Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Trešdien, 12. jūnijā, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija tikās ar Eiropas Latviešu apvienības pārstāvjiem. ELA priekšsēde Elīna Pinto iepazīstināja deputātus ar apvienības darbības prioritātēm trīs pamatjomās: latviskās identitātes uzturēšana diasporā, kas galvenokārt notiek caur izglītību un kultūru; diasporas pārstāvju ieguldījuma Latvijā veicināšana (uzņēmēju, profesionāļu un zinātnieku sadarbība, atbalsts remigrācijai); diasporas iesaiste pasākumos, pilsoniskās un politiskās līdzdalības stiprināšana.

ELA pārstāvji uzsvēra nepieciešamību pilnībā ieviest Diasporas likumu, lai tajā ietvertie veicamie pasākumi praktiski sasniegtu cilvēkus diasporā. Diasporas ieskatā svarīgi ir jautājumi par papildu dzīvesvietas reģistrēšanas iespēju administratīvām vajadzībām Latvijā, ārvalstu pensiju neapliekamā minimuma aizsardzība, ārvalstīs gūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšana u.c.

Eiropas latviešu apvienībā ir apvienojušās 20 latviešu un latviešu sadraudzības nevalstiskās organizācijas no 16 Eiropas valstīm ārpus Latvijas. ELA mērķis ir pārstāvēt Eiropas latviešu diasporas intereses, saskaņot tās biedru organizāciju darbību informācijas, latviskās izglītības, kultūras un pilsoniskās līdzdalības jomās, kā arī veicināt sadarbību starp biedru un radniecīgām organizācijām.

 

Foto: Edgars Engīzers, Ieva Ābele, Saeima

Diasporas kultūrvēsturiskais mantojums ir būtisks latvietības saglabāšanai. Nākamajām paaudzēm ir jāzina savas valsts vēsture, un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana ir viens no priekšnoteikumiem, lai šīs zināšanas uzturētu. To pēc Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdes trešdien, 5.jūnijā, uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Uzklausot atbildīgo ministriju, diasporas organizāciju, arhīvu un muzeju pārstāvjus, deputāti sēdē diskutēja par uzsāktajām un plānotajām aktivitātēm diasporas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, tostarp arhīvu apzināšanai, saglabāšanai un digitalizēšanai, kā arī piešķirtā budžeta finansējuma apjomu un paredzēto izlietojumu.  

Pērnā gada rudenī Saeima atbalstīja jaunu Diasporas likumu, kura mērķis ir stiprināt diasporas kā neatņemamas Latvijas sabiedrības daļas latvisko identitāti un piederību Latvijai, kā arī sekmēt latviešu valodas un kultūras saglabāšanu diasporā. Kā atzīmēja Kultūras ministrijas pārstāvji, likumā noteiktajā Kultūras ministrijas kompetencē cita starpā ir atbalsts pasākumiem, kas vērsti uz diasporas materiālās kultūras un vēstures mantojuma izpēti un saglabāšanu, un šis ir pirmais gads, kad ministrija šajā jomā izstrādājusi izvērstākus projektus.

Klātesošie uzsvēra, ka diasporas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai būtiska ir cieša institūciju savstarpējā sadarbība, uzsverot, ka pagātnes mantojumam ir liela nozīme šodienas diasporas identitātes veidošanā.

Jautājums par diasporas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu ir Pilsonības komisijas redzeslokā, un komisija plāno to atkārtoti iekļaut savā darba kārtībā pēc gada, lai spriestu par plānoto aktivitāšu īstenošanas gaitu, sacīja A.Judins.

Saeimas Preses dienests

Foto: Ieva Ābele, Saeima

Diasporas pienesums Latvijai, kā arī tas, pie kādiem apstākļiem un nosacījumiem mūsu tautieši būtu gatavi atgriezties dzimtenē, - bija galvenie jautājumi, kurus trešdien, 22. maija sēdē noskaidroja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti, iepazīstoties ar jaunākajiem diasporas pētījumiem. Tos prezentēja Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore, asoc.prof. Inta Mieriņa un šī paša centra vadošā pētniece, asoc.prof. Baiba Bela. 

“Ap piecpadsmit procenti no visiem latviešiem un Latvijas valstspiederīgajiem šobrīd dzīvo ārpus Latvijas. Tas ir ne tikai zaudējums, bet arī iespēja.”- sēdes ievadā teica I. Mieriņa, norādot, ka to pierāda arī centra veiktais pētījums “Diasporas ieguldījums Latvijā un tā apzināšanas iespējas”.

Runājot par diasporas pienesumu Latvijai, kā populārāko parasti min ārvalstīs dzīvojošo tautiešu naudas pārvedumus uz Latviju, sniedzot gan atbalstu Latvijā palikušajiem radiniekiem, atmaksājot kredītus vai uzturot šeit esošos īpašumus. Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, šādu pārvedumu apjoms 2017. gadā bija 818 miljoni eiro. Tāpat ievērojamu pienesumu Latvijas ekonomikai dot diasporas tūrisms, ārzemēs dzīvojošo tautiešu investīcijas Latvijā un citi ar uzņēmējdarbību saistīti projekti. Vairāk nekā miljonu eiro gadā diaspora velta labdarībai Latvijā – gan kā mecenāti, gan ziedotāji.

Pētnieki norāda, ka diasporas kapitāla potenciālu veido trīs resursu plūsmas – finanses, cilvēki un zināšanas. Sevišķi nozīmīgs ir diasporas pienesums pieredzes, zināšanu, kontaktu, ideju un prakšu pārnesē. Tomēr bieži šis potenciāls netiek pietiekoši izmantots. Tā, piemēram, zinātnē 82% diasporas zinātnieku saskata sadarbības iespējas ar zinātniekiem Latvijā, bet tikai 51% šādu sadarbību pēdējo divu gadu laikā ir īstenojuši, turklāt tikai 14% bijusi cieša sadarbība. 

Veiktais pētījums apliecina, ka daudzi ārvalstīs dzīvojošie būtu gatavi palīdzēt un iesaistīties vairāk nekā viņi to dara šobrīd. Lai šo potenciālu izmantotu, ir jāturpina iesāktais darbs labvēlīgas vides radīšanā sadarbībai ar diasporu – gan attiecībā uz tiesisko regulējumu, gan resursu pieejamību, attieksmi, u.c. jautājumiem.

Baiba Bela iepazīstināja ar savu kolēģu Evijas Začas un Mihaila Hazana kopīgi veikto pētījumu “Atgriešanās apstākļi un nosacījumi”, kurā mēģināts rast atbildes uz jautājumiem par remigrācijas aktuālo situāciju, pētītas problēmas, ar kurām saskaras remigranti, atgriežoties Latvijā. Aptaujas liecina, ka apmēram 60% remigrantu adaptēties bija viegli vai ļoti viegli, savukārt ap 40% remigrantu piedzīvoja lielas vai ļoti lielas adaptācijas grūtības, pie kam, nav nozīmīgu atšķirību adaptācijas grūtību ziņā starp latviešiem un cittautiešiem. Visbiežāk minētās grūtības: Atrast darbu sev (40%); Grūtības pierast pie atšķirīgas darba kultūras (31%); Neskaidrība par nodokļiem (30%).

Pētnieki un komisijas deputāti bija vienisprātis, ka ir jāstiprina izpratne, ka katrs Latvijas iedzīvotājs ir vērtība un globalizācijas apstākļos var līdzdarboties Latvijas veidošanā, lai kurā pasaules malā dzīvotu.

Ar pētījumiem var iepazīties šeit.

Domājot par bērnu nākotni, ir ļoti svarīgi, lai bērni, kuri dzīvo Latvijā, spētu brīvi runāt latviešu valodā. Kā viens no priekšnoteikumiem ir tas, lai bērni pirmskolas izglītības iestādēs vairs netiktu dalīti pēc valodas. To pēc Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdes trešdien, 15.maijā, sacīja komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Deputāti sēdē diskutēja par izmaiņām pirmsskolas izglītībā un latviešu valodas lietojumā, uzklausot Izglītības un zinātnes ministrijas un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāvjus.

Viens no sagaidāmajiem jaunā izstrādātā pirmskolas izglītības mācību satura rezultātiem ir, ka bērni, beidzot bērnudārzu, varēs sarunāties latviešu valodā. Šobrīd šis mācību saturs tiek aprobēts sešās iestādēs. Paredzēts, ka no piecu gadu vecuma pirmskolas izglītības iestādēs latviešu valoda būs pamatvaloda, atzīmēja uzaicinātie atbildīgo institūciju pārstāvji.

Komisija lēma sagatavot aicinājuma vēstuli Latvijas Pašvaldību savienībai, kurā lūgs informāciju par situāciju saistībā ar latviešu valodu mazākumtautību skolās, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai adresētajā vēstulē komisija lūgs izklāstīt ministrijas vīziju par to, kā un kad varētu tikt pārtraukta bērnu dalīšana bērnudārzos pēc valodas.

Komisija šo jautājumu savā darbakārtībā plāno atkārtoti iekļaut nākamā gada sākumā, kad varēs izvērtēt, cik sekmīgi ir iedzīvināts jaunais mācību saturs. Tas arī ministrijai dos pietiekami daudz laika sagatavot izsvērtu un argumentētu atbildi, sacīja A.Judins.

Saeimas Preses dienests

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv