kā arī tulka pakalpojumus un citus atbalsta pasākumus.

Komisijas sēde 15.novembrī sāksies plkst. 12.00 un notiks biedrības "Patvērums "Drošā māja"" telpās Rīgā, Lāčplēša ielā 75.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisija otrdien, 7.novembrī, rīkoja kopsēdi, kurā ar Latvijas novadu pārstāvjiem, Izglītības un zinātnes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pārstāvjiem pārrunāja iespēju skolās ieviest novadmācību,  kā arī svinēt Novadu dienu.

Jautājumu par Latvijas novadu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu komisija nolēma iekļaut savā darbakārtībā pēc kopsēdes ar Ilgtspējīgas attīstības komisiju šā gada maija beigās, kurā tika akcentēta Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana.

Komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons sēdes ievadā norādīja “Aicinu raudzīties uz šo problemātiku plašāk, ne tikai Latgales kontekstā, jo Latvijā visi vēsturiskie novadi ir ar bagātām kultūras tradīcijām un vēsturisko mantojumu. Spēcīga savu sakņu apzināšanās, sava novada piederības apzināšanās veicina Latvijas valstiskuma apziņu un sabiedrības saliedētību. Novadu apziņas celšanu sekmē novadu mācības ieviešana skolās, novadu svētku svinēšana u.c. pasākumi.”

Novadu pārstāvji klātesošos iepazīstināja ar savu pieredzi un iespējām skolās mācīt novadmācību. Kuldīgas Centra vidusskolas direktore Brigita Freija stāstīja, ka novadā jau kopš 2013.gada tiek mācīta novadmācība un iepazīstināja ar Kuldīgas novada skolu pieredzi tās pasniegšanā. Vārkavas novada domes priekšsēdētāja Anita Brakovska un Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks skaidroja pašvaldību viedokli par novadmācības ieviešanu, atbalstot tās nepieciešamību arī no jauniešu patriotiskās audzināšanas aspekta. Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas viedokli, norādot, ka jaunajā mācību satura piedāvājumā jau paredzēta novadu mācības pasniegšana skolās. Viņš akcentēja nepieciešamību noteikt vienotus kritērijus priekšmeta pasniegšanai, satura veidošanu vairāk atstājot pašu novadu ziņā.

Apkopojot notikušo diskusiju, komisiju vadītāji Janīna Kursīte - Pakule un Ritvars Jansons norādīja, ka šī ir pirmā plašākā saruna par šiem jautājumiem. Ir nepieciešams veicināt sadarbību starp pašvaldībām un iesaistītajām ministrijām, arī iesaistot Saeimas komisijas, lai meklētu risinājumus gan metodisko noteikumu izveidē, gan finansējuma piešķiršanā novadmācības ieviešanai skolās. 

 

Foto: Jānis Cauņa, Saeimas Administrācija

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 25.oktobra sēdē diskutēja par diasporas un Latvijas valsts sadarbības jautājumiem. Komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons: “Diaspora un Latvijas valsts, tā ir atgriezeniska saite, kur abas puses papildina viena otru, stiprinot gan Latvijas valstiskumu, gan Latvijas valstspiederīgo piederību savai valstij. Viens no līdzekļiem, ko var sniegt valsts, ir gadskārtējais budžeta pieprasījums diasporas atbalstam”.

Komisija uzklausīja atbildīgo institūciju - Kultūras, Ārlietu un Izglītības un zinātnes ministriju pārstāvju sniegto informāciju par plānojamo finansējumu, kuru tās pieprasīja nākamā gada budžetā diasporas atbalstam. Kultūras ministrija diasporas atbalstam nākamgad plāno novirzīt 648 538 eiro, no kuriem 355 538 eiro plānots nodot konkursu izsludināšanai Sabiedrības integrācijas fondam diasporas un Latvijas bērnu kopīgo nometņu rīkošanai un diasporas NVO atbalstam.

Ārlietu ministrijas kopējais pieprasītais finansējums diasporas projektiem 2018.gadā ir 226 238 EUR. Ārlietu ministrija atbalstīs diasporas organizāciju un Latvijas diplomātisko pārstāvniecību projektus diasporai kultūras, izglītības, ekonomikas un sporta jomās. Ministrija šī finansējuma ietvaros arī veicinās Latvijas diasporas iesaisti Latvijas valsts simtgades pasākumos 2018. gadā.

Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā ir finansējums latviskās izglītības nodrošināšanai diasporā, nedēļas skolu un nometņu atbalsts un metodisko materiālu sagatavošana. Ministrija arī nodrošina diasporas skolu skolotāju apmācības pasākumus un izstrādā interaktīvos apmācības rīkus latviešu valodas apguvei. Nākamgad papildus esošajam finansējumam ir piešķirti 340 717 eiro, kas ministrijai ļaus nodrošināt arī citus atbalsta pasākumus.

Sēdē plaša izvērtās jau Saeimas pavasara sesijā Eiropas Latviešu apvienības (ELA) aizsāktā diskusija par izmaiņām nodokļu politikā, kas skar iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu ārvalstu pensijām. ELA pārstāvji skaidroja sagatavoto priekšlikumu būtību - aizsargāt ES/EEZ valstīs nopelnīto pensiju neapliekamo minimumu, un to pienesumu, ko valstij finanšu izteiksmē varētu dot ārvalstīs pensijas vecumu sasniegušās personas pēc atgriešanās Latvijā. ELA ieskatā tie varētu būt vismaz 200 miljoni eiro gadā. Finanšu ministrijas pārstāvji oponēja un norādīja uz pastāvošo nodokļu politiku, kur Latvijas pensionāri maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli no pensijām un veidotos zināma diskriminācija, ja vietējie pensionāri maksātu lielāku nodokli, bet no ārzemēm atbraukušie nē. Komisijas priekšsēdētājs R.Jansons atzina, ka jautājuma risinājums nebūs viegls un bez atbildīgās Saeimas komisijas budžeta jautājumos - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesaistes tas nav iespējams. Viņš piedāvāja turpināt diskusiju par šiem jautājumiem pēc 2018.gada valsts budžeta likumprojekta pieņemšanas saziņā ar atbildīgo komisiju.

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv