Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Trešdien, 28.novembra sēdē, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins iepazīstināja komisijas locekļus, lielai daļai no kuriem šī ir pirmā pieredze sabiedrības integrācijas un parlamentārās uzraudzības jautājumos, ar komisijas darbības ietvaru, kā arī ieskicēja jaunus virzienus, kuros komisija plāno darboties 13.Saeimas laikā. 

A.Judins uzskata, ka galvenie komisijas pamatdarbības uzdevumi ir:

- Nodrošināt parlamentāro kontroli pār saliedētas sabiedrības veidošanās procesiem, rosināt dialogu par pilsonības, migrācijas un diasporas aktuālajiem jautājumiem un šo jomu politikas pamatvirzienu noteikšanu.

- Apkopojot un, analizējot sabiedrības integrācijas politikas izvērtēšanā gūtos rezultātus, pētījumu ietvaros iegūto informāciju, kā arī ekspertu un sabiedrības dialogā akceptētās atziņas, rosināt likumdošanas iniciatīvas integrācijas politikas pilnveidei.

-  Veicināt deputātu un sabiedrības izpratnes veidošanos par sabiedrības saliedēšanas procesiem un izaicinājumiem (plašāk skat. pielikumu). 

Nākamajā sēdē 5.decembrī komisija plāno izskatīt jautājumu par Kultūras ministrijas īstenotajiem pasākumiem sabiedrības integrācijas politikas nodrošināšanai. Komisija vēlas gūt plašāku ieskatu par šīs politikas īstenošanu, jo Kultūras ministrija ir atbildīga par valsts integrācijas politikas izstrādi un ieviešanu, koordinācijas nodrošināšanu ar citām iesaistītajām institūcijām. Plānots arī pārrunāt jautājumu par pieprasīto finansējumu integrācijas pasākumiem nākamā gada valsts budžeta projektā. 

 

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas locekļi otrdien, 20.novembrī, lēma, ka 13 Saeimā komisiju vadīs Andrejs Judins (JV).   A.Judins bijis ievēlēts Saeimā arī divos iepriekšējos parlamenta sasaukumos un 12. Saeimā bijis Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāja biedrs. 

Par komisijas priekšsēdētāja biedru tika ievēlēts Ritvars Jansons (NA), bet par komisijas sekretāru - Armands Krauze (ZZS).

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā strādās arī deputāti Dagmāra Beitnere-Le Galla (JK), Raimonds Bergmanis (ZZS), Jānis Bordāns (JK), Nikolajs Kabanovs (SASKAŅA), Ieva Krapāne (KPV LV), Janīna Kursīte (KPV LV), Regīna Ločmele-Luņova (SASKAŅA), Dace Melbārde (NA), Vladimirs Nikonovs (SASKAŅA), Artis Pabriks (AP!), Evija Papule (SASKAŅA), Arūrs Toms Plešs (AP!) un Evita Zālīte-Grosa (JK). 

Foto: Ernests Dinka, Saeima

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija un Ilgtspējīgas attīstības komisija sanāca uz kopsēdi, lai kopā ar atbildīgo ministriju, izglītības, kultūras un valodas nozares pārstāvjiem pārrunātu rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei un spriestu par latgaliešu rakstu valodas un identitātes jautājumiem.

“Esam gandarīti, ka rīcības plāns Latgales reģiona attīstībai beidzot ir apstiprināts. Līdzsvarota reģionālā attīstība Latvijai ir ļoti būtiska,” pēc sēdes sacīja Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma, īpaši uzteicot arī reģiona aktīvo darbību latgaliskās pašapziņas uzturēšanā.

Ar nesen apstiprināto rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021.gadam klātesošos iepazīstināja Vides aizsardzības reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji. Rīcības plāna mērķis ir panākt reģionālo atšķirību mazināšanos, nodrošinot Latgales reģionā efektīvus pasākumus ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai, jaunu darbavietu radīšanai un labklājības paaugstināšanai.

VARAM pārstāvji uzsvēra, ka īpaša uzmanība Latgales reģionam tiek veltīta, izvērtējot konkrētus kritērijus, kā, piemēram, bezdarba līmenis un strādājošo mēneša vidējā darba samaksa, un, neveidojot atsevišķu programmu Latgales reģiona attīstībai, atšķirības reģionu starpā turpinātu palielināties.  

Tāpat deputāti sēdē sprieda par paveikto un iecerēto latgaliešu rakstu valodas attīstībā un valsts atbalstu reģionālo mediju darbam.

Deputāti atzinīgi vērtēja ieceri kompetenču pieejā balstītajā mācību saturā iekļaut arī novadu mācību, lai stāstītu par tuvākajai apkārtnei raksturīgo, piemēram, vietvārdiem, apvidvārdiem un to autoru darbiem, kas rakstījuši latviešu valodas izloksnēs vai latgaliešu rakstu valodā.

“Valsts ir sniegusi lielu ieguldījumu latgaliešu rakstu valodas attīstībā un turpinās darbu, lai pilnveidotu mācību saturu, kurā iekļautos Latgales novadmācība. Arī Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plāns ir vērsts uz latgaliešu rakstu valodas un Latgales kā reģiona attīstību kultūrtelpā, ko atbalsta arī Latvijas sabiedrisko mediju politika,” pēc sēdes uzsvēra Pilsonības komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons.

 

 Saeimas Preses dienests

 

 Foto: Nils Erdmanis, Saeimas Administrācija.

 

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 26.septembrī, uzklausīja Kultūras ministrijas sagatavoto informāciju par plānojamo finansējumu 2019.gadā, kas nepieciešams, lai nodrošinātu Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plānā 2019. - 2020.gadam ietvertos pasākumus.

Kultūras ministrijas pārstāves informēja komisiju par šī plāna uzdevumiem turpmākajos divos gados, kuri paredz, ka tiek nodrošināta sabiedrības integrācijas politikas nepārtrauktība līdz jaunu saliedētas sabiedrības pamatnostādņu izstrādei. 

Ministrijas ieskatā svarīgākie 2019.gadā risināmie jautājumi, kam nepieciešami papildus līdzekļi, ir sekojoši:

• Atbalsts pilsoniskās sabiedrības attīstībai – 423 575 euro;

• Mazākumtautību līdzdalības un kultūras programmas – 543 122 euro;

• Latviešu valodas atbalsta programmas – 367 149 euro;

• Atbalsts diasporai – 171 377 euro;

• Latgales reģiona unikalitātes saglabāšana – atbalsts latgaliskās vides stiprināšanai – 7000 euro;

• Atbalsts sociālās atmiņas programmām – 44 000 euro;

• Demokrātiskas informācijas telpas stiprināšana – 383 196 euro;

• Integrācijas politikas monitoringa pilnveide un jaunas ieviešanas metodes – 116 265 euro.

Kultūras ministrija ir apkopojusi citu ministriju un institūciju iesniegtos priekšlikumus sabiedrības integrācijas pasākumu īstenošanai un nepieciešamo finanšu līdzekļu pieprasījums ir iesniegts nākamā gada valsts budžeta projektam, bet vai šie līdzekļi tiks piešķirti, būs jālemj jau nākamajai valdībai.  

 

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv