Saeima ceturtdien, 25.martā, pieņēma lēmumu par kinorežisora un scenārista Borisa Frumina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

B.Frumins ir Latvijā dzimis kinorežisors un scenārists. Viņš ir arī asociētais profesors Ņujorkas Universitātes Tiša mākslas skolā, kā arī lasa lekcijas Rīgā, Singapūrā, Maskavā, Stokholmā un citviet. B.Frumins ir bijis režisors filmām, kas demonstrētas lielākajos kinofestivālos, tostarp Kannās, Toronto, Sandensā un Londonā. Tāpat viņš pazīstams kā vairāku spēlfilmu, tostarp “Dvēseļu puteņa”, scenārija autors.

Lai veicinātu cilvēku atgriešanos uz dzīvi Latvijā, būtiska ir valsts attieksme, tostarp nodrošinot potenciālajiem remigrantiem nepieciešamo informāciju. Tautiešiem ārzemēs skaidri jājūt, ka gaidām viņus atgriežamies uz dzīvi Latvijā, trešdien, 10.martā, pauda Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti.

Komisijai uzklausot atbildīgo ministriju pārstāvjus par remigrācijas koordinatoru un Latvijas pārstāvniecību ārvalstīs darbu, komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins atzinīgi novērtēja iespēju ikvienam Latvijas diasporas pārstāvim iegūt sev nepieciešamo informāciju. “Valstij ir jādod signāls – mums rūp, ka šie cilvēki atgriežas Latvijā,” sacīja A.Judins, akcentējot, ka sēdē ir gūts apstiprinājums, ka sistēma saistībā ar nepieciešamās informācijas nodrošināšanu strādā.

Lai iegūtu informāciju par valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” darbības norisi un nesen veikto izvērtējumu, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija uz 3. marta sēdi bija uzaicinājusi Kultūras ministrijas, Sabiedrības integrācijas fonda un nevalstisko organizāciju pārstāvjus.

2020. gadā Latvijas Kultūras akadēmija un “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” pēc Sabiedrības integrācijas fonda pasūtījuma veica programmas “NVO fonds” darbības izvērtējumu un sēdē komisiju ar izvērtējuma rezultātiem iepazīstināja Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā un Zinātniskās pētniecības centra vadītāja Anda Laķe.

Iegūt informāciju par mazākumtautību multimediju platformas izveidi un Latvijas Televīzijas lomu sabiedrības saliedētības procesā bija galvenie jautājumi, ko šodien, 24. februārī, izskatīja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija.  Sniegt informāciju bija uzaicināti Latvijas Televīzijas un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvji.

Komisija uzklausīja LTV pārstāvjus Ivaru Priedi un Ritu Rudušu, kuri iepazīstināja ar paveikto jaunās multimediālas platformas izveidē. Pirmā multimediju platformas koncepcijas versija parādījās jau 2016. gadā, bet atjaunotā, pārstrādātā versija apstiprināta NEPLP 2020. gada jūlijā un no šā gada septembra tai jāsāk darboties. Veikt šādas izmaiņas spieda esošā tendence TV skatītāju skaita izmaiņās, jo no 2015. gada tradicionālajā lineārajā režīma auditorija patērē saturu arvien mazāk. Turpretī interneta izmantošana un lietotāju skaits pieaug un tas redzams arī LSM lietotāju dinamikas izmaiņās. R. Ruduša skaidroja, kādi ir topošās multimediju platformas virzieni un formāti.

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv