Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija turpinās skatīt diasporas jautājumus. 8. februāra sēdes laikā paredzēts strādāt pie diasporas politikas virsmērķu definēšanas, ko komisija ir izvirzījusi par uzdevumu ziemas sesijas laikā. Tāpat tiks uzklausīta informācija par iespēju noteikt nodokļu atlaides Sabiedrības integrācijas fonda ziedotājiem.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde trešdien, 8.februārī, sāksies plkst. 12.00 un notiks komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 16, 118.telpā.

Foto: Ernests Dinka

Eiropas Latviešu apvienība (ELA) 1. februāra sēdē komisijā norādīja, ka, veidojot nodokļu politiku, ir jāņem vērā diasporas specifika un jārūpējas, lai abas jomas tiktu salāgotas. Šobrīd neizpratni rada naudas pārskaitījumiem, kā arī ārvalstīs saņemtai pensijai piemērots nodoklis. Šāda rīcība neveicina piederību šai valstij, bet tieši pretēji - rada neizprati un vēršanos pret šādu sistēmu.

ELA pārstāve Elīna Pinto skaidroja, ka medijos saceltā ažiotāža par nodokļu piemērošanu no ārvalstīs dzīvojošo veiktajiem pārskaitījumiem uz Latviju ir mudinājusi izveidot iniciatīvu portālā manabalss.lv par iespēju finansiāli atbalstīt tuviniekus bez divkārša nodokļu sloga. ELA piedāvājums paredz ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neaplikt dāvinājumus iztikai, ko fiziskām personām sniedz Latvijas valstspiederīgie ar ārvalstīs reģistrētu dzīvesvietu, kā arī iesniegt deklarāciju tikai par tādiem dāvinājumiem iztikai, kuru vērtība gada laikā pārsniedz 12 minimālo mēnešalgu apmēru. Vienlaikus Elīna Pinto uzsvēra, ka ir iespējams veicināt šo pārskaitījumu ieplūšanu aktīvajā ekonomikā, paredzot nodokļu atvieglojumus par ieguldījumu uzņēmējdarbībā Latvijā.

Kā norādīja Valsts ieņēmuma dienesta pārstāve, ar atsevišķām valstīm ir noslēgti starpvalstu līgumi, kuri paredz nodokļu nepiemērošanu, līdz ar to, būtu jāsagatavo statistika, lai noteiktu, uz kādu personu skaitu nodokļu piemērošana attiecas.

Komisijas deputāti lēma nosūtīt vēstuli VID, lai saņemtu situācijas pilnīgu izklāstu saistībā ar starpvalstu līgumiem, lai turpinātu šī jautājuma risināšanu un lemtu par iespējām likumdošanas izmaiņām.

1. februāra sēdē komisija aicinājusi piedalīties Eiropas Latviešu apvienības pārstāvjus, lai skaidrotu šī brīža situāciju par nodokli, kas tiek piemērots diasporas latviešu veiktajiem pārskaitījumiem uz Latviju. Eiropas Latviešu apvienība ir sagatavojusi priekšlikumus un tiks vērtēts, kādas izmaiņas nepieciešams veikt. Uz sēdi aicināti arī Valsts ieņēmuma dienesta pārstāvji.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde trešdien, 1.februārī, sāksies plkst. 12.00 un notiks komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 16, 118.telpā.

Šodien, 25.janvāra sēdē, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti uzklausīja Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītāju, demogrāfu Ilmāru Mežu par migrācijas globālajām tendencēm un to ietekmi uz Latviju. Diskusijas mērķis - saprast un meklēt atbildes uz jautājumiem, kādas šobrīd ir globālās migrācijas un demogrāfijas tendences, kā tās skars Latviju tuvākā vai tālākā nākotnē un kādi izaicinājumi mūs sagaida.

Skaidrojot migrācijas tendences, I.Mežs atzīmēja, ka imigrācijas plūsmas uz attīstītākajām valstīm nākotnē tikai pieaugs. Galvenie iemesli tam ir iedzīvotāju skaita pieaugums un pārapdzīvotība, ekoloģiskās problēmas, kari un migrantu izcelsmes valstīs valdošā nabadzība. Tuvākajā laikā gaidāms lielāks migrantu skaita pieaugums no Āfrikas valstīm, kam par pamatu ir augstā dzimstība šajā reģionā.

Eiropas Savienībā jau ilgstoši katru gadu iebrauc un paliek uz dzīvi apmēram 3 - 4 miljoni imigrantu, neskaitot pēdējos divos gados ieceļojušos bēgļus. Arī Latvijā ik gadu uz pastāvīgu dzīvi ieceļo 3 līdz 5 tūkstoši imigrantu, tomēr pie mums migrācijas saldo ir negatīvs. Tas esot raksturīgs ne tikai Latvijai, bet Baltijas valstīm kopumā, arī Polijai, Rumānijai un Bulgārijai. Iemesli ir zemā dzimstībā un iedzīvotāju izceļošana uz Rietumeiropas valstīm. Demogrāfs norāda, ka jau šobrīd ir jūtams darbaspēka trūkums, kas nākamajos gados kļūs aizvien izteiktāks, tāpēc risinājumi jāmeklē savlaicīgi, veidojot pārdomātu migrācijas politiku.

Apkopojot diskusiju, komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis ierosināja sarīkot Saeimas pavasara sesijā plašāku diskusiju vai konferenci par migrācijas aktuālajiem izaicinājumiem un valsts politiku šajā jautājumos.

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv