Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Nepilsoņi ir piederīgi mūsu sabiedrībai, taču, runājot par vēl ciešāku integrāciju, būtiski atcerēties, ka tas ir divpusējs process. Kampaņas un latviešu valodas kursi var palīdzēt tikai cilvēkam, kurš pats ir motivēts un pieņēmis lēmumu, ka vēlas vēl ciešāk iekļauties sabiedrībā. To pēc Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē trešdien, 23.oktobrī, uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Kā atzīmēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvji, Latvijā ir vairāk nekā 220 000 nepilsoņi, un pēdējos gados naturalizācijas eksāmenam iesniegto pieteikumu, kā arī Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā uzņemto personu skaits ir nemainīgi stabils. Iesniegto pieteikumus skaits katru gadu ir vairāk nekā 1000, savukārt pilsonībā uzņemto personu skaits pārsniedz 900, informēja PMLP pārstāvji.

Deputāti pārrunāja nepieciešamību vairāk nepilsoņiem nodrošināt atbilstošus latviešu valodas kursus. Kā atzīmēja PMLP, no aptaujātajiem nepilsoņiem 21 procents apliecinājis, ka latviešu valodu pārvalda brīvi. Komisija pozitīvi vērtēja pieņemto lēmumu uz pāreju mācībām tikai latviešu valodā, paužot cerību, ka tas kopējo latviešu valodas zināšanu līmeni uzlabos.

Kā apstiprināja PMLP pārstāvji, kopumā latviešu valodas zināšanu līmenis ir labāks gados jaunu cilvēku vidū, savukārt to personu, kuras naturalizācijas eksāmenā, galvenokārt tā rakstiskajā daļā, “izkrīt”, vidējais vecums ir 48 gadi. Lai veicinātu nepilsoņu vēlmi apgūt latviešu valodu un naturalizēties, klātesošie atzīmēja nepieciešamību veicināt emocionālu piederību valstij, kā arī neformālo atbalstu valodas apguvē.

Tiesībsarga biroja un Ārlietu ministrijas pārstāvji apstiprināja, ka savas kompetences ietvaros palīdzību sniedz vienlīdzīgi kā pilsoņiem, tā nepilsoņiem, tāpat Tiesībsarga birojs nav saņēmis nevienu sūdzību par tiesību aizskārumu, kas būtu saistīts ar nepilsoņa statusu.

Saeimas Preses dienests

Foto: Ernests Dinka, Saeima

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 23.oktobrī, iepazīsies ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Tiesībsarga biroja un Ārlietu ministrijas sagatavoto informāciju par nepilsoņiem, kas ir vērā ņemama Latvijas sabiedrības daļa. 

Komisija vēlas gūt plašāku ieskatu par aktuālo situāciju, nepilsoņiem iegūstot Latvijas vai citu valstu pilsonību, kā arī iemesliem, kāpēc nepilsoņi nenaturalizējas.

Esam aicinājuši Tiesībsargu informēt, cik aktīvi nepilsoņi vēršas birojā par tiesību aizskārumiem, bet Ārlietu ministriju iepazīstināt ar starptautisko organizāciju viedokļiem un nostāju nepilsoņu jautājumā.

Latvijas nepilsoņi ir Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošas personas, kuras bija PSRS pilsoņi un viņu pēcteči, bet kuri pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas nav ieguvušas Latvijas vai kādas citas valsts pilsonību. Latvijā pēc Iedzīvotāju reģistra datiem šā gada 1. jūlijā dzīvoja 220 491 nepilsonis, kas ir apmēram 10 procenti no kopējā valsts iedzīvotāju skaita.

 

 

 Risinot integrācijas jautājumus, varam daudz mācīties no Igaunijas, kā arī dalīties ar savu pieredzi un labo praksi, pauda Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti trešdien, 9.oktobrī, sēdē tiekoties ar Igaunijas Kultūras ministrijas un Integrācijas fonda pārstāvēm.
 
“Latvijai un Igaunijai kā valstīm ar kopīgu vēsturi ir arī līdzīgas problēmas, kas skar integrāciju, tomēr valstis izmanto atšķirīgus risinājumus, tāpēc pieredzes apmaiņa ir jo īpaši noderīga abām pusēm,” pēc sēdes sacīja komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
 
Igaunijas Kultūras ministrijas Kultūras daudzveidības departamenta starptautisko sakaru integrācijas jautājumos vadītāja Anne Lī Reimā (Anne-Ly Reimaa) klātesošos iepazīstināja ar integrācijas politikas koordinēšanu, programmām un aktuālajiem problēmjautājumiem, akcentējot, ka Igaunijas integrācijas politika ir balstīta ne tik daudz uz valodas mācīšanu, kā uz piederības izjūtas veicināšanu valstij. Viņa iepazīstināja arī ar valsts iedzīvotāju statistiku, atzīmējot, ka 85 procentiem iedzīvotāju ir Igaunijas pilsonība, kā arī skaidroja, kādi ir galvenie cēloņi, kāpēc pārējie tai nepiesakās. 
 
“Igaunijas integrācijas prakse pašos pamatos ir vērtējama kā veiksmīga, jo akcentē valsts piederības izjūtas radīšanas nozīmi. Ir būtiski, lai cilvēki vēlētos būt sabiedrības daļa un pēcāk, iespējams, arī kļūtu par valsts pilsoņiem,” atzīmēja A.Judins.
 
Komisijas deputāti ar Igaunijas Integrācijas fonda direktori Ireni Keosāru (Irene Käosaar) pārrunāja fonda īstenoto Igauņu valodas mājas projektu. Valodas mājas atrodas divās pilsētās – Tallinā un Narvā –, un tajās dažādu tautību pārstāvji var apgūt un pilnveidot savas igauņu valodas zināšanas, kā arī saņemt praktiskas konsultācijas par mācībām un darbu Igaunijā. Tāpat I.Keosāra informēja, ka Igaunijas Integrācijas fonda galvenā mītne atrodas Narvā – pilsētā pie Krievijas robežas –, lai valsts institūcijas padarītu pieejamākas cilvēkiem reģionos.
 
Deputāti ar Igaunijas pārstāvēm pārsprieda arī jautājumus, kas saistīti ar Igaunijas Integrācijas fonda budžetu, 9.maija kā Uzvaras dienas atzīmēšanas ietekmi uz integrācijas procesiem, kā arī valodas lietojuma nosacījumiem medijos.

Foto: Ernests Dinka, Saeima

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 9.oktobrī, sēdē tiksies ar Igaunijas Kultūras ministrijas un Integrācijas fonda pārstāvjiem, lai iepazītos ar Igaunijas pieredzi sabiedrības integrācijas jautājumos.

“Ņemot vērā Latvijas un Igaunijas līdzīgo vēsturi un kopīgās problēmas, ar kurām valstis saskārās pēc valstiskuma atjaunošanas, pieredzes un labo prakšu apmaiņa ir noderīga abām pusēm,” pirms sēdes pauž komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

A.Judins uzsver, ka augstu vērtējam Igaunijas praksi sabiedrības integrācijas politikas veidošanā. Vēlamies pārrunāt šīs jomas normatīvo regulējumu Igaunijā, kā arī tuvāk izzināt atbildīgo institūciju darbu, pievēršot uzmanību tam, cik līdzekļu no valsts budžeta šiem mērķiem tiek novirzīts un kāda ir Integrācijas fonda loma un vieta šo jautājumu risināšanā, akcentē komisijas priekšsēdētājs.

Paredzēts, ka komisija tiksies ar Igaunijas Kultūras ministrijas Kultūras daudzveidības departamenta starptautisko sakaru vadītāju integrācijas jautājumos Anni Lī Reimā (Anne-Ly Reimaa) un Igaunijas Integrācijas fonda direktori Ireni Keosāru (Irene Käosaar).

Pilsonības komisijas sēde trešdien, 9.oktobrī, notiks Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 6/8, 207.telpā, un tā sāksies pulksten 12.00.  

 Saeimas Preses dienests

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv