Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Plānojot valsts budžetu nākamajiem gadiem, ir jāparedz finansējums latviešu valodas apguvei iebraucējiem. Valsts valodas apguve ir viena no prioritātēm integrācijas procesā. To pēc Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas izbraukuma sēdes uz biedrību “Patvērums “Drošā māja”” trešdien, 10.aprīlī, uzsvēra komisijas priekšsēdētāja biedrs Ritvars Jansons.

Biedrības "Patvērums "Drošā māja"" vadītāja Sandra Zalcmane, uzrunājot deputātus, sacīja, ka pieprasījums no valstī iebraukušo trešo valstu valstspiederīgo puses pēc latviešu valodas apmācībām krietni pārsniedz iespēju tās nodrošināt.

Ir atsevišķas pašvaldības, kuras šo jautājumu risina, taču valsts līmenī apmācības šobrīd tiek veiktas ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu. 2020.gadā liela daļa no šiem projektiem noslēgsies, sacīja S.Zalcmane, akcentējot nepieciešamību pievērsties šim jautājumam kā daļai no integrācijas pasākumiem. Tāpat viņa atzīmēja, šādu projektu, kas nodrošinātu latviešu valodas apguvi tiem iebraucējiem, kuri ir ES pilsoņi, nav vispār.

Biedrības pārstāvji klātesošos informēja arī par citām problēmām, ar kurām saskaras iebraucēji mūsu valstī, tostarp saistībā ar nodarbinātību un administratīvo slogu, kas rodas, kārtojot nepieciešamo dokumentāciju uzturēšanās atļaujas saņemšanai.

Komisijas deputāti atzinīgi novērtēja biedrības paveikto darbā ar iebraucējiem un cilvēktirdzniecībā cietušajiem. Biedrības apkalpoto klientu skaits mēnesī liecina par biedrības darbības efektivitāti, pēc sēdes akcentēja R.Jansons.

Biedrība “Patvērums “Drošā māja”” ir dibināta 2007.gadā ar mērķi attīstīt atbalsta pakalpojumus cilvēktirdzniecībā cietušām personām un legālajiem imigrantiem, tai skaitā, patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss. Biedrība ir ieguvusi tiesības sniegt valsts apmaksātos rehabilitācijas pakalpojumus cilvēktirdzniecības upuriem.

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72157707827747745

Izmantošanas noteikumi: http://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Saeimas Preses dienests

Foto: Jānis Cauņa, Saeima

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 27. martā, uzklausīja Jaunsardzes un informācijas centra pārstāvjus un diskutēja par jaunsardzes lomu sabiedrības saliedētības veicināšanā. Jaunsardze ir Aizsardzības ministrijas organizēta un vadīta jauniešu interešu izglītības forma, kuras mērķis ir jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā, patriotisma, pilsoniskās apziņas, biedriskuma, drošsirdības, fizisko spēju un disciplīnas sekmēšanā. 

Jaunsardzes un informācijas centra direktors, pulkvežleitnants Aivis Mirbahs skaidroja, kā saliedētības jautājumi tiek izprasti un pielietoti darbā ar jauniešiem. Skaidrojot patriotisma jēdzienu, A.Mirbahs uzsvēra, ka ir vairāki patriotisma veidi un ir svarīgi, lai jaunieši to apzinātos. Visbiežāk patriotismu saprot kā pazīmēs (simbolos, tradīcijās) balstītu - tā ir mīlestība pret valsti, kas izriet no tās īpašībām, jo Latvija ir zaļa, skaista, tā veido latvisko identitāti, nodrošina labklājību utt. Vēl pastāv nacionālais un pilsoniskais patriotisms. 

Jaunsardzes un informācijas centra pārstāvji uzsvēra, ka dalība jaunsardzē veicina piederības sajūtu Latvijai kā pilsoniskai, tiesiskai un demokrātiskai valstij. Tas notiek caur Valsts aizsardzības mācības apguvi, Jaunsardzes programmu un pasākumu ietvaros. Jauniešiem tiek mācīta kritiskā domāšana, medijprasme un viltus ziņu identificēšana, vēstures notikumu vērtēšana, fizisko prasmju uzlabošana u.c. Svarīga saliedējoša funkcija ir arī tas, ka jaunsardzes nodarbībās pārsvarā notiek tikai valsts valodā un tas sekmē mazākumtautību jauniešiem arī latviešu valodas apguvi. A.Mirbahs uzskata, ka jaunsardzei ir svarīga loma arī sociālās integrācijas veicināšanā. 

 

 

Foto: Edgars Engīzers, Saeima

“Pilsonības komisija atzinīgi vērtē reģionālo remigrācijas koordinatoru darbu. Neformalizēta, radoša darbība, kuru pilotprojekta ietvaros pašlaik veic pieci reģionālie koordinatori, ir lielisks veids, kā sasniegt un atbalstīt cilvēkus, kuri vēlas atgriezties Latvijā, taču, iespējams, šaubās, jo nezina, kā nokārtot praktiskos jautājumus, piemēram, saistībā ar dzīvesvietu, skolu vai darbavietu. Tāpat būtiski, ka informatīvs atbalsts tiek turpināts arī pēc atgriešanās,” pēc sēdes trešdien, 13.martā, sacīja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Komisijas sēdē deputātus ar remigrācijas atbalsta pasākumiem un pilotprojekta līdzšinējiem rezultātiem iepazīstināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits un Kurzemes remigrācijas koordinatore Kristīne Smilga. Pārstāvji informēja, ka pērn uzsāktā projekta ietvaros Latvijā ir atgriezušās jau 163 ģimenes jeb 399 cilvēki.

K.Smilga atzīmēja, ka vairums pašvaldību remigrāciju saredz kā iespēju un arī skolas ir ieinteresētas uzņemt bērnus, tāpēc notiek aktīvs darbs, lai apmācītu pedagogus remigrantu bērnu integrēšanā Latvijas skolu vidē. Pārstāvji un deputāti bija vienisprātis, ka plašāk jāpublisko pozitīvie stāsti par cilvēkiem, kuri atgriezušies uz dzīvi Latvijā, lai kliedētu sabiedrībā pastāvošos mītus.

R.Bremšmits sacīja, ka remigrācijas koordinatori atbalstu potenciālajiem remigrantiem nodrošinās arī šogad un, vadoties pēc darba apjoma, tiks izsvērts, vai katrā reģionā koordinatoru skaitu palielināt par vēl vienu. Tāpat viņš atzīmēja, ka pilotprojekts ir iekļauts šī gada valsts budžeta projektā.

Kopš 2018.gada sākuma katrā no pieciem plānošanas reģioniem darbojas viens reģionālais koordinators, kurš bez maksas ikvienam interesentam sniedz konsultāciju par jautājumiem, kas saistīti ar atgriešanos Latvijā, konkrētā reģionā. Koordinators vienlaikus ir atbalsta persona, kas palīdz ārvalstīs esošajiem attālināti izvērtēt priekšrocības pārdomātam lēmumam, kā arī sagatavoties, lai veiksmīgi atgrieztos Latvijā.

Saeimas Preses dienests

Foto: Ieva Ābele, Saeima

 

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 6. martā, uzklausīja domnīcas PROVIDUS vadošo pētnieci migrācijas un integrācijas jomā Agnesi Lāci par domnīcas dalību ziņojuma “Starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrācijas izvērtēšana un uzlabošana. Sākotnējais izvērtējums: Latvija.” sagatavošanā.

A. Lāce informēja, ka ziņojums ir izstrādāts projekta "Starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrācijas izvērtēšana un uzlabošana" (National Integration Evalutation Mechanism: Measuring and Improving Integration of Beneficiaries of International Protection (NIEM)) ietvaros. Šis projekts vienlaikus tiek ieviests 16 Eiropas Savienības dalībvalstīs un tajā pārstāvēti gan akadēmiskās pētniecības centri, gan nevalstiskās organizācijas.

A. Lāce skaidroja, ka šis ir sešu gadu ilgs starptautisks projekts, kura mērķis ir izvērtēt un labāk sagatavot ES dalībvalstis starptautiskās aizsardzības saņēmēju uzņemšanai un sekmēt patvēruma meklētāju iekļaušanos vietējā sabiedrībā. Pētnieki ziņojuma tapšanas gaitā analizēja 186 rādītājus ar mērķi novērtēt esošo situāciju Latvijā ap starptautiskās aizsardzības saņēmēju statusa iegūšanu, nepieciešamā valsts atbalsta nodrošināšanu un sociālekonomiskās integrēšanās sabiedrībā norisi. 

Pētniece iepazīstināja ar izpētes gaitā gūtajiem secinājumiem un tapušajiem ieteikumiem politikas veidotājiem, kā arī atbildēja uz deputātu jautājumiem. Ziņojums tuvākajā laikā būs pieejams domnīcas PROVIDUS mājaslapā. 

 

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv