Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Komisijas deputāti trešdien, 11. oktobrī, apmeklēja patvēruma meklētāju izmitināšanas centru “Mucenieki” un iepazinās ar bēgļu un patvēruma meklētāju sadzīves apstākļiem pēc centrā veiktās rekonstrukcijas. Deputāti arī iztaujāja centra, Iekšlietu ministrijas un PMLP pārstāvjus par esošo situāciju patvēruma meklētāju uzņemšanā. Uz Latviju ES pārvietošanas programmas ietvaros līdz šim ir pārvietoti 65% no kopējā ieplānotā patvēruma meklētāju skaita. Kopumā Latvija ir uzņēmusies saistības pārvietot no Grieķijas, Itālijas un Turcijas 531 peronu.

Plašāku informāciju par “Mucenieku” apmeklējumu skatīt šeit. 

Foto: http://saliedetiba.saeima.lv/foto-galerijas/category/46-komisija-apmekl%C4%93-pmic-mucenieki

Foto: Jānis Cauņa, Saeimas Administrācija

 

Komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons 2.oktobrī tikās un sniedza interviju Amerikas Latviešu apvienības priekšsēža vietniecei Tairai Zoldnerei. Tikšanās laikā tika pārrunāti aktuālie jautājumi, kas skar ārpus Latvijas dzīvojošos tautiešus. Pilna intervija “Kā Latvijā redzam diasporas nākotni?” ir publicēta Eiropas latviešu laikrakstā “Brīvā Latvija”. 

http://www.brivalatvija.lv/sakumlapa/ka-latvija-redzam-diasporas-nakotni

 

Rīt, 11.oktobrī, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija apmeklēs patvēruma meklētāju izmitināšanas centru “Mucenieki”. Komisijas deputāti iepazīsies ar centru pēc rekonstrukcijas un patvēruma meklētāju dzīves apstākļiem.

Plānots arī uzklausīt aktuālo informāciju par patvēruma meklētāju uzņemšanu, kā arī gūt ieskatu par jaunākajām tendencēm ES patvēruma politikā. 

Izbraukuma sēde notiks no plkst.12.00 līdz plkst.13.00 Ropažu nov. Muceniekos, Jaunceltnes ielā 2, PMIC “Mucenieki” telpās un uz to uzaicināti arī Iekšlietu ministrijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvji.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 4. oktobra sēdē sprieda par finansējuma pieejamību nevalstiskajām organizācijām (NVO). Komisijas sēdē arī tika pārrunāts jautājums par NVO fonda atbalstu pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai Latvijā.

Ritvars Jansons: “Demokrātiskai un saliedētai sabiedrībai ir raksturīgi indivīdu horizontālie kontakti, kas iekļauj gandrīz visus. Nevis vertikāles kontakti kā totalitārās, autoritārās sabiedrībās un pat daļēji posttotalitārās sabiedrībās, kur varas centrs no virsotnes norāda kā indivīdam rīkoties. Līdz ar to NVO loma iekļaujošas sabiedrības veicināšanā ir neatsverama. Daudzo Latvijas NVO vidū pēc vienādas likumdošanas darbojās arī NVO, kuru darbības lauks ir etniskās integrācija. Nozīmīga vieta integrācijā ir SIF pārraudzītajam NVO fondam, caur kuru finansiāli tiek spēcinātas pilsoniskās aktivitātes.”  

Komisija uzklausīja Kultūras ministrijas sagatavoto informāciju par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā, nevalstisko organizāciju skaitu un to darbības jomām.  2017.gada septembrī valstī bija reģistrētas 22 467 NVO. Lielākā daļa no tām darbojas noteiktās nozarēs - veselības, izglītības, kultūras, ekonomikas, lauksaimniecības u.c. Pastāv arī NVO, kuru darbība skar vairākas jomas un to atbalstam esot speciāli izveidots atbalsta instruments - NVO fonds. Sabiedrības integrācijas fonda pārstāve iepazīstināja ar NVO fonda darbību un atbalstītajiem projektiem. 2016.gadā tajā tika saņemts 261 projektu iesniegums, no kuriem atbalstīti 66 projektu iesniegumi. Fonda kopējais pieejamais finansējums gadā - 400 000 eiro.

Finanšu ministrijas pārstāvji iepazīstināja klātesošos ar NVO finansēšanas problemātiku no valsts budžeta līdzekļiem, kas notiek ar nozaru ministriju starpniecību. Kopējais 2017.gadā NVO sektoram pieejamais finansējums sastāda 74.2 milj.eiro. Tika izskaidrotas izmaiņas NVO finansējumā nākamajā gadā saistībā ar pārmaiņām nodokļu likumdošanā.

NVO pārstāvji norādīja, ka iepriekš bijusi vienošanās, ka NVO fonds būs 700 000 eiro, kas konkursa kārtībā tiktu piešķirti organizācijām, bet pagaidām finansējums ir 400 000 eiro un to nav plānots palielināt arī nākamajā gadā. NVO sektors ir nobažījies par nākotni, jo pēc nodokļu reformas samazināsies nodokļu atvieglojumi uzņēmējiem par ziedojumiem nevalstiskajām organizācijām, un visdrīzāk, būtiski saruks NVO pieejamais finansējums. NVO arī svarīga būtu līdzfinansējuma programma, lai sekmīgi varētu startēt dažādu ES fondu konkursos, kur nepieciešams līdzfinansējums. Rosināja plašāk iesaistīt NVO valsts budžeta sastādīšanas procesā.

Finanšu ministrijas pārstāvji norādīja, ka rūpēsies par NVO kapacitāti, lai tām būtu līdzfinansējums. Tajā pašā laikā tika norādīts, ka NVO arī pašiem jāmeklē līdzfinansējums, apelējot pie uzņēmējiem. Uzņēmējiem tiek atvieglots nodokļu maksājums, ja tie ziedo sabiedriskā labuma organizācijām.

Komisijas sēdē piedalījās NVO, Valsts kancelejas, ministriju un SIF pārstāvji.

  

 Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Administrācija

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv