Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

26. aprīlī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija kopsēdē ar Ilgtspējīgas attīstības komisiju skatīs globālās migrācijas tendences un to ietekmi uz Latviju.

Starp uzaicinātajiem ir Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs, kurš iepazīstinās ar migrācijas tendencēm, kā arī Providus pētniece Agnese Lāce ar viedokli par imigrācijas politiku un sabiedrības noskaņojumu. Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans runās par diasporu un reemigrantu lomu.

Kopsēde 26. aprīlī sāksies plkst. 11.30 un notiks Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 10/12, 409. telpā.

Pirmo sēdi pavasara sesijā 19. aprīlī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija atsāka, skatot naturalizācijas procesa galvenos rādītājus un tendences.

Kā norāda Naturalizācijas pārvaldes pārstāvji, šobrīd 11,39%  Latvijas iedzīvotāju ir nepilsoņi un kopš 1995. gada, kad tika uzsākts naturalizācijas process, nepilsoņu skaits ir ievērojami samazinājies. 65% nepilsoņu ir vecuma grupā no 51 gada un vairāk. Visvairāk nepilsoņu dzīvo Rīgā un Pierīgā.

Kā liecina nepilsoņu aptaujas dati, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem palielinājies to personu skaits, kuras brīvi runā, lasa un raksta latviešu valodā. Aptauja liecina, ka biežāk latviešu valoda tiek lietota darbā un skolā, kā arī valsts iestādēs. Tas liecina, ka valodas zināšanas ir uzlabojušās, tomēr joprojām nepieciešams aktīvs darbs tieši valodas apmācībā, lai būtu iespējams nokārtot latviešu valodas pārbaudi.

Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ik gadu tiek uzņemtas aptuveni tūkstoš personas. 2016. gadā Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā uzņemtas 987 personas.

Pilsonības komisijas deputāti norādīja, ka gaida Naturalizācijas pārvaldes priekšlikumus pilsonības piešķiršanas ceremonijas uzlabošanā.

Pielikumā: Naturalizācijas pārvaldes sagatavotā prezentācija

Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Administrācija

5. aprīļa sēdē Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija tikās ar diasporas organizāciju pārstāvjiem, lai turpinātu skatīt aktualitātes. Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāve Elīna Pinto norādīja, ka priekšlikumi par nodokļu piemērošanu dāvinājumiem un ārvalstu pensijām tiks koriģēti, ņemot vērā 4. aprīļa sēdē minētos argumentus. Līdz pavasara sesijas noslēgumam tiks rīkota vēl viena kopēde ar Nodokļu politikas apakškomisiju, lai skatītu priecizētos priekšlikumus.

Tāpat komisijā tika diskutēts par finansējumu diasporai paredzētajiem projektiem. ELA pārstāve Elīna Pinto pauda bažas par finansējumu dažādiem projektiem, par kuriem valdībai jāatgādina katru reizi no jauna. Pirmkārt, budžeta līdzekļi ir sadalīti dažādās ministrijās un trūkst vienotas koordinācijas, un, otrkārt, tādām sevi pierādījušām iniciatīvām kā diasporas vasaras nometnes Latvijā finansējums katru reizi jālūdz no jauna. Šis ir viens no jautājumiem, kuru komisija skatīs, tiekoties ar Ministru prezidentu Māri Kučinski. Tikšanās paredzēta maija beigās.

Līdz ar 5. aprīļa sēdi komisija noslēdza darbu ziemas sesijā un regulārās sēdes atsāks līdz ar pavasara sesijas sākumu.

4. aprīļa kopsēdē ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisiju deputāti piekrita, ka jāmeklē konstruktīvs risinājums nodokļu piemērošai diasporā dzīvojošajiem, tomēr jāraugās, lai tas neradītu nevienlīdzīgus apstākļus Latvijas iedzīvotājiem. 

Kā norāda Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāve Elīna Pinto, pensijas vecumam tuvojas vesela diasporā dzīvojoša paaudze, kura vēlētos vecumdienas pavadīt Latvijā, tādēļ ir jāaktualizē vēlme sagaidīt tautiešus atpakaļ. Taču daudziem neskaidrā politika, kas attiecas uz nodokļu piemērošanu diasporā nopelnītajai pensijai, varētu būt šķērslis. Tāpat problēmas rada nodokļu piemērošana pārskaitījumiem jeb dāvinājumiem, kurus veic diasporā dzīvojošie. Kā norāda Pinto, priekšlikumu mērķis nav izcelt un priviliģēt diasporā dzīvojošos. Taču jāņem vērā, ka lielākoties pārskaitījumi ir domāti iztikas nodrošināšanai un ekonomiskās spriedzes mazināšanai. 

Finanšu ministrijas pārstāve skaidro, ka nodokļu piemērošana dāvinājumiem tika ieviesta ņemot vērā augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru. Tā ir preventīva norma, lai novērstu iespējamu krāpniecisku shēmu radīšanu. Finanšu ministrija norāda, ka jābūt vienādam nodokļu režīmam visiem Latvijas iedzīvotājiem. Iespējamais risinājums nodokļu piemērošanai dāvinājumiem varētu būt normas paplašināša līdz 4. radniecības pakāpei, kuri dāvinājumus varētu saņemt bez nodokļu aplikšanas. Savukārt attiecībā uz pensijām palielināts neapliekamais minimums līdz 300 EUR būtu vienlīdzīgs gan Latvijas pensionāriem, gan diasporas latviešu pensijām. 

Deputāti atzina, ka nedrīkst radīt nelabvēlīgu situāciju diasporā dzīvojošajiem, tādēļ jāmeklē konstruktīvi un taisnīgi risinājumi abiem problēmjautājumiem. 

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija diasporas aktualitātes turpinās skatīt arī 5. marta sēdē. 

Sēde trešdien, 5. aprīlī sāksies plkst. 12.00 un notiks komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 16, 118. telpā. 

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv