Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

28.februāra sēdē Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti uzklausīja Labklājības ministrijas un Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvju informāciju par to, kā notiek pilotprojekta norise, kura ietvaros ar mājokļiem tika nodrošinātas vairākas ģimenes, kurām Latvijā piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss. 

Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Aija Bauere informēja komisiju, ka 2017.gada beigās tika noslēgti īres līgumi ar 3 ģimenēm. Divas ģimenes tika izmitinātas Rīgā un viena - Jelgavā. Līgumi paredz segt atbalsta saņēmējiem sekojošos izdevumus: mājokļa īres izmaksas (t.sk. drošības naudas iemaksu divu mēnešu apmērā), mājokļa komunālo un citus saistīto pakalpojumu segšanu. SIF pārstāve skaidroja, ka katrā ģimenē viens no ģimenes locekļiem strādā, pārējie apgūst latviešu valodu, bet bērni apmeklē izglītības iestādes. Taču, tā kā kopš pilotprojekta uzsākšanas ir pagājis neilgs laiks, projekta realizētāji ierosināja to pagarināt līdz šī gada beigām. Valdībā tika iesniegts informatīvais ziņojums “Par pilotprojekta mājokļa nodrošināšanai ģimenēm, kurām piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, turpināšanu”, kurš izskatīts 27.februāra Ministru kabinetā sēde un atbalstīts, piešķirot arī pilotprojekta turpināšanai nepieciešamo finansējumu – 9300 eiro.

Komisijas deputāti iepazinās ar detalizētāku informāciju par projekta norisi un konstatētajiem pozitīvajiem rezultātiem, atklātajām problēmām, kā arī citiem ar bēgļu un patvēruma meklētāju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā jautājumiem. 

 

Šodien, 14.februārī, komisijas deputāti tikās ar Latvijas Okupācijas muzeja pārstāvjiem un pārrunāja muzeja darbību un izveidotos sabiedrības integrācijas projektus, kas galvenokārt vērsti uz skolu jaunatni. Muzeja direktors Gunārs Nāgels un muzeja darbinieki Uldis Neiburgs un Inguna Role iepazīstināja ar muzeja misiju, darbības rādītājiem un iesaisti vēsturiskās atmiņas skaidrošanas un integrācijas projektos. 

Lai klātienē iepazītu parlamenta darba ikdienu, šodien Ēnu dienas ietvaros, Saeimā viesojās vairāk nekā 170 skolēnu un daži no viņiem apmeklēja arī komisijas sēdi.  

Foto:Jānis Cauņa, Saeimas administrācija

 

“Iezīmējas skaidra vienprātība gan no diasporas organizāciju, gan deputātu, gan atbildīgo ministriju puses par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas plānu 2019.-2020.gadam kā pamatu, lai rūpētos par atbilstošu finansējumu diasporas izglītības pasākumiem tuvākajā nākotnē. Jau martā to prezentēs Ministru kabinetā un Saeimas komisijās. Vienlaikus ir jāsāk strādāt pie finansējuma nodrošināšanas plāna īstenošanai,” pēc sēdes trešdien, 7.februārī, atzīmēja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons.

Komisijas sēdē Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Dita Arāja informēja, kā tiek īstenoti pērn izvirzītie prioritārie pasākumi latviskai izglītībai diasporai un latviešu valodas apguvei. Tāpat viņa norādīja, ka liela daļa finansējuma šiem pasākumiem ir balstīta Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs, kuru īstenošanas termiņš beidzas šogad. Kultūras ministrijas pārstāve atzīmēja, ka iespēja pieprasīt finansējumu aktivitātēm diasporai nav nostiprināta nevienā citā normatīvajā aktā un ka viens no veidiem, kā risināt šo situāciju, ir ar Diasporas likuma palīdzību, kura izstrāde ir sākta.  

Arī Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece Inita Pauloviča atzīmēja, ka Ministru kabineta noteikumi nosaka - neviens plānošanas dokuments nedrīkst būt ilgāks par 2020.gadu, jo tad sākas jaunais plānošanas un finansēšanas cikls. Līdz ar to nav iespējams plānot pasākumus ilgtermiņā. Arī Ārlietu ministrijas Plānošanas grupas padomniece Vija Buša norādīja uz valdošo vienprātību, ka finansējumam izglītības un citiem atbalsta pasākumiem diasporai ir jābūt ilgtermiņā paredzamam un iekļautam valsts budžeta bāzes finansējumā.

Komisija martā plāno skatīt izstrādāto Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas plānu 2019.-2020.gadam, kā arī turpinās sekot darbam pie Diasporas likuma izstrādes.

Saeimas Preses dienests

 Foto: Ieva Ābele, Saeimas Administrācija

Saeima ceturtdien, 1.februārī, atbalstīja lēmumprojektu par modernās pieccīņas sportista Oleksandra Pinčuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. 

O.Pinčuks ir daudzkārtējs Ukrainas modernās pieccīņas čempions un no 2009. līdz 2016.gadam bija Ukrainas modernās pieccīņas izlases sportists. 2016.gadā viņš saņēma terminēto uzturēšanās atļauju Latvijā. 

Savā apliecinājuma vēstulē Saeimai O.Pinčuks pauž vēlmi turpināt sportista gaitas un dzīvi Latvijā, kā arī pārstāvēt Latviju modernās pieccīņas sacensībās starptautiskajā arēnā. 

Latvijas Modernās pieccīņas federācijas prezidents Jānis Liepiņš vēstulē Saeimai ir atzinīgi novērtējis sportista izteikto vēlmi pārstāvēt Latviju un norāda, ka federācija atbalsta iespēju O.Pinčukam turpināt trenēties modernās pieccīņas sporta veidā augstā līmenī, kā arī nākotnē startēt 2020.gada un 2024.gada olimpiskajās spēlēs Latvijas olimpiskās izlases sastāvā. Arī Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis vēstulē Saeimai pauž atbalstu O.Pinčuka uzņemšanai Latvijas pilsonībā.

Saeimas Preses dienests

 

 Foto: Ernests Dinka, Saeimas Administrācija

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv