Latvijā par sabiedrības integrācijas politikas izstrādi un nodrošināšanu atbild Kultūras ministrija, bet blakus valsts programmām arī vairākās pašvaldībās ir pieņemti rīcības plāni sabiedrības integrācijai.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 26. februārī, uzklausīja Rīgas pašvaldības pārstāvjus par sabiedrības integrācijas politiku Rīgā, kas kopš 2012. gada tiek attīstīts kā viens no pašvaldības politikas virzieniem. 2019. gadā tika pieņemts jauns plānošanas dokuments nākamajam periodam - “Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas pamatnostādnes 2019.–2024. gadam”, kā arī uz šā dokumenta pamata – “Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas pamatnostādņu 2019.–2024. gadam īstenošanas rīcības plāns 2019.–2021. gadam.

Šodien uz Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdi bijām uzaicinājuši ilglaicīgo Krievijas Latviešu kongresa priekšsēdētāju Laumu Vlasovu, lai pārrunātu jautājumu par latviešu diasporu Krievijā un tās aktualitātēm.

Krievijas Latviešu kongress ir sabiedriska organizācija, kas aptver latviešu organizācijas Krievijā un tā vadītāja L. Vlasova labi pārzina situāciju, jo savā laikā strādājusi arī Latvijas vēstniecībā, palīdzējusi apzināt latviešu organizācijas un biedrības. Viņa daudziem ir sniegusi atbalstu, palīdzējusi atgriezties Latvijā.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 12. februārī, plaši pārstāvētā komisijas sēdē, kurā kopā ar komisijas deputātiem piedalījās arī viņu “ēnas”, uzklausīja Vidzemes Augstskolas lektori Lieni Ločmeli par medijpratības, sociālo mediju un sabiedrības saliedētības jautājumiem.

L. Ločmele: “Medijpratība ir tāds jautājums, kas attiecās uz mums visiem. Nav pilnīgi pratīgu vai nepratīgu cilvēku, tas ir process un šis process notiek visas dzīves garumā. Medijpratība ir absolūti nepieciešama mūsdienu sabiedrībā tehnoloģiju laikmetā.”

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 5. februāra sēdē uzklausīja atbildīgo ministriju pārstāvju informāciju par Latvijas valstspiederīgo tiesiskās aizsardzības nodrošināšanu ārvalstīs. To visplašākā  apjomā savu iespēju robežās nodrošina Ārlietu ministrijas (ĀM) un Latvijas pārstāvniecību ārvalstīs darbinieki. ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica informēja, ka tiesiskās aizsardzības nodrošināšana balstāsuz 2018. gadā pieņemto Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumu.  

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv