Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija un Ilgtspējīgas attīstības komisija sanāca uz kopsēdi, lai kopā ar atbildīgo ministriju, izglītības, kultūras un valodas nozares pārstāvjiem pārrunātu rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei un spriestu par latgaliešu rakstu valodas un identitātes jautājumiem.

“Esam gandarīti, ka rīcības plāns Latgales reģiona attīstībai beidzot ir apstiprināts. Līdzsvarota reģionālā attīstība Latvijai ir ļoti būtiska,” pēc sēdes sacīja Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma, īpaši uzteicot arī reģiona aktīvo darbību latgaliskās pašapziņas uzturēšanā.

Ar nesen apstiprināto rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021.gadam klātesošos iepazīstināja Vides aizsardzības reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji. Rīcības plāna mērķis ir panākt reģionālo atšķirību mazināšanos, nodrošinot Latgales reģionā efektīvus pasākumus ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai, jaunu darbavietu radīšanai un labklājības paaugstināšanai.

VARAM pārstāvji uzsvēra, ka īpaša uzmanība Latgales reģionam tiek veltīta, izvērtējot konkrētus kritērijus, kā, piemēram, bezdarba līmenis un strādājošo mēneša vidējā darba samaksa, un, neveidojot atsevišķu programmu Latgales reģiona attīstībai, atšķirības reģionu starpā turpinātu palielināties.  

Tāpat deputāti sēdē sprieda par paveikto un iecerēto latgaliešu rakstu valodas attīstībā un valsts atbalstu reģionālo mediju darbam.

Deputāti atzinīgi vērtēja ieceri kompetenču pieejā balstītajā mācību saturā iekļaut arī novadu mācību, lai stāstītu par tuvākajai apkārtnei raksturīgo, piemēram, vietvārdiem, apvidvārdiem un to autoru darbiem, kas rakstījuši latviešu valodas izloksnēs vai latgaliešu rakstu valodā.

“Valsts ir sniegusi lielu ieguldījumu latgaliešu rakstu valodas attīstībā un turpinās darbu, lai pilnveidotu mācību saturu, kurā iekļautos Latgales novadmācība. Arī Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plāns ir vērsts uz latgaliešu rakstu valodas un Latgales kā reģiona attīstību kultūrtelpā, ko atbalsta arī Latvijas sabiedrisko mediju politika,” pēc sēdes uzsvēra Pilsonības komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons.

 

 Saeimas Preses dienests

 

 Foto: Nils Erdmanis, Saeimas Administrācija.

 

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 26.septembrī, uzklausīja Kultūras ministrijas sagatavoto informāciju par plānojamo finansējumu 2019.gadā, kas nepieciešams, lai nodrošinātu Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plānā 2019. - 2020.gadam ietvertos pasākumus.

Kultūras ministrijas pārstāves informēja komisiju par šī plāna uzdevumiem turpmākajos divos gados, kuri paredz, ka tiek nodrošināta sabiedrības integrācijas politikas nepārtrauktība līdz jaunu saliedētas sabiedrības pamatnostādņu izstrādei. 

Ministrijas ieskatā svarīgākie 2019.gadā risināmie jautājumi, kam nepieciešami papildus līdzekļi, ir sekojoši:

• Atbalsts pilsoniskās sabiedrības attīstībai – 423 575 euro;

• Mazākumtautību līdzdalības un kultūras programmas – 543 122 euro;

• Latviešu valodas atbalsta programmas – 367 149 euro;

• Atbalsts diasporai – 171 377 euro;

• Latgales reģiona unikalitātes saglabāšana – atbalsts latgaliskās vides stiprināšanai – 7000 euro;

• Atbalsts sociālās atmiņas programmām – 44 000 euro;

• Demokrātiskas informācijas telpas stiprināšana – 383 196 euro;

• Integrācijas politikas monitoringa pilnveide un jaunas ieviešanas metodes – 116 265 euro.

Kultūras ministrija ir apkopojusi citu ministriju un institūciju iesniegtos priekšlikumus sabiedrības integrācijas pasākumu īstenošanai un nepieciešamo finanšu līdzekļu pieprasījums ir iesniegts nākamā gada valsts budžeta projektam, bet vai šie līdzekļi tiks piešķirti, būs jālemj jau nākamajai valdībai.  

 

Jautājums par dubultpilsonību un ar to saistīto problemātiku ir jāskata kopā ar citiem iespējamiem grozījumiem Pilsonības likumā, uzsvēra Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti komisijas sēdē trešdien, 12.septembrī. Komisija lēma apkopot praksē konstatētās problēmas, lai vērstu uzmanību uz nepieciešamajiem uzlabojumiem Pilsonības likumā.

Komisijas deputāti sēdē vērtēja Krievijā dzīvojošās latviešu diasporas priekšlikumus par izmaiņām Pilsonības likumā, kas saistītas ar regulējumu par dubultpilsonību. Krievijas Latviešu kongresa priekšsēde Lauma Vlasova klātesošos informēja par situāciju, kurā daļai Krievijā dzīvojošo Latvijas pilsoņu, kuriem izveidojusies faktiskā dubultpilsonība, atņem Latvijas pilsonību.

Šobrīd Pilsonības likums paredz, ka Latvijas pilsonim, kuram līdz pilngadības sasniegšanai ir izveidojusies dubultā pilsonība un kurš vēlas saglabāt citas valsts pilsonību, pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam ir jāiesniedz iesniegums par atteikšanos no Latvijas pilsonības. Likums pieļauj vairākus izņēmumus, tostarp nosaka valstis, ar kurām Latvijas pilsonim var būt dubultpilsonība. Krievija nav šo valstu vidū.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadošā juriste Ina Vorpa atzīmēja, ka 2017.gadā Iedzīvotāju reģistrā bija ziņas par aptuveni vienādu skaitu Latvijas pilsoņu, kuriem ir nepieļaujamā dubultpilsonība ar Izraēlu un Krieviju, tādējādi uzsverot, ka šī problemātika ir aktuāla latviešu diasporai vairākās valstīs.

Komisijas deputāti piekrita, ka, lai uzlabotu situāciju ar dubultpilsonības saglabāšanu, nepieciešams skatīt Pilsonības likumu kopumā, tāpat atzina, ka 12.Saeimas darbības laikā vairs nav iespējams pagūt trīs lasījumos pieņemt kvalitatīvus grozījumus.

“Komisija apkopos informāciju un savu darba pieredzi par to, kādi praktiski jautājumi ir jārisina, veicot grozījumus Pilsonības likumā, lai mazinātu likuma izpildes grūtības,” pēc sēdes sacīja komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons. Kā atzīmēja komisijas priekšsēdētājs, iecerēts apkopot pieredzi par pilsonības piešķiršanas procedūras uzlabošanu, pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem, definējot jēdzienu “īpašie nopelni”, pilsonības piešķiršanu valsts interesēs.

Saeimas Preses dienests

 

Foto: Ieva Ābele, Saeimas administrācija

Rīt, 12.septembrī, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija pēc Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ierosinājuma rītdienas komisijas sēdē izskatīs jautājumu par Latvijas Pilsonības likuma 23.panta regulējumu. Šīs likuma normas piemērošana rada situāciju, kad Latvijas pilsonība tiek atņemta daļai Krievijā dzīvojošo Latvijas un Krievijas dubultpilsoņu, kuriem dubultpilsonība izveidojusies vēl pagājušā gadsimta 90-to gadu sākumā. Šo jautājumu jau vairākkārt ir aktualizējuši Krievijā dzīvojošo latviešu organizāciju pārstāvji. 

Uz sēdi uzaicināti Ārlietu ministrijas, PMLP un diasporas organizāciju pārstāvji.

 

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv