Šodien, 11.decembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija uzklausīja Pārresoru koordinācijas centra pārstāvju sagatavoto informāciju par Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam projekta prioritāti “Vienota, droša un atvērta sabiedrība”https://www.pkc.gov.lv/NAP2017. Centra vadītāja vietniece Rudīte Osvalde un Attīstības plānošanas nodaļas konsultante Māra Sīmane iepazīstināja ar galvenajiem NAP2027 stratēģiskajiem mērķiem. Tie ir - vienlīdzīgas tiesības visiem,  sociālā uzticēšanās, produktivitāte un ienākumi. Centra pārstāves iepazīstināja ar pieteiktajiem NAP2027 prioritātes “Vienota, droša un atvērta sabiedrība” rīcības virzieniem - Saliedētība, Tiesiskums un pārvaldība, Drošība, kā arī iztirzāja sīkāk katru no šiem virzieniem. Tā, piemēram, rīcības virziena “Saliedētība” mērķis paredz sasniegt to, ka pieaug piederības sajūta Latvijas sabiedrībai, latviskai un eiropeiskai kultūrtelpai. Cilvēki gādā viens par otru, piedalās sabiedriskajās aktivitātēs, spēj savstarpēji saprasties un cienīt viens otru. Uzlabojas sadarbība starp dažādām iedzīvotāju grupām, mazinot spriedzi un nepamatotus aizspriedumus. Iedzīvotāji vairāk lieto latviešu valodu, gūst izpratni par sabiedrību demokrātiskā Latvijas mediju telpā un vērtē informācijas kvalitāti.

Sēdes gaitā raisījās plašāka diskusija par šiem rīcības virzieniem. Tika akcentēta nepieciešamība sabiedrībai plašāk skaidrot plāna mērķus un to sasniegšanas nepieciešamību, mazināt birokrātiskos šķēršļus. Nevalstisko organizāciju pārstāvji uzsvēra sabiedrisko organizāciju, tai skaitā arī jauniešu kustību un organizāciju, lomu un plašāku iesaistīšanu plāna uzdevumu izpildē.

Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam ir galvenais valsts vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tā izstrādi uzsāka jau 2017. gadā, veicot detalizētu analītisko darbu esošās situācijas, globālo tendenču un esošo izaicinājumu izvērtēšanā. NAP2027 izstrādāts ar plašu sabiedrības līdzdalību un diskusijām visos Latvijas reģionos, iesaistoties nozaru pārstāvjiem, ekspertiem, zinātniekiem, sabiedrisko organizāciju, valsts pārvaldes un pašvaldību pārstāvjiem, uzņēmējiem un politiķiem.

Sabiedrības integrācijas fondam (SIF) ir jābūt starpniekam starp nevalstisko sektoru un valsti, tostarp ar valsts naudu un resursiem stiprinot nevalstiskās organizācijas. Uzklausot atbildīgās amatpersonas, redzam apņēmību un vīziju SIF virzībai uz attīstību, trešdien, 4.decembrī, pēc Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdes sacīja komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Zaiga Pūce, kura šī gada novembrī tika apstiprināta par SIF jauno vadītāju, klātesošos iepazīstināja ar redzējumu par SIF darbības prioritātēm un attīstību. Viņa izcēla SIF kā pilsoniskās sabiedrības mentora lomas stiprināšanu, kā arī akcentēja SIF kā platformu dialogam starp valdību un nevalstisko sektoru, lai palīdzētu pārvarēt to starpā pastāvošo uzticēšanās krīzi.

Diskutējot par valsts finansiālo atbalstu nevalstiskajam sektoram, deputāti pauda bažas par to, vai pieteikšanās projektu iesniegumu konkursā Latvijas valsts budžeta finansētās programmas „NVO fonds" ietvaros tiks izsludināta laicīgi un būs pietiekami daudz laika, lai sagatavotu pieteikumus. Iepriekš, paužot satraukumu par šo jautājumu, komisijas deputātus bija uzrunājuši vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Kultūras ministrs un SIF padomes priekšsēdētājs Nauris Puntulis klātesošos informēja, ka padomes sēde ir paredzēta 6.decembrī, un pēc tās ministrs komisiju informēs par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz šo jautājumu.

Deputāti sēdē diskutēja arī par krievu valodu sabiedriskajos medijos un sabiedrības integrācijas veicināšanu. Pilsonības komisija vienojās tuvākajā laikā šim jautājumam veltīt atsevišķu sēdi, informēja A.Judins. 

Saeimas Preses dienests

Foto: Ernests Dinka, Saeima

Pēdējos gados Latvijā reģistrēto un reāli dzīvojošo citu valstu pilsoņu skaits ir jūtami pieaudzis. Arvien vairāk ārvalstnieku uzturas Latvijā ar uzturēšanās atļaujām*. Lai iegūtu vairāk informācijas par šīm personām, komisija uz šā gada 27. novembra sēdi bija uzaicinājusi par šo jomu atbildīgās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonas. 

PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze un Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede iepazīstināja komisiju ar Latvijā uzturēšanās atļauju saņēmušo personu sociālais portretu.

Latvijas iedzīvotāju sastāvs uz šā gada 1. jūliju (PMLP IeR dati).

 Latvijā 2019.gada 1.jūlijā ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām uzturējās apmēram divi procenti (53 145) no kopējā iedzīvotāju skaita, bet par desmit tūkstošiem personu mazāk bija saņēmuši termiņuzturēšanās atļaujas (43 438). Šie dati gan regulāri mainās. 

 Kā redzams, pēdējos gados arvien vairāk pieaug to personu skaits, kas Latvijā pieprasa uzturēšanās atļaujas saistībā ar nodarbinātību. Zemāk ir apskatāma informācija par uzturēšanās atļaujas pieprasījušo personu pilsonību.

 

Plašāku informāciju par uzturēšanās atļaujām skat. pielikumā.

*Uzturēšanās atļauja ir dokuments, kas dod tiesības ārvalstniekam uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku (termiņuzturēšanās atļaujas) vai pastāvīgi (pastāvīgās uzturēšanās atļaujas). Uzturēšanās atļauja nepieciešama, ja Jūs vēlaties uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas.

Foto: Ernests Dinka, Saeima

Komisija šā gada 20. novembra sēdē ar nevalstisko organizāciju un drošības iestāžu pārstāvjiem pārrunāja izmaiņas publisko pasākumu drošības nodrošināšanas regulējumā. Šogad tika veikti grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, bet vakar Ministru kabinets izskatīja un atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā", kas jau tuvākajā laikā tiks iesniegts Saeimā.  

Nevalstisko organizāciju pārstāvji iepriekš pauda bažas, ka šie grozījumi ierobežos biedrošanās un pulcēšanās brīvības un mazinās pilsonisko aktivitāti, jo uzliekt papildu pienākumus pasākumu organizētājiem. Organizāciju ieskatā valsts pārvaldei vajadzētu izstrādāt un nodrošināt publiski pieejamas vadlīnijas publisko pasākumu organizatoriem. Sēdē tika pārrunāts, kā esošie nosacījumi un piedāvātie grozījumi normatīvajā regulējumā ietekmēs publisku pasākumu sagatavošanu un norisi, drošības riskus un to mazināšanu, kā arī citus jautājumus, kas saistīti ar publisko pasākumu organizāciju un uzraudzību. 

Jaunie grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ietver jaunu publiskā pasākuma veidu - paaugstināta riska pasākumu. Tas šā likuma izpratnē ir publisks pasākums, kura apmeklētāju un dalībnieku plānotais kopējais skaits pārsniedz 5000 personu vai gadījumā, ja pasākums tiek rīkots pierobežas joslā vai pasākuma mērķauditorija ir īpaši aizsargājamo personu grupa, – 1000 personu vai kuru pasākuma organizators uzskata par paaugstināta riska pasākumu. Šā likuma izpratnē īpaši aizsargājamo personu grupa ir bērni, seniori, personas ar kustību traucējumiem un personas ar īpašām vajadzībām. Grozījumi arī paredz paaugstināta riska pasākuma drošības plāna izstrādi un saskaņošanu ar atbildīgajām institūcijām. 

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv